Autors: Kristīne Duļbinska
Avots: Kuldīgas novada pašvaldība
Piektdien, 2015. gada 5. jūnijā, plkst. 16:00 Kuldīgas Mākslinieku rezidences galerijā, Pils ielā 2, atklās fotogrāfijas rezidences izstādi "Tas notika...".
Tas notika Kuldīgā. Trīs stāsti par mazas pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotājiem, un par Latviju. Sadarbībā ar Starptautisko vasaras fotogrāfijas skolu (ISSP) trīs ārvalstu fotogrāfi – Deivids Krīdons (Īrija), Kristela Ūmsa (Nīderlande) un Joanna Pjotrovska (Polija) – īstenoja mākslas projektus, strādājot Kuldīgas Mākslinieku rezidencē 2013. un 2014. gadā.
Reklāma
Mūsu dzīves pieredze, ierobežota laikā un ģeogrāfiskajā vietā, veido mūsu personību un identitāti; bet neskaitāmi pasaules stāsti un dzīves pieredzes kopā rada visuma lielāko stāstu – vēsturi. Šī izstāde ir viens veids, kā stāstīt latviešu stāstus, vien šoreiz – no svešinieka skatupunkta, ļaujot smalkāk saskatīt nianses.
Deivida Krīdona darbs "Mana rudens – vasara" atklāj Latvijas sabiedrību novecojot – jaunā paaudze tiecas pēc iedomātas labākas dzīves ārvalstīs (emigrācija ir aktuāla problēma Latvijas ekonomikā) un iedzīvotāju skaits lauku reģionos turpina samazināties. Latvija samērā nesenā vēsturē ir piedzīvojusi būtiskas politiskas un sociālas pārmaiņas – Pirmais pasaules karš un neatkarības proklamēšana 1918. gadā, kas beidzas ar padomju un nacistu okupācijām, gandrīz puse gadsimta Padomju Savienības sastāvā, panākot neatkarības atjaunošanu 1991. gadā. Pāreja uz brīva tirgus ekonomiku bija viens no izaicinājumiem, beidzoties padomju režīmam. Deivida veidotie portreti stāsta par sabiedrības novecošanās tendenci; šo cilvēku atmiņās ir rūgta pieredze, dzīvojot okupētajā Latvijā, un netrūkst sāpīgu pārdzīvojumu, zaudējot tuviniekus. Deivida darbi atklāj arī pamestības ainu Latvijas reģionos – lauku ainavā stāv tukšas, pamestas mājas. Deivids stāsta: "Vēstures pētnieki mēdz rakstīt par kādas valsts vēsturi, veicot akadēmiskus pētījumus un analizējot valstiskus dokumentus. Taču reizēm tiek aizmirsts, cik vērtīgi ir personiski stāsti un dažādu notikumu vērtējums to cilvēku pieredzē, kuriem nācies šīs vēsturiskās pārmaiņas izdzīvot pašiem."
Kristelas Ūmsas darbs ar nosaukumu "Pasakas par sanošām bitēm" ir balstīts pētījumā par Latvijas nemateriālo kultūras mantojumu. Fotogrāfijās viņa iestudē izdomātus stāstus un veido izdomātas realitātes – asociācijas, kuras radušās tautasdziesmu, rituālu, tradīciju, pasaku un leģendu ietekmē. Kristelas uzmanību piesaistīja savulaik pieredzētie Latvijas sabiedrības pārkrievošanas centieni, un tas viņu jo īpaši mudināja pētīt Latvijas autentisko kultūru pretstatā uzspiestiem mītiem. Strādājot Kuldīgā, tiekoties ar vietējiem iedzīvotājiem, veicot pētījumus arhīvos, bibliotēkās un klausoties folkloras zinātāju stāstos, Kristela radīja savu iedomāto pasauli un interpretāciju par senajām tradīcijām un pasakām. Kristela cenšas parādīt, ka laika gaitā un personisku interpretāciju rezultātā leģendas un stāsti mainās, iegūst citu skanējumu un nianses. Vienlaikus māksliniece mums arī rosina apzināties, ka fantāzijai un izdomātiem stāstiem ir vēl viena būtiska loma – tā ir iespēja izbēgt no ikdienas rutīnas.
Sievišķība un trauslums ir Joannas Pjotrovskas darba centrālās tēmas. Atšķirībā no Deivida Krīdona un Kristelas Ūmsas, Joanna Pjotrovska izmanto Kuldīgu – pilsētu un tās iedzīvotājus –, lai stāstītu savu stāstu. Projekts veidots sadarbībā ar performances mākslinieci, dejotāju un kuratori Nefeli Skarmeju (Grieķija / Vācija). Mākslinieces interesē ķermeņa valoda un neapzinātas tās izpausmes dažādās psiholoģiskās un intīmās situācijās. Ernesta Vīgnera Kuldīgas mūzikas skolas meiteņu kora "Cantus" dziedātājas, kuras piedalās projektā, rada gandrīz vai maģisku gaisotni, atkārtojot tradicionālus dzemdību elpošanas tehnikas un jogas elpošanas vingrinājumus, kuri tiek izpildīti ārpus konteksta, iestudētā situācijā. Šī maģija sasniedz kulmināciju, meitenēm dziedot vārdu "vulnerability" (tulkojumā – ievainojamība), kas liek aizdomāties par sievietes nozīmīgo lomu dabā, sabiedrībā, cilvēces pastāvēšanā, un instinktīvi rodas vēlme sievieti pasargāt. Video ar Nefeli rāda iestudētas ainas it kā mājas vidē – Nefeli ķermenis, ilgākā laika posmā izturot intīmu pozu, kuru papildina pašaizsardzības vingrinājumu atkārtojums. Var just ķermeņa fizisku nogurumu; un ekrāna otrajā pusē it kā nevainīgā pašaizsardzības vingrinājumu deklamācija kļūst par klusu valodu, mantru, kā cenšoties paust otrajam video darbam līdzīgu vēstījumu – sievietes ievainojamība, dabiskais pašsaglabāšanās instinkts, nepieciešamība būt aizsargātām un ilgas tikt lolotām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Piparkūku darbnīcas Brunavas mālotavā Bauskas TIC")
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
