VSIA “Latvijas Koncertu” organizēto Rudens kamermūzikas festivālu 11. oktobrī Lielajā ģildē atklās Sinfonietta Rīga smalkā mūzikas interpreta, austriešu vijolnieka un diriģenta Tomasa Cētmaira vadībā. Koncerta programmā dzirdēsim Bendžamina Britena studenta gados rakstīto jauneklīgo Dubulkoncertu, franču baroka komponista Žana Ferī - Rebela Les Élémens un Vīnes klasiķa Jozefa Haidna “Oksfordas” simfoniju, kas ir viena no skaņraža simfoniju virsotnēm.
“Tomasa Cētmaira apsēstība ar mūziku ir absolūta. Vijole viņa rokās nav tikai instruments, tā ir jūtīgs partneris, sirdspukstu sensors, intelekta raidītājs. Impulsīvā konceptualitāte, uzasinātā emocionalitāte un spontānais radīšanas prieks ir viņa vērtību nezaudējošais kapitāls,” saka diriģents Normunds Šnē.
Reklāma
Austriešu vijolnieks un diriģents Tomass Cētmairs (Thomas Zehetmair) dzimis 1961. gadā Zalcburgā. Sācis apgūt vijoļspēli piecu gadu vecumā savu vecāku uzraudzībā, kuri abi ir talantīgi vijolnieki. Vēlāk mūziķis studējis Mozarteum universitātē Zalcburgā, sava tēva Helmuta vadībā.
Astoņdesmitajos gados Tomass Cētmairs aktīvi kaldinājis starptautisko atpazīstamību, un jau deviņdesmitajos gados regulāri uzstājies nozīmīgākajās koncertu norises vietās no Ņujorkas un Berlīnes līdz pat Tokijai.
1994. gadā Tomass Cētmairs izveidojis stīgu kvartetu, kurš nosaukts viņa vārdā. Zehetmair Quartet visus skaņdarbus izpilda pēc atmiņas, kā arī katru gadu sagatavo jaunu programmu.
Kā solists Tomass Cētmairs ir uzstājies kopā ar vadošajiem orķestriem visā pasaulē, tostarp, ar slaveno orķestri “Berlīnes filharmoniķi”, Vīnes Filharmonisko orķestri, Bostonas simfonisko orķestri, Drēzdenes Valsts kapelu, Tokijas NHK orķestri, Klīvlendas un Filadelfijas simfonisko orķestri.
Vēlāk Tomass Cētmairs attīstījis paralēlo karjeru kā diriģents. Šajā ampluā mūziķis ir vadījis galvenokārt kamermūzikas ansambļus.
Tomass Cētmairs ir uzstājies kā viesdiriģents kopā ar tādiem orķestriem kā Karaliskais Concertgebouw orķestris, Eiropas kamerorķestris, orķestris ”Berlīnes filharmoniķi”, orķestris “Vīnes filharmoniķi”, Gewandhausorchester Leipzig, Ungārijas Nacionālais Filharmoniskais orķestris, Varšavas Nacionālās Filharmonijas simfoniskais orķestris, Hallé Orchestra (Mančestera), Roterdamas Filharmoniskais orķestris, Somijas Radio simfoniskais orķestris, Bavārijas Radio simfoniskais orķestris, Berlīnes Konzerthaus orķestris un Lionas Nacionālais orķestris.
Mūziķis ir precējies ar vijolnieci Rūtu Kiliasu (Ruth Killius), kura ir arī Zehetmair Quartet dalībniece.
20. gadsimta ievērojamākais britu komponists Bendžamins Britens visspilgtāk sevi parādīja operā un instrumentālajā mūzikā. Komponista mūzikas valoda ir spilgti individuāla un rakstības tehnika izcili filigrāna. Britens ir studējis Karaliskajā mūzikas koledžā Londonā. Pirmo ievērību guvis ar a capella darbu A Boy Was Born 1934. gadā. Ar 1945. gada operu "Pīters Graimss" (Peter Grimes) iemantoja pasaules līmeņa slavu. Koncertā dzirdēsim Bendžamina Britena Dubultkoncertu vijolei, altam un orķestrim.
Žans Ferī-Rebels (dzimis 1661. gadā) ir baroka laika franču komponists un vijolnieks. Jau astoņu gadu vecumā viņa talantu novērtē Žans-Batists Lulī, kļūstot par Ferī-Rebela vijoles un kompozīcijas skolotāju. 1699. gadā Žans ir pirmā vijole Karaliskajā mūzikas Akadēmijā. Vēlāk viņš ir viens no operas trupas mūziķiem, kas pavada karali Filipu V uz Spāniju. 1705. gadā Žans Ferī-Rebels kļūst par dalībnieku “24 karaļa Vijoles”. Vēlāk viņš strādā par pasniedzēju Karaliskajā mūzikas Akadēmijā un par karaļa galma komponistu.
Savā kompozīcijā “Les Élémens” (1737) Žans Ferī-Rebels apraksta pasaules radīšanu. Skaņdarba ievadā ir tēlots haoss, apjukums, kas valda starp elementiem līdz brīdim, kad tie ieņem savu vietu, kuru tai paredzējusi dabas kārtība.
Austriešu komponists Jozefs Haidns dzimis 1732. gadā. Viņš bija Mocarta, Bēthovena un jaunā Šūberta laikabiedrs. Haidns uzrakstījis vairāk nekā 100 simfoniju, pāri par 70 stīgu kvartetu, 52 klavieru sonātes, vairāk nekā 30 operu un daudz citu skaņdarbu dažādiem instrumentiem. Haidnu mēdz dēvēt par simfonijas un kvarteta "tēvu". Savā mūzikā Haidns plaši izmantojis tautas melodijas. Viņa skaņdarbi ir gaiši, dzīvespriecīgi, saskanīgi un līdzsvaroti formas ziņā. Tā kā Haidna dzīve pagāja Vīnes tuvumā un pašā Vīnē, viņu sauc par Vīnes klasiķi.
Slavenā Haidna “Oksfordas” simfonija (92. simfonija) ieguva savu nosaukumu pēc atskaņojuma Oksfordā 1791. gada jūlijā. Tā ir viena no Haidna skaistākajām simfonijām, kas iekaro klausītāju sirdis ar šīs mūzikas pilnību, sākoties ar neaizmirstamu pirmo kustību, kas apbrīnojama savā apjomā un lielumā.
Turpinot iepriekšējā sezonā aizsākto tradīciju, Sinfonietta Rīga sadarbībā ar Satori.lv galveno redaktoru, filozofu Ilmāru Šlāpinu aicina piedalīties pēckoncerta sarunās par un ap mūziku. 11. oktobrī klausītāji Lielās ģildes Baltajā zālē pēc koncerta tiek aicināti uz sarunu ar diriģentu un vijolnieku Tomasu Cētmairu un altisti Rūtu Killiusu. Ieeja pasākumā bez maksas, uzrādot koncerta ieejas karti.
Rudens kamermūzikas festivāls notiks no 11. līdz 20. oktobrim Rīgā, Siguldā, Jūrmalā, Limbažos, Preiļos un Lūznavā. Klausītājus gaida tikšanās ar čellisti Kristīni Blaumani, pianistu Reini Zariņu, klavesīnisti Ievu Salieti, ģitāristu Matīsu Čudaru, Artemis Quartett no Berlīnes, Sinfonietta Rīga un citiem māksliniekiem. Kamermūzikas valdzinājumu varēsim izbaudīt sonāšu vakaros, franču baroka komponistu mūzikā, kā arī Johana Sebastiāna Baha, Jozefa Haidna, Volfgangs Amadeja Mocarta, Fēliksa Mendelszona, Pētera Vaska un citu komponistu skaņdarbos. Festivāla patrons - komponists Pēteris Vasks.
Rudens kamermūzikas festivālu atbalsta Rīgas dome, Valsts kultūrkapitāla fonds, Jūrmalas pilsētas dome.
Biļetes “Biļešu paradīzes” kasēs.
