2019. gada janvārī, februārī un martā sadarbībā ar Latvijas Nacionālo mākslas muzeju Mūzikas un mākslas atbalsta fonds turpinās izrāžu ciklu "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas", veidojot savdabīgus Voldemāra Irbes, Aleksandras Beļcovas, Kārļa Padega, Jāņa Pauļuka, Elvīras un Rūdolfa Piņņu "portretus".
PASĀKUMS
Reklāma
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) izstādes "PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme" ietvaros Mūzikas un mākslas atbalsta fonds (MMAF) aicina uz nākamajām izrādēm ciklā "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas", kas ļauj labāk iepazīt ievērojamo Latvijas mākslinieku personības un jaunā gaismā palūkoties uz viņu radošo mantojumu.
13. un 14. janvārī plkst. 19.00 Dailes teātra Kamerzālē (Rīgā, Brīvības ielā 75) norisināsies izrāde par Voldemāru Irbi (1893–1944) "Zibeņu domas. Irbīte".
"Kas attiecas uz zīmēšanu – tad es esmu reālists, jo zīmēju tikai to, ko redzu. Pagātnes un nākotnes zīmēšana glezniecībā nav pareiza. Viņai pieder tikai tagadne – tā kā cilvēkam ar..." (Voldemārs Irbe)
Režisore: Inga Tropa
Lomās: Elīna Matvejeva, Juris Bartkevičs
1. februārī plkst. 19.00 Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā (E. Smiļģa ielā 37) pirmizrādi piedzīvos cikla septītais iestudējums "Meistars un Aleksandra". Tas ir veltījums Aleksandrai Beļcovai (1892–1981) – māksliniecei un sievietei, kurai piemita stiprs, nelokāms raksturs, liela izturība, gribasspēks, pašdisciplīna un īpatnējs stoicisms.
"Ko tad šī sieviete gribēja? Kas bija vajadzīgs šai sievietei, kuras acīs vienmēr dega kaut kāda neizprotama uguntiņa... Nezinu. Man tas nav zināms. Acīmredzot viņa teica taisnību, ka viņai bija vajadzīgs viņš, meistars... Viņa mīlēja viņu, viņa teica patiesību." (Mihails Bulgakovs "Meistars un Margarita")
Krievijā dzimusī māksliniece Aleksandra Beļcova savā dzimtenē ir zināma tikai šauram speciālistu lokam, toties Latvijas mākslas vēsturē viņa ir atzīta klasiskā modernisma meistare. Ar savu nākamo vīru, latviešu mākslinieku Romanu Sutu (1896–1944), Beļcova iepazinās Penzas mākslas skolā Pirmā pasaules kara laikā. Pēc skolas beigšanas viņi abi aizbrauca uz Sanktpēterburgu. Drīz Romans devās atpakaļ uz Latviju, bet Aleksandra iestājās bijušajā Mākslas akadēmijā, kas tolaik, pēc Padomju Krievijas reformas, ieguva nosaukumu "Augstākās mākslinieciskās darbnīcas" (krievu: ВХУТЕМАС). Šeit pasniedza un studēja izcili krievu avangarda mākslinieki. Pēc Romana aicinājuma Aleksandra 1919. gadā atbrauca uz Rīgu – cerībā, kā drīz varēs aizceļot arī līdz Parīzei – visu moderno mākslinieku Mekai.
Uz Parīzi Romans un Aleksandra aizbrauca 1922. gadā kā laulātais pāris un nākamajā gadā atgriezās jau trijatā – ar Parīzē piedzimušo meitu Tatjanu. Romana un Aleksandras ģimenes dzīvē netrūka kaislību un peripetiju, tomēr tas visupirms ir bijis radošais tandēms, kura spilgtākais kopprojekts ir 1924. gadā organizētā porcelāna apgleznošanas darbnīca "Baltars".
Māksliniece nodzīvoja garu mūžu, līdz pēdējiem dzīves gadiem aktīvi un radoši strādājot.
Izrādes notiks 2. un 6. februārī plkst. 19.00.
Izrādi atbalsta Valsts kultūrkapitāla fonds, Rīgas dome, E. Smiļģa Teātra muzejs, "MD grupa", SIA "No Manis", kultūras telpa "3MĀSAS", privātie atbalstītāji.
Dramaturģe: Inga Ābele
Režisore, scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ināra Slucka
Lomās: Zane Dombrovska, Jānis Kronis
Video: Uldis Jancis
Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis
13. februārī plkst. 19.00 Dailes teātra Kamerzālē (Brīvības ielā 75) būs iespēja baudīt izrādi "Padegs un Padegs", kurā atklāsies slavenā dendija Kārļa Padega (1911–1940) dzīvesstāsts.
"Kārlis Padegs no piemirsta, galvenokārt mākslinieku aprindās zināma leģendāra tēla un sabiedrības autsaidera jau krietnu laiku kļuvis par Latvijas kultūras zīmolu un ilustrēto žurnālu rotu. Viņa darbi Latvijas nedaudzajiem turīgajiem kolekcionāriem ir grūti pieejami un dārgi krājumi. [..] Viņa mākslas lielākās vērtības šobrīd varētu būt rafinēta rokas veiklība un izteiksmes dažādība, dzēlīga ironija un vēl nesaudzīgākā pašironija, bet, iespējams, vēl būtiskāka ir dzīves mūžīgās traģikas izjūta ne tikai kapitālisma krīzes apstākļos vien." (Dr. art. Jānis Kalnačs "Kārlis Padegs" // Neputns, 2014, 6. lpp.)
Režisors: Varis Piņķis
Lomās: Inga Tropa, Mārtiņš Upenieks
18. februārī plkst. 19.00 Latvijas Nacionālā teātra Jaunajā zālē (Kronvalda bulvārī 2) kultūras cienītājiem tiks piedāvāta izrāde "Parīze – Rīga – Parīze" par izcilo mākslinieku pāri Rūdolfu (1902–1992) un Elvīru (1907–1984) Piņņiem.
"Kad Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā notika Rūdolfa Piņņa simtgadei veltīta izstāde, bija vēlme to papildināt ar ko īpašu. Manā rīcībā bija mana tēva un mātes sarakste mūža garumā, kur vēstulēs caur personīgām norisēm un pārdomām atspoguļojās ne tikai Rūdolfa un Elvīras dzīves ainas, bet arī Latvijas un visas Eiropas tautu likteņu atbalsojumi. Mārai Ķimelei, atlasot būtiskāko no vairākiem simtiem vēstuļu, lieliski izdevās atrast dramatizējuma vadlīniju, un stundas garumā skatītājs var izsekot kā mākslai, tā mīlestībai." (Skilla Pinnis-Rikarde)
Režisore: Māra Ķimele
Lomās: Karīna Tatārinova, Varis Piņķis, Jēkabs Nīmanis
Savukārt 1. martā plkst. 19.30 un 2. martā plkst. 13.00 izrādē "Pauļuks. Rāmji" LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1) atkal atgriezīsies stāsts par leģendāro gleznotāju Jāni Pauļuku (1906–1984).
"Es gribētu jums tomēr pastāstīt, kādos es esmu ieskatos par glezniecību. Es uzskatu, ka tikko mēs dzimstam, katram mums ir tiesības elpot. Kas ir cilvēks? Cilvēks ir tas, kurš spēj otra dvēselē ieurbties tik dziļi, kā vien grib, un, jo dziļāk esmu ieurbies, jo man lielākas tiesības rādīt to, ko es redzu, bet, ja citi to neredz, tad viņi nostājas pret mani, pret katru portretējamo, ko es radu." (Jānis Pauļuks)
Režisore Inese Mičule stāsta: "Visos laikos ir bijuši spēcīgi cilvēki, kuri ar saviem uzskatiem un darbībām atspoguļo laikmeta pretrunas, provocē sabiedrību, liek tai paskatīties no cita leņķa un izvērtēt autoritātes, valsts iekārtu, norises sabiedrībā, politikā u.tml. Tas ir bijis un būs "veselīgi" jebkurā periodā, ar jebkuru valsts iekārtu un sabiedrības sociāli politisko līmeni. Jānis Pauļuks bija šāds cilvēks pirms vairāk nekā 30 gadiem, bet stāsts par viņu būtībā būs stāsts par mūsdienām un iespēja šobrīd ieliet mazliet "eļļu ugunī" mūsu nereti kūtrajai attieksmei pret norisēm valstī un ar mums pašiem."
Režisore: Inese Mičule
Jāņa Pauļuka lomā: Kaspars Znotiņš
Scenogrāfe un kostīmu māksliniece: Ieva Kauliņa
Video: Uldis Jancis
Gaismu mākslinieks: Rauls Lorencis
PAR CIKLU "KOLEKCIJA. VIENCĒLIENI. KLASIĶI PIRMS KLASIKAS"
Nodibinājums "Mūzikas un mākslas atbalsta fonds" (MMAF, www.kulturmarka.lv) dibināts 2002. gadā ar mērķi atbalstīt un veicināt Latvijas mūzikas un mākslas attīstību, progresīvus jaunrades procesus, piedalīties aktuālos kultūras dzīves notikumos, kā arī īstenot kultūras vērtību popularizēšanu, izplatīšanu un pieejamību plašai sabiedrībai.
Teātra izrāžu producēšanā Mūzikas un mākslas atbalsta fonds darbojas kopš 2008. gada, kad tapa izrāde par preses karalieni Emīliju Benjamiņu "Benjamiņa. Kā dzīvot modernam cilvēkam". Jau sākot ar šo iestudējumu iezīmējās MMAF interese un "specializācija" – veidot stāstus teātra valodā par spilgtām personībām Latvijas un Rīgas kultūrā un mākslā.
Šādā kontekstā tapa skatītāju un nozares profesionāļu cildināta izrāde par gleznotāju Jāni Pauļuku "Pauļuks. Rāmji", kas 2010./2012. gadu sezonā tika izrādīta LNMM izstāžu zālē ARSENĀLS. Turpat sadarbībā ar Māru Ķimeli notika atjaunotā "Parīze – Rīga – Parīze" par mākslinieku pāri Rūdolfu un Elvīru Piņņiem. 2014. gada sākumā ARSENĀLĀ pirmizrādi piedzīvoja izrāde par gleznotāju un grafiķi Kārli Padegu "Padegs un Padegs". 2016. gadā tika iestudētas izrādes par gleznotājiem Ugu Skulmi ("Uga Skulme. Ceļojums uz vietas") un Jani Rozentālu ("No Rozentāla"), bet 2018. gadā – par Voldemāru Irbi ("Zibeņu domas. Irbīte").
Izrāžu cikla "Kolekcija. Viencēlieni. Klasiķi pirms klasikas" producente: Laila Baumane.
Latvijas valsts simtgades izstāde "PORTRETS LATVIJĀ. 20. GADSIMTS. Sejas izteiksme" ir skatāma līdz 24. februārim LNMM galvenās ēkas Lielajā zālē (Jaņa Rozentāla laukumā 1), izstāžu zālē ARSENĀLS (Torņa ielā 1) un Romana Sutas un Aleksandras Beļcovas muzejā (Elizabetes ielā 57a, dz. 26).
Uz izrādēm laipni aicināts ikviens!
Biļetes "Biļešu paradīzes" kasēs.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
