Iepazīsti Kauņas modernisma arhitektūru Rīgā

Autors: Vineta Žilinska
Avots: Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība

No 2020. gada 7. marta līdz 19. aprīlim muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" būs apskatāma izstāde "Kauņas modernisma arhitektūra starpkaru periodā". Izstāde tapusi sadarbībā ar Lietuvas vēstniecību Latvijā. Izstādes mērķis ir rosināt diskusiju par Kauņas kā modernisma galvaspilsētas fenomenu.

Ik gadu martā muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs" atzīmē izcilā latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzimšanas dienu. Šogad arhitekta 161. gadskārtā muzejs aicina uz arhitektūras svētkiem, piedāvājot apmeklētājiem izstādi "Kauņas modernisma arhitektūra starpkaru periodā". Izstāde iepazīstina interesentus ar nozīmīgākajiem arhitektiem, ēku projektiem un būvniecības dokumentāciju no Kauņas reģionālā Valsts arhīva materiālu izstādes "Kauņas modernisms un tā veidotāji". Būtisks izstādes akcents ir laikmetīgās dejas teātra "Aura" video performance izstādē redzamo namu mūsdienu interjeros.

Reklāma

Interesanti, ka izcilās Kauņas modernisma arhitektūras radītāju vidū ir arī latviešu arhitekta Kārļa Reisona vārds, kura ražīgākās darbības posms saistās tieši ar Lietuvu. Latvijā K. Reisonu vairāk pazīstam kā modernu sakrālo būvju autoru –  pēc viņa projekta būvēta Kristus Karaļa baznīca Mežaparkā, savukārt Kauņā – Kristus Augšāmcelšanās baznīca.

1919. gadā Kauņa negaidīti kļuva par Lietuvas Republikas galvaspilsētu un tas radikāli mainīja tās identitāti. Divdesmit gadu laikā starp abiem pasaules kariem tika uzbūvētas apmēram 12 000 ēkas un Kauņa būtiski izmainīja arī savu sociālo tēlu un arhitektūras seju – no prokrieviskas perifērijas kļuva par modernu un elegantu Eiropas pilsētu.

2015. gadā ēkas, kas Kauņā tika uzbūvētas periodā no 1919. līdz 1940. gadam, ieguva Eiropas Mantojuma Zīmi. 2017. gadā Kauņas pilsētu ieteica iekļaut UNESCO Pasaules Mantojuma sarakstā. Kauņa ieguvusi arī Eiropas Kultūras galvaspilsētas 2022 titulu.

Izstādes ietvaros 26. martā plkst. 17.00 notiks pasākums "Modernisma kustības arhitektūra Kauņā un Rīgā" ar Kauņas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un mantojuma pētījuma centra vadītāju Dr. Vaidas Petruli un Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras vēstures un teorijas katedras vadītāju Dr. habil. arch. Jāni Krastiņu.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

16. marts vēsturē: Latvijā atzīmē Leģionāru dienu (15.03.2021)

15. marts vēsturē: Dibināts Latvijas Valsts mākslas muzejs (13.03.2022)

13. marts vēsturē: Rīgas tramvajos atļauj pārvadāt suņus (12.03.2025)

12. marts vēsturē: Svinīgi atklāj «Hoijeres kundzes viesu namu» Liepājā (11.03.2024)

12. marts vēsturē: «airBaltic» Pilotu akadēmija atklāj jauno lidmašīnu angāru Liepājā (11.03.2025)