Autors: Marta Kive
Avots: Biznesa augstskola Turība
Latvijai nav jāmeklē jauni tūrisma virzieni, bet jāmācās sadarboties jau esošajiem uzņēmējiem!
Reģionālā tūrisma eksperts, Kurzemes tūrisma asociācijas priekšsēdētājs, Biznesa augstskolas Turība absolvents Artis Gustovskis aicina tūrisma uzņēmējus būt atvērtiem sadarbībai un negulēt ziemas miegu – par tūrisma attīstību jārūpējas visu gadu, tikai tad varam cerēt uz rezultātiem.
Reklāma
Poli-centriska tūrisma attīstība – ceļš uz panākumiem
Veidojot Latvijas reģionālā tūrisma politiku, ir būtiski izvērtēt, kādas ir politikas pamatnostādnes. Politikai, protams, ir jābūt vienotai, bet jāņem vērā katra reģiona atšķirības un tūrisma piedāvājums. Latvijas tūrisma politikas veidotājiem būtu jāņem piemērs no Nīderlandes, kurā tiek īstenota poli-centriska valsts attīstība – tā ir pamatā visām nozarēm, arī tūrismam, piemēram, lielie pasākumi tiek apzināti rīkoti ārpus Amsterdamas. Arī Igaunijā tūrisma politika ir līdzīga – ar valsts un struktūrfondu līdzekļu atbalstu tiek attīstīti lieli tūrisma kompleksi un objekti dažādos reģionos ārpus galvaspilsētas, piemēram, AHHAA zinātnes centrs Tartu, lielākais tematiskais parks Baltijā "Lotes zeme", kas atrodas Pērnavā u.tml.
Visu nevar koncentrēt Rīgā
Latvijā atbalsts reģioniem ir tikai teorētiskā līmenī, reāli instrumenti poli-centriskai tūrisma attīstībai joprojām netiek pielietoti. Politikas veidotāji joprojām uzskata, ka visu vajag koncentrēt Rīgā, vairāk kā divdesmit neatkarības gados neko neesam iemācījušies. Valstis, kurās tūrisms ir augsti attīstīts, rūpējas par visu reģionu attīstību, nevis tikai par galvaspilsētu. Rīga ir kā Latvijas ūdensgalva, tik liela koncentrācija uz galvaspilsētu nav nedz Igaunijā, nedz Lietuvā. Reģionu atšķirības Latvijā nemaz nav tik lielas, atšķiras tūrisma piedāvājums, bet attīstības instrumenti jau ir vieni un tie paši. Turklāt, tūrisma objekti reģionā, ne tikai piesaista ārvalstu viesus, bet arī palīdz "noturēt" vietējos iedzīvotājus. Ja tūrisma objekts rada papildus darba vietas, ja tā ir iespēja pavadīt brīvo laiku ar ģimeni un bērniem, tas ir arī papildus iemesls palikt Latvijā. Koncertzāle "Liepājas dzintars" ir liels solis uz priekšu – uzskatu, ka koncertzāles izveide ir radījusi papildus darba vietas un būs ģimenes, kuras izlems nebraukt prom.
Skaidri un precīzi definētas pamatvērtības
Lai veidotu vienotu, pilnvērtīgu tūrisma attīstības plānu, nepieciešams skaidri definēt, kādas ir Latvijas tūrisma pamatvērtības. Šobrīd Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam ir minēts, ka "tūrisma produktu attīstībai ir jābalstās uz septiņām pamatvērtībām - kvalitāte, ilgtspēja (t. sk. videi draudzīgo tehnoloģiju un pieeju ieviešana), individualizācija, augsta pievienotā vērtība, sadarbība, tūristu iesaiste/pieredzes gūšana un sadarbība konkurētspējas nodrošināšanai". Tās ir tik abstrakti un vispārīgi definētas vērtības, ka patiesībā jau nekas netiek pateikts. Kvalitāte nav apspriežama vērtība – tā ir ikdienas nepieciešamība.
Savstarpējas sadarbības trūkums starp visiem spēlētājiem kavē reģionālā tūrisma attīstību
Latvija var piedāvāt daudz vairāk kā tikai tradicionālo, uz kultūras un dabas vērtībām balstīto tūrismu. Mūsu tūrisma attīstības klupšanas akmens ir savstarpējās sadarbības trūkums. Manuprāt, veicinot sadarbību un esošo uzņēmēju apvienošanos, mēs radītu jaunus, interesantus tūrisma piesaistes objektus. Tūristiem ir jāpiedāvā viss komplekss – vīndaris, naktsmītnes, muzeji, krodziņi, amatnieki u.c. Savstarpējas sadarbības trūkums starp visiem spēlētājiem kavē reģionālā tūrisma attīstību! Latvijai nav jāmeklē jauns tūrisma virziens, bet jāmācās sadarboties jau esošajiem uzņēmējiem. Šādus kompleksus piedāvājumus Latvijā veido lielākās viesnīcas vai, piemēram, portāli, kuros iespējams iegādāties īpašo piedāvājumu kompleksai atpūtai, diemžēl, pilsētu tūrisma plānotāji šādus kompleksos piedāvājumus neveido. Gandrīz katrā Latvijas pilsētā ir lieliski tūrisma objekti – atpūtas vietas, naktsmītnes, parki, krodziņi, amatnieki, dažādas vīna vai alus darītavas, bet iespēju apmeklēt to visu kopā neviens nepiedāvā. Nav iespējams iegādāties tematisku tūrisma paketi konkrētajā pilsētā un apmeklēt visus tūrisma objektus, tādējādi krietni atvieglojot ceļojuma plānošanu.
Diemžēl, Latvijas pieredze rāda, ka arī vienas tūrisma nišas ietvaros vienā reģionā, uzņēmēji nespēj vienoties par kopējām attīstības vadlīnijām. Spēja sadarboties, precīzāk, tās trūkums, ir bijis klupšanas akmens visos laikos. Vēl, protams, ļoti svarīgs aspekts ir tūrisma produkta unikalitāte un oriģinalitāte - gan galamērķiem, gan atsevišķam tūrisma uzņēmumam. Es noteikti aicinātu gan tūrisma uzņēmējus, gan pašvaldību vadītājus būt atvērtiem arī nestandarta idejām, uzdrošināties realizēt unikālus un neparastus tūrisma projektus.
Lai gūtu plašāku ieskatu, kādi ir Latvijas reģionālā tūrisma klupšanas akmeņi, kā arī veiksmīgākie pašmāju un ārvalstu piemēri, ikviens interesents var apmeklēt bezmaksas vieslekciju "Vai reģionālais tūrisms guļ ziemas miegu? Tendences Latvijā un ārzemēs", kas notiks Biznesa augstskolā Turība, 2015. gada 24. novembrī plkst.18.00. Lekcijā tiks analizēta dažādu veiksmes faktoru teorija un prakse, lietojot Latvijas un ārvalstu veiksmīgāko, kā arī ne tik veiksmīgo uzņēmumu piemērus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
