Mīlētāji ir visi tie, kas mīl dzīvi, tie, kas mīl otru un tie, kas gluži vienkārši mīl! Pavasaris tuvojas! Sniegs kūst, daba drīz modīsies. Pumpuri sāks plaukt, bet Ievas - ziedēt. Gluži kā dziesmā - Siguldā!
Ja arī Tu vēlies doties dabā, lai uzņemtu tās enerģiju, kas jau pavisam drīz sāks dzirksteļot uz visām pusēm, tad dodies uz Siguldu. Siguldas Tūrisma Informācijas centrs ir izveidojis aktuālākās mīlestības pieturvietas Siguldā tiem, kas vēlas būt dabā un uzņemt enerģiju, kā arī tiem, kas vēlas ļauties pavasara taureņu dejai dabā un vēderā!
Reklāma
Laimas pulkstenis
Tikšanās vieta! To mainīt nedrīkst! Jātiekas pie Laimas pulksteņa, Siguldas Stacijas laukumā. Šeit var tikt visi. Gan tie, kas ar auto brauc, gan tie kas ar vilcienu un autobusu, kājām vai velo.
2010. gadā Latvijas leģendārā šokolādes fabrika "Laima", svinot savas darbības 140 gadu jubileju, sadarbībā ar Latvijas iedzīvotājiem meklēja to pilsētu, kura vislabāk atbilstu titulam Mīlestības pilsēta. Televīzijas tiešraidē Latvijas iedzīvotāji ar savu balsojumu izvēlējās tieši Siguldu. Tā Sigulda ieguva Mīlestības pilsētas titulu un arī unikālu iespēju izveidot satikšanās vietu, kuras centrā uzņēmuma dāvāts "Laimas" pulkstenis. Pulksteņa autors ir Latvijas dizainers Arvis Sproģis.
Gleznainākā un plašākā mīlestības pieturvieta - Paradīzes kalns jeb Gleznotājkalns
Kāpēc gleznainākā? Jo Paradīzes kalna elpu aizraujošo, plašo ainavu, kas paveras no kraujas uz Gaujas senieleju, gleznojuši tādi ievērojami mākslinieki kā J. Feders, J. Rozentāls un V. Purvītis, tā arī radies šīs vietas otrs nosaukums - Gleznotājkalns.
No Paradīzes kalna vērojams skats pat 12 kilometru attālumā. Pāri ielejai skatam paveras Turaidas pils tornis, lejā, pamatkrasta piekājē saskatāma seno Kalna Klauku māju vieta. Visizteiksmīgāko ainavu veido Gaujas senieleja un 80 metrus zemāk esošā Gauja. Šeit patiešām gaisā virmo mīlestība.
Izbaudiet aristokrātisko burvību, apskatot Krimuldas muižu
Firstu Līvenu dzīvojamā māja celta 1822.gadā klasicisma stilā. Muižas kompleksā apskatāma pārvaldnieka māja, ratnīca, klēts, kalte un Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem.
Lielākā daļa saimniecības kompleksā esošo ēku tapušas laika posmā starp 1893. un 1902. gadu. No kādreizējās muižas kompleksa apskatāma pārvaldnieka māja, stallis – ratnīca, klēts, kalte un kādreizējā Šveices māja ar izteiksmīgiem un unikāliem kokgriezumiem. Šveices māja ir viens no retajiem saglabājušamies ēku paraugiem pansijas tipa būvei, kas bija raksturīga Siguldas, Krimuldas un Turaidas pusei 19. gadsimtā.
Visos gadalaikos romantiskais Krimuldas serpentīna ceļš
Mūsdienu ceļi, kuri savieno Siguldu, Krimuldu un Turaidu, veidojušies daudzu gadsimtu garumā. Viens no šādiem ceļiem ar bagātu vēsturi ir serpentīna ceļš no Krimuldas uz Siguldu. Tas daļēji izvietots Krimuldas viduslaiku pils aizsarggrāvja teritorijā un novirzīts pa nogāzi lejā uz Siguldu. Attīstoties autotransportam un ceļu būvei, 20. gadsimta otrajā pusē serpentīna ceļš vairs netika izgaismots. 2006. gadā veikta vēsturiskā ceļa rekonstrukcija, uzklājot tam bruģa segumu, uzstādot apgaismojuma laternas un soliņus.
Serpentīna ceļš kļuvis par romantisku pastaigu vietu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem, un ir pieejams gan gājējiem, gan velobraucējiem.
Gūtmaņala – vieta, kur sajust vēstures elpu caur mīlas stāstu
Gūtmaņala – plašākā un augstākā alas veida niša jeb grota Latvijā un Baltijas valstīs. Alas garums ir 18,8 metri, platums 12 metri un maksimālais griestu augstums sasniedz 10 metrus. Ala uzskatāma par senāko tūrisma objektu Latvijā, kopš seniem laikiem alas apmeklētāji vēlējušies tās sienas "greznot" ar saviem vārdiem un gadskaitļiem. Vecākie ieraksti uz alas sienām saglabājušies pat no 17. gadsimta.
Gūtmaņalas apkārtne ir piemērota nesteidzīgai pastaigai, tajā var aplūkot augus un, iespējams, pat sastapt dzīvniekus, kuri padara īpašu Gaujas Nacionālo parku. Gūtmaņa alā ir norisinājusies viena no vissenākajām un smeldzīgākajām mīlas leģendām. Te tikusies tās galvenā varone Turaidas pils iemītniece Maija, ko ļaudis skaistuma dēļ bija nodēvējuši par Rozi, un viņas iemīļotais Siguldas pils dārznieks Viktors. Lai gan stāstam ir skumjas beigas, Maija iet bojā no cita pielūdzēja cirstās brūces, tas iedvesmo atkal un atkal piedzīvot vienu no spēcīgākajām emocijām – mīlestību!
Viktora ala
Tieši blakus Gūtmaņa alai atrodas nelielā Viktora ala, šo alu it kā esot izcirtis Viktors Heils savai līgavai – Turaidas Rozei, lai viņa no turienes varētu lūkoties uz Siguldas pils dārziem, kur viņš strādājis. Alas garums ir 5,9 metri, platums 6,8 metri, bet augstums pie ieejas ir 4,8 metri.
Mīlestības Tilts Pār Gauju, daudzu kāzinieku iemīļota vieta
Pirmais tilts pār Gauju celts 1937. gadā kā tam laikam īpaši sarežģīta tehniska būve, taču drīz pēc tam sagrauts kara laikā, to atjaunoja 1950. gadā. Līdz pat 1937. gadam gan kājāmgājēji, gan pajūgi, gan arī retās automašīnas tika celtas pār Gauju ar prāmi.
2017. gada 3. septembrī pēc rekonstrukcijas tika atklāts atjaunotais tilts pār Gauju Siguldā. Šo būvdarbu laikā ir novērstas arī kara laika sekas – no upes ir izceltas paša pirmā, 1937. gadā uzceltā tilta konstrukcijas, kuras tur bija nonākušas pēc tilta spridzināšanas Otrā Pasaules kara laikā. Tiltam ir izbūvēta jauna hidroizolācija un ieklāts jauns asfalta segums. Tāpat ir paplašinātas ietves, lai tās būtu ērti izmantojamas invalīdiem un vecākiem ar bērnu ratiņiem.
Šo tiltu droši var saukt par galveno Latvijas Zelta rudens tūrisma objektu – tas savieno trīs vēsturiskas un skaistas vietas – Siguldu, Turaidu un Krimuldu, un varētu būt arī viens no visvairāk fotografētajiem tiltiem Latvijā.
Siguldas Gaujas tilts ir vienīgais šāda risinājuma monolīta dzelzsbetona konstrukciju tilts Latvijā, kas balstās uz trīs vairāk nekā 35 metrus platiem lokiem. Tilta kopējais garums ir 153 metri, bet augstums virs upes pārsniedz 16 metrus.
Siguldas Serpentīna ceļš un "mīlestības beka"
Aptuveni 600 metrus garais serpentīna ceļš ved no Gaujas līdz Siguldas Svētku laukumam, dodot iespēju iepazīt Gaujas senielejas unikālo skaistumu no cita skatu punkta. 2015. gadā veidotais serpentīna ceļš ir bruģēts un tā posmā izvietoti vairāki skatu laukumi, tai skaitā – mīlestības beka jeb sēnīte, no kuras paveras skaists skats uz Gauju.
Svētku laukums, kur kopā var doties pat līdz "Pasaules malai"
Svētku laukums izbūvēts par godu Siguldas pilsētas astoņsimt gadu svinībām 2007. gadā. No skatu laukuma, kas izveidots Svētku laukuma nomalē jeb "pasaules malā" paveras elpu aizraujošs skats uz Gaujas senleju un upes labajā krastā esošo Krimuldas pili, kur varēsiet izbaudīt romantisku ainavu.
Ķeizarkrēsls un Ķeizarskats
Skatu vieta, kur var baudīt zīmīgu ainavu uz Gauju un Turaidas pili. Jau kopš 19. gadsimta tūristi Siguldā apmeklē skatu vietas, kur tālu var redzēt Gaujas senieleju. Viena no šādām vietām ir Ķeizarkrēsls un netālu esošais Ķeizarskats. Vietai nosaukumu devusi Krievijas cara Aleksandra II vizīte Siguldā un apkārtnē. Gaidot augstos viesus, Siguldas un Krimuldas apkārtne piedzīvoja vairākus uzlabojumus – tika izbūvēts serpentīna ceļš, uzcelts pagaidu koka tilts pār Gauju un Gaujas senielejas krastā ierīkota skatu vieta. Vizītes laikā cars un viņa dzīvesbiedre īpaši sagatavotā skatu vietā pie Laurenčiem iestādīja katrs vienu kociņu, iespējams, ka tās bijušas liepas. No šī laika skatu vieta tiek dēvēta par Ķeizarkrēslu, jo Krievijas ķeizars bijis sajūsmināts par brīnišķīgo ainavu, kas pavērusies no skatu vietas uz Gaujas senieleju.
Protams, visromantiskākās vietas varētu būt Jūsu pašu atrastās vietas, ainavas un dabas takas, kas aizvedīs pa Siguldas kalniem un lejām, bet šīs pieturvietas varētu būt skaistas dienas un piedzīvojuma sākums. Piemeklē sev atbilstošāko vai apmeklē tās visas.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
