2018. gada 16. oktobrī Liepājas koncertzālē “Lielais dzintars” muzicēs viens no pasaules labākajiem simfoniskajiem kolektīviem – tradīcijām bagātais Leipcigas Gewandhaus orķestris sava jaunā mākslinieciskā vadītāja, izcilā diriģenta, vairākkārtēja Grammy balvas ieguvēja Andra Nelsona vadībā. Koncertā piedalīsies starptautiski atzītais soprāns Kristīne Opolais. Programmā – Andra Dzenīša jaundarbs “Māra”, dziedājumi no Pētera Čaikovska operām “Jevgeņijs Oņegins”, “Opričņiks”, “Pīķa dāma” un Gustava Mālera Pirmā simfonija.
Andris Nelsons un Kristīne Opolais patlaban ir visievērojamākā Latvijas muzicējošā ģimene pasaules opernamos un koncertzālēs. Latvijas kultūras vēstnešu lomu viņi veic ar vislielāko atbildību un māksliniecisko atdevi, un šī tandēma uzstāšanās vienā no akustiski spožākajām Latvijas koncertzālēm valsts jubilejas priekšvakarā ir liels notikums. Savukārt 2015. gadā atvērtajam “Lielajam dzintaram” šis ir, iespējams, nozīmīgākais koncerts, kas līdz šim ticis rīkots šajā namā.
Reklāma
Koncertu rīko koncertaģentūra “Laba mūzika”.
Leipcigas Gewandhaus orķestris tiek uzskatīts par pasaules vecāko joprojām spēlējošo simfonisko orķestri. 2018. gadā orķestris izsludinājis 275. jubileju, tādējādi norādot, ka par izveidošanas brīdi uzskata 1743. gadu, kad Leipcigas augstmaņi un pilsoņi izveidoja orķestri Großen Concerte, kurā bija 16 mūziķu – puse profesionāļi, puse studenti. 1781. gadā orķestris apmetās uz dzīvi Gewandhaus jeb “Tērpu namā”, kas faktiski bija vadmalas tirgotāju nams. Tā orķestris ieguva leģendāro nosaukumu. Kopš tā laika orķestri vadījuši 20 kapelmeistari; Andris Nelsons, kurš postenī stājas 2018. gada sākumā, ir divdesmit pirmais. Iepriekšējo kapelmeistaru sarakstā ir tādi slaveni vīri kā Fēlikss Mendelszons, Artūrs Nikišs, Vilhelms Furtvenglers, Bruno Valters, Kurts Mazūrs, Herberts Blomštets un Rikardo Šaijī.
Orķestra mājaslapā lasām, ka savos līdzšinējos koncertos Andris Nelsons ar savu muzicēšanu iekritis sirdī gan orķestrantiem, gan publikai: “Viņš satiekas ar cilvēkiem bez aizspriedumiem un paļāvīgi, un tāpat viņš rīkojas ar mūziku – ik brīdis viņa muzicēšanā ir īsts un tiešs. Kā visi diži mūziķi viņš ieliek mūzikā kaut ko no sevis un vienlaikus ļauj mums piedalīties tajā visā.”
No 22. februāra līdz 16. martam Andris Nelsons vairākos koncertos Leipcigā prezentēsies kā orķestra jaunais kapelmeistars, un viņa izvēlētā mūzika ir diapazonā no Mocarta un Mendelszona līdz Šostakovičam, Rīmam un Vidmanim.
Leipcigas Gewandhaus orķestris bijis daudzu mūsdienās par klasiskiem uzskatītu simfonisko skaņdarbu pirmatskaņotājs, tas regulāri dodas turnejās pa nozīmīgākajām pasaules koncertzālēm kopā ar izcilākajiem mūsdienu solistiem. 2018. gada orķestra koncertturnejā līdzās Londonai, Stokholmai, Maskavai, Pēterburgai un Helsinkiem likta Liepāja, un Latvijai tas ir liels notikums.
Andris Nelsons bija Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents (2003–2007), no 2007. līdz 2015. gadam vadīja Birmingemas SO, kopš 2014. gada viņš ir Bostonas SO mākslinieciskais vadītājs. Nelsons koncertē ar pasaules labākajiem orķestriem, kuru skaitā ir “Berlīnes fiharmoniķi”, “Vīnes filharmoniķi”, Amsterdamas Concertgebouw orķestris un Bavārijas Radio SO. Nelsons diriģē operizrādes Karaliskajā Covent Garden namā, Baireitas festivālā un citos ietekmīgos namos. Andra Nelsona vadībā tapuši ieskaņojumi divus gadus pēc kārtas ieguva prestižo Grammy balvu.
Kristīne Opolais guvusi augstu atzinību ar Florijas Toskas, Čočosanas, Manonas Lesko, Nāras atveidojumu pasaules lielākajos opernamos. Viņa arī regulāri piedalās vokālsimfonisku darbu atskaņojumos. Kristīnes Opolais tuvākajos nākotnes plānos ir Madama Butterfly izrādes Vīnes Valsts operā, “Loengrīna” izrādes Londonas Karaliskajā operā un “Bohēma” Tenglvudas festivālā.
Koncerta pirmajā daļā klausīsimies Andra Dzenīša skaņdarbu “Māra” un Kristīnes Opolais balsi trijos dziedājumos no trijām Pētera Čaikovska operām.
Andra Dzenīša jaundarbs “Māra” komponēts pēc divu Andra Nelsona vadīto orķestru – Bostonas simfoniskā orķestra un Leipcigas Gewandhaus orķestra – pasūtinājuma. Andris Dzenītis saka: “Šajā darbā es reflektēju par latviešu zemes, dzīvības un materiālās pasaules dievības Māras izpausmēm gan mitoloģiskā, gan grafiskā veidā, skaņās izstaigājot Māras zīmju līkločus. Gadsimtu gaitā mūsu mitoloģija dzīvesziņā un rituālos ir padzisusi, tomēr tā, manuprāt, joprojām ir pārpilna milzīgas labestības un dzīvības smaržas. Par to vēlos pastāstīt ne tikai mums, bet arī pasaulei. Šī arī ir mana ļoti personiska latviskuma identitātes izpratne mūzikā.”
Skaņdarba “Māra” pasaules pirmatskaņojums Andra Nelsona vadībā notiks 2018. gada septembrī Leipcigā. Bostonas atskaņojums gaidāms novembrī.
Kristīne Opolais dziedās Natašas kaislīgo āriju no Pētera Čaikovska operas “Opričņiks” pirmā cēliena, Lizas nemierīgo ariozo no operas “Pīķa dāma” pirmā cēliena un vienu no soprāna balss īpašnieču repertuāra skaistākajām lappusēm – vēstules skatu no operas “Jevgeņijs Oņegins”. Trīs atšķirīgas jaunas sievietes, ko vieno vēl īsti neiepazītas mīlestības saviļņojums.
Koncerta otrajā daļā – Gustava Mālera Pirmā simfonija – hrestomātisks, aizraujošs simfonisks lieldarbs, kas rāda gan komponista spēju noaust grandiozu skanisku gobelēnu, gan diriģenta prasmi šo mākslasdarbu celt priekšā klausītājiem.
Simfonija komponēta laikā, kad 27 gadus veco Māleru zina un augstu vērtē kā operdiriģentu, savukārt kā komponists viņš tobrīd vēl ir mazzināms. Pirmās četras Mālera simfonijas cieši saistītas ar tautasdzejas krājumu “Zēna brīnumrags”. Šīs 19. gadsimta sākumā izdotās dzejas spēcīgi uzrunāja Māleru, kurš uzauga Morāvijas mazpilsētā tautasdziesmu un sadzīves mūzikas dāsnā ielokā. Simfonijas trešā daļa sevišķi izceļas, jo te iedvesma gūta no kāda franču mākslinieka zīmētas gravīras, kurā mežazvēri pavada pēdējā gaitā mednieku. Bildes jaukā groteska Mālera rokrakstā pārtapusi par rēgainu sēru maršu, un melodiskais grauds te ir Mālera variācija par populāro kanonu “Brāli Jākob” (latviski – “Brāli Jēkab”).
1893. un 1894. gada atskaņojumos Hamburgā un Veimārā Mālera Pirmā simfonija parādījās ar nosaukumu “Titāns”. Pirms simfonijas atskaņojuma Berlīnē 1896. gadā Mālers virsrakstu noņēma, un pirmizdevumā tas neparādījās. Vairums pētnieku sliecas uzskatīt, ka tā ir atsauce uz Žana Paula romānu “Titāns” (1797), kaut komponists esot noliedzis to.
Biļetes pieejamas Biļešu paradīzes kasēs un www.bilesuparadize.lv
