Autors: Ieva Melle
Avots: Ave Sol
2017. gada 4. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Sv.Pētera baznīcā skanēs 19. gadsimta ģēnija Fēliksa Mendelszona Bartoldi (Mendelssohn Bartholdy, 1809–1847) oratorija “Pāvils” (Paulus, 1836) – reti dzirdams, majestātisks un ļoti skaists stāsts, kas zīmē farizeja Saula pārtapšanu par apustuli Pāvilu.
Koncertā piedalīsies pusprofesionālais koris Berliner Singakademie, Rīgas kamerkoris Ave Sol, Vidzemes kamerorķestris un solisti Aija Veismane, Laura Grecka, Mārtiņš Zvīgulis un Rihards Mačanovskis. Diriģēs Berliner Singakademie ilggadējs vadītājs Ahims Cimmermanis (Zimmermann, 1958). Mendelszona mūzika Rīgā būs dzirdama tādā atskaņojumā, kas autentiski sakņojas Berlīnes mūzikas bagātajā vēsturē un ko sniegs pieredzes bagāts maestro, teicams materiāla pārzinātājs.
Reklāma
Fēlikss Mendelszons bija bagāta ebreju baņķiera dēls, ievērojamā filozofa Mozesa Mendelszona mazdēls, pēc pārejas kristietībā pazīstams arī ar uzvārdu Bartoldi. Sākotnēji brīnumbērns, vēlāk patiess ģēnijs, kura talantam zināma radniecība ar Mocarta talantu. Fēliksam Mendelszonam bija milzu ietekme uz sava laika mūzikas dzīvi, viņš daudz komponēja, daudz diriģēja, kopš agras jaunības tikās ar gudrākajiem sava laika cilvēkiem un dzīvoja aizrautīgu pilnasinīgu dzīvi, ko diemžēl pāragri pārrāva trieku sērija. Mendelszona mūzika tiek nepelnīti pelta par salkanību, ko viņa darbiem piešķir slikti mūziķi. Savā ziņā Mendelszonu var saukt par, iespējams, pēdējo dižo klasicisma laikmeta pārstāvi.
Uz Mendelszona personību lielu iespaidu atstāja Johana Sebastiāna Baha lieldarbi, kuru partitūras viņš saņēma dāvanā no vecmāmiņas. Slavens ir 1829. gada 11. marta koncerts Berlīnes Singakademie, kad Mendelszona vadībā notika Baha “Mateja pasijas” atskaņojums, tiesa, ar visai spēcīgu talantīgā jaunekļa iejaukšanos Baha mūzikā. Taču svarīgi, ka Baha un Hendeļa lieldarbu iespaids jūtams arī paša Mendelszona darbos, jo īpaši oratorijās “Elija” un “Pāvils”. Kori, soloposmi, rečitatīvi, korāļi tiek kārtoti līdzīgi tam, kā to darīja Bahs un Hendelis.
Oratorija “Pāvils” uz koncertskatuvēm skan retāk, nekā “Elija”, un tam īsti nav skaidrojuma, jo darbs ir dziļi izjusts tematiskā aspektā un izcili uzbūvēts muzikālā ziņā. Oratorijas galvenais varonis ir kristiešu fanātiskais vajātājs Sauls. Ceļā uz Damasku viņu pārsteidz gaisma no debesīm un uzrunā Jēzus balss (viens no oratorijas dramatiskākajiem un skaistākajiem brīžiem). Pēc sarunas ar Jēzu Sauls pārtop par apskaidrotu kristieti Pāvilu – Jaunajā Derībā lasāmo 13 vēstuļu autoru, kas spējīgs uz mistisku pieredzi. Oratorijas satura pamatā ir Jaunās Derības “Apustuļu grāmatā” aprakstītā Stefana nomētāšana akmeņiem, Jēzus parādīšanās Saulam-Pāvilam, Pāvila pārtapšana un gaitas mūslaiku Turcijas teritorijā līdz brīdim, kad viņš dodas uz Jeruzālemi.
Ahims Cimmermanis bērnībā dziedāja slavenajā Drēzdenes Krusta baznīcas zēnu korī, pēc tam mācījās kora un orķestra diriģēšanu Veimārā, kā arī papildināja zināšanas meistarkursos pie Helmūta Rillinga Vācijā un ASV. Kopš 1989. gada viņš vada Berliner Singakademie. Līdztekus šim postenim Cimmermanis ir arī Berlīnes Ķeizara Vilhelma piemiņas baznīcas Baha kora un Bach Collegium diriģents, un šajā baznīcā Ahims Cimmermanis regulāri vada Baha kantāšu atskaņojumus. Viņa sevišķā uzmanības lokā ir Baha, Mendelszona un 20. gadsimta pirmās puses kormūzika. Desmit gadu Cimmermanis bija Hansa Eislera Berlīnes Mūzikas akadēmijas kordiriģēšanas profesors.
Berliner Singakademie ir viens no Berlīnes pirmajiem pusprofesionālajiem oratoriju koriem; tas izveidots 1963. gadā pēc Berlīnes mūra uzcelšanas kā Austrumberlīnes atzars slavenajam korim Sing-Akademie zu Berlin, kas dibināts 1791. gadā. Mūslaikos Berliner Singakademie ir vadošais oratoriju koris Berlīnē. Līdz ar Ahima Cimmermaņa stāšanos kora priekšgalā 1989. gadā Berliner Singakademie paplašinājis repertuāra apvārsni no renesanses laika mūzikas līdz mūslaiku skaņdarbiem, tostarp pirmatskaņojis 20. gadsimta kordarbus. Berliner Singakademie sadarbojas ar Berlīnes Konzerthaus orķestri, Berlīnes Komiskās operas orķestri un Potsdamas Kammerakademie. Koris uzstājies vairākās Eiropas valstīs, Izraēlā, Brazīlijā un Dienvidāfrikā.
Aija Veismane studējusi seno mūziku Latvijā un Nīderlandē, patlaban viena no cerīgākajām mūsu jaunajām dziedātājām baroka repertuārā. Laura Grecka ir Latvijas Nacionālās operas soliste un aktīva kamermūziķe. Mārtiņš Zvīgulis ir izvērstas formas darbu atskaņojumos pieredzējis koncerttenors. Rihards Mačanovskis ir viens no vadošajiem Latvijas Nacionālās operas solistiem, oratoriju solists un ievērojams kamerdziedātājs.
Rīgas kamerkori Ave Sol 1969. gadā izveidoja Imants Kokars kā jauna veida kormūzikas laboratoriju. Ave Sol drīz kļuva par prestižu starptautisku konkursu uzvarētāju un Latvijas kormūzikas globālu vizītkarti. 2000. gadā par kora vadītāju kļuva Uldis Kokars, vēlāk viņam pievienojās Mārtiņš Klišāns, bet kopš 2013. gada Ave Sol mākslinieciskais vadītājs ir Andris Veismanis. Kora profesionālie uzstādījumi nemainās– joprojām notiek aktīva koncertdzīve un turpinās arī latviešu kormūzikas spilgtāko darbu iemūžināšana. Ave Sol ir Rīgas lepnums pavisam citādi, tomēr vienlaikus arī tāpat, kā tas bijis 70. – 80. gados.
Vidzemes kamerorķestris patlaban ir projektu kolektīvs, kas piedalās izvērstas formas darbu atskaņojumos, festivālos un izglītības pasākumos.
Ieeja: ar bezmaksas ielūgumiem, kas no 26. oktobra saņemami Rīgas Sv.Pētera baznīcas kasē.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
