Autors: Kristīne Indriksone
Avots: BalticTravelnews.com/Adac.de
Lielākoties restorānos Spānijas tūristu iecienītajās vietās ēdienkartē redzami jūras velšu ēdieni - paella, gambas, gazpacho. Bet tas nebūt nav viss, ko piedāvā Spānijas virtuve - ļaujieties pārsteigumam un izbaudiet svaigos dārzeņus, jērgaļu un cūkgaļu, kas ir iecienītākie citos reģionos.
Lielāko pārsteigumu vēders piedzīvo, nobaudot tieši reģionālās virtuves gardumus. Ir gan viens izņēmums - tiem, kam patīk dienu iesākt ar pamatīgām brokastīm, tās jāēd viesnīcās, kur tūristiem pieejami dāsni zviedru galdi. Spāņu brokastis desayuno ir diezgan trūcīgas - tase kafijas ar pienu (café con leche), kāds salds grauzdiņš ar ievārījumu vai cepums. Tas arī viss. Arī spāņu bāros brokastu piedāvājumos atrodams tieši šāds komplekts. Tomēr ap pusdienas laiku saldumi pazūd no stiklotajām vitrīnām un to vietu ieņem neskaitāmas sātīgas uzkodas tapas.
Tapas var būt gan dažas olīvas vai mandeles, gan arī ceptas desiņas, ķiplokgarneles vai gaļas bumbiņas tomātu mērcē, šerijā vārītas nierītes vai tintes zivis. Arī reģiona tipiskās šķiņķa, desas vai siera šķēlītes pieder pie tapām. Smalkās uzkodas spāņi ēd kā otrās brokastis vēlā priekšpusdienā, pie tām dzer glāzi vīna vai šerija. Uz vakarpusi tapas atkal ir klāt un process sākas no jauna. Bet jāuzmanās, kad kopā ar spāņiem dodaties ēst tapas. Tūristi labprāt ēd tapas īstas maltītes vietā, bet spāņi paši izmanto tās tikai kā uzkodas pirms maltītes (comida, almuerzo) vai vakariņas (cena). Tāpēc daudzos restorānos priekšpusē vai pirmajā stāvā ir tapas bārs. Bet pēc aperitivo dodas tālāk restorānā un ēd īsto maltīti.
Pusdienas Spānijā ēd agrākais ap plkst. 14, vasarā vakariņas bieži sākas jau pēc plkst. 22 un mēdz ievilkties līdz pusnaktij. Tomēr tūristu iecienītās vietās kārtība var būt mazliet citāda - jau pusdienlaikā daudzos restorānos tiek piedāvāti siltie ēdieni, kas tur pieejami līdz vakaram. Pie tiem pieder pārsteigumi, ko sagādā cena un kvalitāte. Ātri un diezgan lēti iespējams pamieloties ar dienas piedāvājumu menú del día vai piedāvājumu tūristiem menú turístico. Kombinētās maltītes platos combinados sastāv no zivs vai gaļas ēdiena ar frī kartupeļiem un salātiem. Pasūtīt tikai zupu vai salātus ir pieņemami. Tomēr zemes iekšienē vai tūristu maz apmeklētās vietās ir citādi - tur jāpasūta vesela maltīte.
Protams, ķiplokgarneles gambas al ajillo, paelja (kas, starp citu, ir valensiešu, nevis spāņu nacionālais ēdiens), ceptas zivis vai karbonāde ar frī kartupeļiem filete con patatas fritas ir ļoti labi ēdieni, tomēr, Spānijā esot, nevajadzētu aprobežoties ar tā saucamo jūras velšu tūristu virtuvi. Arī Spānijā ir spēkā tas, ka ēdiens reģionos mēdz spēcīgi atšķirties. Uz galda tiek likts tas, ko jūra, klimats un zeme attiecīgajā reģionā piedāvā. Spānijā maz nodarbojas ar sīkumainu, ilgu ēdiena gatavošanu. Spāņu virtuve ir vienkārša un pamatīga un balstās uz lieliskiem produktiem - tā ir pirmklasīga gaļa (lielākoties cūkgaļu un vistas gaļa, bet arī jērgaļa, liellopu un kazu gaļa), saulē nogatavojušies dārzeņi, daudz olīveļļas un ķiploku. Bez maizes pan, ūdens agua un vīna vino neviena maltīte nav pilnīga. Zivis un dārzeņi ir gardākās maltītes sastāvdaļas Vidusjūras reģionā. No laukiem nāk svaigi, krāsaini salāti, bet jūras veltes lielākoties tiek vienkārši ceptas uz karstas tērauda plāksnes a la plancha. Iemīļotākie rīsu ēdieni ir, protams, klasiskā paelja no rīsiem, vistas gaļas, truša gaļas, jūres veltēm un safrāna, arī melnie rīsi arroz negro ar tinteszivi, kā arī rīsu panna ar zivi arroz a banda. Kaut arī vēsā, gardā vasaras zupa gazpacho nāk no Andalūzijas, tā ir iemīļota visā zemē kā atsvaidzinājums karstā dienā. Zupa sastāv no tomātiem, paprikas, gurķiem, ķiplokiem un olīveļļas.
Sātīgi sautējumi no pupām vai zirņiem un dažādiem gaļas veidiem ir populāri visā Spānijā, tomēr visvairāk ziemeļu un centrālajā Spānijā, jo tur ziemas var izvērsties ledaini aukstas. Vispār centrālās zemes daļas ēdienkartē dominē gaļas ēdieni, īpaši tradicionālie ēdieni - sivēna vai jēra cepetis asados. Vidusjūras piekrastes reģioni un Kantabrijas piekrastes, īpaši Galīcija un basku zeme, pazīstami ar zivju un jūras velšu dažādību. Pārsteidzoši citāda ir Katalonijas mar y muntanya virtuve, kur apvienojas jūras un kalnu produkti, kas nonāk vienā katlā. Piemēram, apvienojot truša gaļu ar jūras veltēm. Rudenī cieņā ir sātīgi sēņu ēdieni.
Desertā jāēd kas salds - par to vienisprātis ir visos Spānijas reģionos. Deserts var būtu crema catalana, olu un piena krēms ar kraukšķīgu cukura pārklājumu, karameļu pudiņš vai saldas konfektes. Pie spāņu desertiem pieder arī kārtainās mīklas izstrādājumi.
Pie lieliskiem atklājumiem Spānijā pieder vīns. To var nobaudīt pie katras maltītes un īpaši reģionālais vīns lieliski piemērots vietējiem ēdieniem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
