Piešķirtas Latvijas Alus gada balvas 2014

09.02.2015 06:03 | Latvija

Foto: Preses foto

Autors: Kārlis Tomsons/Dace Andersone
Avots: Alus brālība/SIA Infoeksperts

Godinot izcilākos alus darītājus un nozares nozīmīgākos sasniegumus, šodien Mežotnes pilī svinīgā ceremonijā, klātesot aldariem, dažādu organizāciju pārstāvjiem un amatpersonām, tika pasniegtas Latvijas Alus gada balvas 2014 - pavisam 11 nominācijās.

Vidējo un mazo alus darītavu grupā visvairāk balvu saņēma SIA ''Valmiermuižas alus'', bet lielo alus darītavu grupā – AS ''Cēsu alus'', katra trīs nominācijās. Kā norāda vērtēšanas komisijas pārstāvji, ''Valmiermuižas alus'' panākumi ir likumsakarīgi – kā mazā alus darītava ierobežotu resursu apstākļos tā aktīvi nodarbojusies ar Latvijas mazo alus darītavu produkcijas popularizēšanu un nozares popularizēšanu kopumā. Savukārt AS ''Cēsu alus'' pērn kļuvusi par Latvijas lielāko alus darītavu un veikusi plašas aktivitātes korporatīvi sociālās atbildības jomā.

Reklāma

Nominācijā ''Lielākais alus tirdzniecības kāpums HoReCa grupā'' lielo alus darītavu grupā balvu ieguva AS ''Aldaris'', bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA ''Valmiermuižas alus'', vērtējot alus tirdzniecības apjomu kāpumu viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē atsevišķās alus kategorijās.

Nominācijā ''Lielākais alus tirdzniecības kāpums veikalu grupā'' ieguva SIA ''Valmiermuižas alus'', vērtējot procentuālo alus tirdzniecības kopējo izaugsmi 2014.gadā, salīdzinot ar rezultātiem iepriekšējā gadā.

Nominācijā ''Lielākais kāpums alus eksporta tirgū'' balvu saņēma AS ''Cēsu alus'' par aktīvu jaunu eksporta tirgu apguvi, bet vidējo un mazo alus darītavu grupā – SIA ''Valmiermuižas alus'' par aktīvu darbību kaimiņvalsts eksporta tirgū – Igaunijā.

Nominācijā ''Ieguldījums veselīgas dzīves vides veidošanā'' balvu saņēma ''LIDO'' par zema alkohola satura (līdz 4,5%) alus ražošanu un popularizēšanu, tādējādi rosinot arī citus ražotājus koncentrēties uz alus ar zemāka alkohola saturu ražošanu.

Savukārt ''Videi draudzīgākā ražošanas uzņēmuma'' titulu ieguva AS ''Cēsu alus'', kas veicis nozīmīgas aktivitātes energoefektivitātes uzlabošanā, ieviesis vairākus tā dēvētās tīrās ražošanas pasākumus, kā arī energoresursu un tehniskās pārraudzības informācijas sistēmu.

Nominācijā ''Gada alus reklāmas tēls'' visaugstāko novērtējumu guva AS ''Aldaris'', bet veicināšanas balvu, kas rosinās uz turpmāku aktīvu darbību, saņēma SIA ''Alus Nams''.

Nominācijā ''Gada alus iepakojums'' - SIA ''Bauskas alus'' - dāvanu iepakojums 1 l pudele ar kārbu.

Nominācijā ''Oriģinālākais alus kauss/glāze'' kā labākais gada veikums tika novērtēts AS ''Cēsu alus'' – ''Alus Tavai pilsētai” 0,5 l četras stikla glāzes, veltītas vienam Latvijas novadam.

Nominācijā ''Gada jaunums'' pārliecinoši uzvarēja LPKS ''LATRAPS'' ar pērn atklāto iesala ražotni Staļģenē, kas ir nozīmīga investīcija alus nozares attīstībā, jo Latvijas aldarus nodrošina ar Latvijā ražotu iesalu, tādējādi arī radot jaunas darbavietas.

Nominācijā ''Gada izaugsmes balva – gada veiksminieks'' par labāko tika atzīta Tērvetes alus darītava par ieguldījumu ražošanas attīstībā un modernizācijā.

Savukārt balva ''Par mūža ieguldījumu alus nozarē'' tika piešķirta ilggadējai AS ''Cēsu alus'' un AS ''Aldaris'' alus tehnoloģei un nozares ekspertei Astrīdai Ruško, kura ar alus nozari saistīta vairāk nekā pusgadsimtu. Viņa sniegusi lielu ieguldījumu alus ražošanas tehnoloģiju izkopšanā un kvalitātes nodrošināšanā, kā arī bijusi iniciatore iesala ražošanas uzsākšanai Latvijā.

Aizvadītais gads nozarei bijis īpaši nozīmīgs ar rekordlielu jauno alus darītavu skaitu - patlaban valstī strādā pavisam 29 alus darītavas, kas ir par 7 vairāk nekā pērn un ir apliecinājums nozares potenciālam un izaugsmei, kā arī alus kā latviešu tradicionālā dzēriena tradīciju pārmantojamībai. Darbību sākušas septiņas jaunas mazās alus darītavas (Tālavas alus, Eridan alus, Līgatnes alus, Miķeļa alus, alus BURSH, Madonas alus darītava BAUDALUS, Peter Brewhouse Beer). Vairāku jauno mazo alus darītavu ienākšana tirgū ir vistiešākais apliecinājums tam, ka Latvijā palielinās ekskluzīvo alus šķirņu ražošana un patēriņš, kas ir laba zīme alus patēriņa kultūras maiņai. Kā nozares sasniegums vērtējams arī pērn alus darītavu veiktās investīcijas ražošanas attīstībā.

11 nominācijām iesniegtos pieteikumus vērtēja starpresoru žūrijas komisija, kurā darbojās Zemkopības ministrijas, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Pārtikas uzņēmumu federācijas, Latvijas Iepakojumu asociācijas, Latvijas Reklāmas asociācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Rīgas tūrisma attīstības biroja ''Live Riga'', Latvijas Alus darītāju savienības, kustības ''Par labu alu'' un biedrības ''Alus brālība'' pārstāvji. Komisiju vadīja pārtikas inženieris-tehnologs, bijušais ilggadējais ''Cēsu alus'' vadītājs un alus darīšanas entuziasts K. Tomsons.

Latvijas alus gada balvu pirms četriem gadiem iedibināja biedrība ''Alus brālība'', lai popularizētu sasniegumus nozarē, godinātu nozares veiksminiekus un stiprinātu nozarē strādājošo pašapziņu, kā arī veicinātu alus darītavu savstarpējo sadarbību. Šo gadu laikā pasākums ir kļuvis par gada nozīmīgāko pasākumu Latvijas alus ražotājiem. Biedrība ''Alus brālība'' apvieno alus brūvēšanas un alus baudīšanas profesionāļus un entuziastus ar mērķi popularizēt Latvijas senās alus darīšanas tradīcijas un veicināt kulturālu alus baudīšanu.