Liepājas muzejā varēs apskatīt izstādi par Liepājas ģerboņa vēsturi laikmetu gaitā

Autors: Uļa Gintnere
Avots: Liepājas muzejs

Liepājas muzejā, Kūrmājas prospektā 16/18, sagaidot pilsētas 390. jubileju, tapusi izstāde ''Liepājas ģerbonis laikmetu gaitā''. Tās atklāšana notiks 12. martā pulksten 17. Kā lauva atradusi liepu, kā mainījies ģerboņa atveidojums, kā pilsētvidē dzīvoja un joprojām dzīvo šie tēli? Uz šiem jautājumiem centīsies rast atbildi izstāde.

Izstādē skatāmi muzeja priekšmeti, kuros atveidots Liepājas ģerbonis. Tie ir gan alvas lējēju darinājumi, datējami ar 17. – 19. gadsimtu, gan 1989. gadā Heraldikas komisijas dokumenti – šodienas Liepājas ģerboņa oficiāls apstiprinājums. Ikvienam interesentam saistošas var būt nozīmes un žetoni, naudaszīmes un karogi, arī iespieddarbi, kuros saskatāms pilsētas ģerboņa atveids.

Reklāma

''Heraldiskās zīmes ne vienmēr var interpretēt, nepastāv noteikta heraldisko figūru simbolika, bet ģerboņi atspoguļo katra laikmeta vispārējo abstrahēšanās līmeni, kad specifiski heraldiskiem jēdzieniem tiek pievienoti literāri, filozofiski un emblemātiski priekšstati un tēli'', lasot šo Imanta Lancmaņa atziņu, kļūst saprotams, ka viennozīmīgi skaidrot ģerboņa simboliku ir neiespējami.

Iespējams vien meklēt tā saknes, bet tās atrodamas 17. gadsimtā, kad Livonijas kara laikā izveidojās Kurzemes un Zemgales hercogiste. Tā līdz pat 1795. gadam bija vasaļvasts Polijas pakļautībā. Hercogistes ģerbonī lauva simbolizē Kurzemi, bet alnis Zemgali. 1625. gadā, hercogam Frīdriham atrodoties Grobiņas pilī, 18. martā Liepājai tiek dāvātas pilsētas tiesības.

Pilsētu jeb pašvaldību ģerboņi Eiropā attīstījušies no pilsētu zīmogiem. Iespējams, ka savu pirmo zīmogu Liepāja saņēma drīz pēc pilsētas tiesību iegūšanas, bet senākais līdz mūsdienām saglabājies zīmogs ir datējams ar 1635. gada 26. septembri un pievienots maiznieku cunftes zeļļu amata šrāgām (statūtiem). Tagad šis pergaments glabājas Latvijas Valsts vēstures arhīvā.

Ģerboņa turpmākā gaita ir kā ceļš, kur aiz katra līkuma – jauns pārsteigums. Mainās lauvas atveids, liepa sāk zaļot savādāk, ģerboņa pamatne maina savu krāsu. Pētot ģerboņa skaidrojumus, ir vairāk jautājumu, nekā atbilžu, tāpēc, izstādi veidojot, neatsverama bija Rundāles pils muzeja direktora Imanta Lancmaņa un nodaļas vadītāja Jāņa Baltiņa, Latvijas Valsts vēstures arhīva ekspertes Valdas Kvaskovas un vēsturnieka Jāņa Gintnera profesionālā līdzdalība, kā arī Liepājas centrālās zinātniskās bibliotēkas darbinieču Mārītes Lasmanes un Tamāras Podiņas atsaucība.

Izstāde ''Liepājas ģerbonis laikmetu gaitā'' skatāma līdz 31. maijam. Ieeja bez maksas.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Citi raksti par šo tēmu:

31. marts vēsturē: Atjauno vilcienu kustību maršrutā Rīga – Liepāja (29.03.2025)

31. marts vēsturē: PSRS pases uzskata par nederīgām (30.03.2023)

30. marts vēsturē: Diena, kad jādodas pastaigā pa parku (29.03.2022)

26. marts vēsturē: Pirmo reizi svin Lībiešu mantojuma dienu (25.03.2024)

25. marts vēsturē: skaudra diena Latvijas vēsturē, kad mūsu iedzīvotājus svešvara deportē uz Sibīriju (22.03.2019)