Arfas skaņas un 365 olas Kultūras pils «Ziemeļblāzma» parkā

Autors: Vineta Žilinska
Avots: Riga.lv

Kultūras pils “Ziemeļblāzma” šajās Lieldienās pils parka apmeklētājus iepriecinās ar dažādiem radošiem, neparastiem un intriģējošiem pašu veidotiem objektiem.

 No 1. līdz 11. aprīlim no plkst. 06.00 līdz 23.00 būs aplūkojami multimediāli mākslas objekti pils parkā. Viena no Lieldienu instalācijām pils parka rotondā iecerēta kā multimediāls mākslas objekts, apvienojot rotondas arhitektoniskās līnijas un kolonnu “augšāmcelšanās” stāstu ar Lieldienu stāstu no kristietības skatupunkta. Instalācija paredz papildināt rotondu ar četru dimensiju arfas atainojumu kā simbolu Lieldienu ceļā cauri Zaļajai Ceturtdienai, Lielajai Piektdienai, Klusajai Sestdienai un Lieldienām. Instalācijas veidošanai izmantotas zelta krāsas troses, vēja zvani un skaņu iekārtas, piešķirot tai unikālu vēja zvanu un arfas skanējumu, apvienojumā ar noskaņu stāstu par augšāmcelšanos un izzinošu materiālu par rotondas kolonnu vēsturi.

Reklāma

Tajā pašā laikā pils parka skatu tornī skatāmi Lieldienu simbolu dekori un instalācija, kura veidota no divām kompozīcijām, apvienojot Lieldienu jaunāko laiku tradīcijas ar Lieldienām kā dabas procesu laika mērvienību, jo Lieldienu laikā dienas kļūst garākas par naktīm. Torņa askētisko un pelēko fasādi papildinās krāsaini, sabiedrībā populāri un bērnu vidū iemīļoti Lieldienu simbolu dekori – krāsotas lielizmēra olas, Lieldienu zaķi un cāli. Šīs instalācijas kompozīcija, kurā askētiskais un vienmuļais skatu tornis tiek papildināts ar dzīvespriecīgiem un košiem elementiem, reflektējas sabiedrības šī laika kopējā noskaņā un nepieciešamībā rast prieku arī ārkārtas situācijas laikā mentālās veselības stiprināšanai, kas īpaši svarīga bērniem. Savukārt torņa foajē skatlogā pēc Kristapa Skultes ieceres aplūkojama mākslinieces Rasmas Isajevas, gaismu mākslinieka Kristapa Kalnieša un režisora Kārļa Anitena instalācija “Diena garāka par nakti”, kuras izveidošanai izmantotas 365 olas, simboliski sadalot tās divās daļās (attiecīgi 183 un 182), no kurām lielākā daļa izgaismota zelta krāsā, bet mazākā daļa nokrāsotas tumšas. Viena no zelta krāsas olām ir mulāža un ir krietni lielāka par pārējām, tādējādi iezīmējot Lielo dienu jeb Lieldienu, pēc kuras dienas kļūst garākas par naktīm.

Lieldienu noformējumu veido Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības kultūras pils “Ziemeļblāzma”, atbalsta Rīgas dome un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments.

 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” aicina apmeklēt objektus pils parkā, stingri ievērojot valstī noteiktos ierobežojumus un drošības pasākumus!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Ziemeļblāzma

Citi raksti par šo tēmu:

16. marts vēsturē: Latvijā atzīmē Leģionāru dienu (15.03.2021)

15. marts vēsturē: Dibināts Latvijas Valsts mākslas muzejs (13.03.2022)

13. marts vēsturē: Rīgas tramvajos atļauj pārvadāt suņus (12.03.2025)

12. marts vēsturē: Svinīgi atklāj «Hoijeres kundzes viesu namu» Liepājā (11.03.2024)

12. marts vēsturē: «airBaltic» Pilotu akadēmija atklāj jauno lidmašīnu angāru Liepājā (11.03.2025)