Autors: Zane Reķe
Avots: railwaymuseum.lv
Gleznotājas Agates Apkalnes konsekventi hiperreālisma stilā izpaustais talants ir novērtēts Latvijā un plašāku cienītāju loku guvis Rietunmeiropā, īpaši Vācijā un Francijā. Jaunākais gleznu cikls „Etaga - Enlakpa“ tiek izstādīts Dzelzceļa muzejā, ar īpaši atlasītu tematiku atsākot izstāžu zāles darbību pēc pandēmijas ierobežojumu atvieglošanas.
Agate gadu gaitā pakāpeniski attīstījusi arvien simboliskākus sižetus un semantiski daudznozīmīgus tēlus. Arī šoreiz reālisma stilā veidotos stilizētos vilcienus māksliniece gleznojusi iekļaujot tajos dziļāku nozīmi. Cikla „Etaga - Enlakpa“ lielformāta darbi ataino dzelzceļa vagonus, kas kursē šajā maršrutā ar uzrakstiem, uzslāņojumiem, kurus laika gaitā atstājuši cilvēki. Māksliniece spēlējoties ar tematiku un tehniku, neierasti rotaļīgu salīdzinoši ar līdzšinējiem cikliem, arī nosaukumu veidojusi kā uzreiz neizprotamu spēli. Nosaukums burtiski ir vārda un uzvārda spoguļattēls, bet simboliski atspoguļo mūsu mūžīgo ceļu pašam pie sevis, attālinoties un atkal pietuvojoties.
Reklāma
Agate gleznas veidojusi kā kultūrslāņus, kas veidojas viena laika liecībām klājoties pāri ieriekšējai liecībai, šoreiz - apvienojot tādas tehnikas kā sausā ota, tecinājumus un trafaretus, kas vizuāli veido šo uzslāņojumu efektu. Šī izstāde veido idejiskas paralēles ar cilvēku savstarpējās mijiedarbības ideju un tās atstātajiem nospiedumiem dvēselē , kas bija galvenā tēma nule kā izstādītajā Agates gleznu ciklā "Pajautājiet Kalniem".
Pilnīgi atšķirīgos stilos māksliniece risina būtisko jautājumu par savstarpējām saistībām un mijiedarbību. Kā stāsta pati māksliniece: „Idejiski, mana galvenā interese ir par lietu likmsakarībām. Kā pašreizējā darbība, rīcība un domu forma rezonē nākotnē.“ Līdzīgi kā iepriekšējā gleznu ciklā māksliniece atspoguļo ideju, ka mēs viens bez otra nepastāvam, esam savienoti vienā lielā ķēdē un nepārtraukti mijiedarbojoties veidojam savu nākotni. Arī šajā ciklā mākliniece izslēdz nejaušības momentu akcentējot, ka katrs pateiktais vārds un darbība izmaina mūsu kopējo ainu nākotnē. Tādējādi šodiena ir tāda, kādu mēs viņu veidojām vakar, iespējams pat daudz, daudz senāk un pašreizējā pieredze atnāk pie tā, kas to izveidoja jeb ‚pasūtīja‘. Līdzība ir ar dzelzceļa cisternām. Viens ir cisternas pasūtījis, viens ir notecinājis, viens ir uzrakstījis uzrakstu. Kādreiz kāds tos uzgleznos, kā rezultātā tapa šī izstāde. Cik pārsteidzoši kādu plašu informāciju jeb enerģētisko lādiņu nes tik vienkārša lieta kā cisterna, kuru dzīves steigā pat neievērojam.
Agate stāsta, ka šis cikls ir gaidījis 20 gadus līdz tā realizācijai, gadu no gada par sevi klusi atgādinājis, lai vienā brīdī manifestētu gleznu ciklā. Māksliniece turpina, ka: „vienā dzīves momentā ir sajūta, ka ir spēcīga vēlme materializēt uz audekla šo ideju. To radot apmainu gleznas radīšanas laiku pret savu dzīves laiku. Jo vienīgā patiesā vērtība, kas mums pieder ir laiks, pašreizējais mirklis. Ir daudz ideju, kuras paliek aizkadrā, dodot enerģiju tām, kuras izvirzās kā prioritātes un tiek materializētas. Mēs katrs izvēlamies, ko aiz sevis atstājam.“
Mākslinieces jaunākā gleznu izstāde „Etaga - Enlakpa“ apskatāma Rīgā, Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja izstāžu zālē no 10.augusta līdz 10.septembrim.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
