Gulbenes novada pašvaldības aģentūra "Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs"
 direktore Iveta Kovtuņenko pārliecinājusies, ka ne viņas vadītā 
iestāde, ne tūrisma uzņēmēji nevar iztikt bez nemitīgas attīstības. 
Gulbene šo gadu laikā lielāko atpazīstamību guvusi ar bānīša Gulbene – 
Alūksne kustību, reizē īstenojot dažādas citas saistītas aktivitātes un 
kopjot Latvijas dzelzceļa vērtības un tradīcijas. 
BalticTravelnews.com: Kas rudenī un ziemā pamudina doties Gulbenes virzienā? Nosauciet dažas piesaistošas lietas, kuras varētu cilvēkus interesēt!
Reklāma
Iveta Kovtuņenko: Tas
 viennozīmīgi ir Gulbenes bānītis! Es ieteiktu braukt virzienā no 
Gulbenes uz Alūksni. Izbraucot ar mūsu bānīti, cilvēki atklāj daudz 
jauna. Vēl ļoti lepojamies ar Gulbenes novada kultūrvēsturisko mantojumu
 centriem, muižām un pilīm. Katra no tām ir citāda. Te izcelšu Rankas 
muižu, kur visu par privātiem līdzekļiem veido Ābolu ģimene. Katru gadu 
aizvien vairāk redzams, ka tā uzplaukst un zeļ. Turpat, privātajā 
baznīcā, reizi mēnesī notiek dievkalpojumi. Rankas muižas īpašnieki 
cenšas rīkot dažādus koncertus ar profesionālu izpildītāju un mūziķu 
dalību. Ir skanējusi gan simfoniskā mūzika, gan piedalījušies arī 
operdziedātāji. Skaisti koncerti notiek Ziemassvētku laikā. 
Pie 
mums noteikti ir vērts atbraukt arī Gulbenes dzelzceļa stacijas 
jaunizveidotā izglītojošā un interaktīvā centra "Dzelzceļš un tvaiks" 
dēļ. Tajā ir izvietotas vairāk nekā 20 interaktīvas ierīces. Centrs 
paredzēts dažādu vecumu mērķauditorijai – pirmsskolas, 
vispārizglītojošajām, profesionālajām izglītības iestādēm, ģimenēm ar 
bērniem, uzņēmumu kolektīviem un ikvienam interesentam. Ir iespēja 
izmēģināt, noskaidrot, pašiem saprast un redzēt, kā darbojas 
dīzeļdzinējs, trīša mehānisms, nofotografēties kā vēsturiskas 
lokomotīves vadītājam un aizsūtīt foto uz savu e-pastu, kā arī izbaudīt 
daudzas citas aizraujošas aktivitātes. Paši mazākie centra apmeklētāji 
var darboties bērnu rotaļu stūrītī, iepazīstot un izzinot daudzas 
lietas, kas saistītas ar dzelzceļu.
Centrā nākotnē notiks arī 
dažādi pasākumi, bērniem varēs rīkot dzimšanas dienas, apmeklēt 
kafejnīcu. Turpat blakus var izbraukt ar drezīnu vai doties uz Alūksni 
ar bānīti. Jāpiemin, ka Gulbenes depo ir 20. gadsimtam raksturīgs 
lokomotīvju depo ar šaursliežu un platsliežu ceļiem, kas paredzēti 
dzelzceļa ritošā sastāva novietošanai, kā arī remonta darbnīcām. 
Piemēram, griezulis ar divu platumu sliežu ceļiem ir šāda veida 
vienīgais visā Latvijā.
BalticTravelnews.com: Ja ceļotājs no Rīgas Gulbenē ierodas brīvdienu rītā, cik daudz no pilsētas var reāli pagūt apskatīties un izbaudīt? 
Iveta Kovtuņenko: Daudz!
 Mums ir sagatavots īpašs piedāvājums - interesenti atbrauc un sākumā 
izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un tvaiks" iepazīstas 
ar interaktīvajām ierīcēm par dzelzceļa tēmām. Tālāk var doties ar 
bānīti līdz Stāmerienai, kur iepazīties ar pareizticīgo baznīcu, veikt 
virtuālo ekskursiju pa Stāmerienas pili, vasarā izbraukt ar kuģīti. 
Tālāk var doties uz Liteni, kur atrodas Latvijā vienīgā pusdārgakmeņu 
darbnīca. Apmeklējuma vērts ir arī Pudeļu dārzs, kurā vides objekti 
veidoti no dažādām pudelēm. Ar kājām to gluži visu nevar izstaigāt, bet 
Stāmerienā var salīgt taksometru. Ja rīta braucienā izkāpsiet 
Stāmerienā, tad tālāk uz Alūksni ar bānīti vairs nevar tikt. Nākamgad ir
 ieplānots izveidot pakalpojumu, ka viesus Stāmerienas stacijā sagaidīs 
ripojošs vilcieniņš, kas tos aizvedīs līdz centram. 
Maršrutā 
Gulbene - Alūksne vilciens ik dienu veic divus reisus katrā virzienā, 
atbilstoši kustības sarakstam. Regulārajiem pārvadājumiem izmanto 
dīzeļlokomotīves un vasaras sezonā tiek piedāvāti speciālie tvaika reisi
 ar restaurēto tvaika lokomotīvi "Ferdinands".
Iveta Kovtuņenko: "Mana brīnišķīgā, profesionālā komanda un Bānītis" 
BalticTravelnews.com: Kā Jūs raksturojat savas pozīcijas Latvijas tūrisma kontekstā? Vai cenšaties skriet pakaļ citiem, vai tomēr ejat savu ceļu? 
Iveta Kovtuņenko: Mums
 ir ejams savs ceļš. Katrā vietā jālepojas ar tai jau piederošajām 
vērtībām, jo visa jaunā radīšanai nepieciešamas ļoti lielas 
investīcijas. Būt 200 kilometrus no Rīgas - tas tūrisma ziņā, protams, 
ir izaicinājums. Mūsu lepnums, bez dzelzceļa tēmas, ir arī baronu Volfu 
muiža. Tā ir Gulbenes sākums. Mums ir Spārītes parks, Rūdolfa parks, 
Gulbīšu parks un citi, kur vēl daudzas lietas var attīstīt, lai cilvēki 
aktīvi spētu pavadīt dienu Gulbenē. Centrā ir viesnīca, kur var uzņemt 
100 viesus. Vecgulbenes muižā var viesoties 80 cilvēki. Stāmerienā ir 
dažāda līmeņa 5 viesu mājas, kur kopā arī var uzņemt vairāk nekā 350 
viesus. Tas viss savā ziņā ir unikāli, jo varam droši uzņemt lielos 
autobusus ar tūristiem. 
BalticTravelnews.com: Ja rīdzinieks īsti nezina, kā labāk braukt uz Gulbeni, ko Jūs ieteiktu? 
Iveta Kovtuņenko: Ja
 ceļotāji brauc no Rīgas, tad mums ierastais ceļš ir braukt pa Pleskavas
 šoseju līdz Smiltenes pagriezienam un tad doties tālāk uz Gulbeni. Var 
braukt arī caur Madonu. Visu laiku cīnāmies, lai aktīvajā tūrisma sezonā
 no 1. maija līdz 1. oktobrim pasažieru vilciens kursētu no Rīgas vismaz
 reizi mēnesī, un cilvēki varētu doties tālāk ar tvaika lokomotīvi. 
Platās sliedes ir, kravu apgrozījums liels, gribam, lai atdzīvojas arī 
vilcienu satiksme. Ja brauktu vismaz vienreiz mēnesī, tad ieguldot lielu
 darbu mārketingā, varbūt ar laiku izdotos arī ikdienā piepildīt 
vilcienus Rīga – Gulbene. Pamazām pie mums pieaug arī tūrisma 
piedāvājumi ziemai, kas arī šajā laikā varētu spēt piesaistīt vairāk 
tūristu.
BalticTravelnews.com: Vai vairums no ceļotājiem ir vietējie cilvēki? 
Iveta Kovtuņenko:
 Kādi 70% ceļotāji Gulbenē ir no Latvijas, ļoti daudz brauc arī igauņi. 
Pie mums pirms laika viesojās vācu žurnālists, profesionāls treileru 
ceļu vērtētājs, kurš izdod ceļvežus ceļotājiem ar treileriem. Viņš 
viesojās Gulbenes novadā un Vācijas treileru ceļvedim uzrakstīja par 
četrām treileru apmešanās vietām. Ceļvežus izplata Šveicē, Vācijā, 
Austrijā un pērn sagaidījām ļoti daudz viesus no šīm valstīm. Skaidrs, 
ka visu laiku par sevi jāstāsta. Pērn, ar Latvijas Investīciju un 
attīstības aģentūras Tūrisma departamenta atbalstu, piedalījāmies sešās 
starptautiskās tūrisma izstādēs. Ja mūsu nav šajās valstīs, tad par mums
 nezina. Ja mēs aizsūtītu tikai bukletus, tas nedotu vēlamo rezultātu. 
Izstādē jābūt visas Latvijas kopējam stendam un arī cilvēkam no 
Gulbenes, lai viņš par šejieni pagūtu sev atvēlētajās dažās sekundēs 
izstāstīt svarīgāko. Tās ir dažas minūtes vai pat sekundes, un izstādes 
apmeklētājs jau dodas tālāk. Dažādus tirgus šādā veidā apgūstam aktīvi 
jau kādus četrus gadus. Redzams, ka tas nav velti. 
BalticTravelnews.com: Kādā veidā izjūtat Vidzemes tūrisma asociāciju? 
Iveta Kovtuņenko:
 Pozitīvi ir asociācijas īstenotie tūrisma jomas projekti. Kā arī, lai 
neaizmirstu vecos dzelzceļus, pa tiem tiek veidoti riteņbraucēju un 
kājāmgājēju maršruti. 

BalticTravelnews.com:
 Vidzemē katrs novads un tā centra pilsēta atšķiras no vieniem vai 
otriem kaimiņiem. Piemēram, vai Sigulda ir iespēja visiem novadiem, vai 
tā tomēr viena pati "nosūc" galveno tūrisma plūsmu? 
Iveta Kovtuņenko:
 Mums visiem novadiem ir sadarbība, bez tās mēs katrs neesam nekas. Labi
 veidojas sadarbība ar Cēsīm, Alūksni, Madonu, Cesvaini, Balviem, 
Smilteni u.c. Atceros gan reizi, kad mani pārsteidza Siguldas attieksme 
par šāda veida sadarbību. Aizvedām savus bukletus, bet vietējā TIC tie 
tālāk par pagaldi nenonāca. Vismaz, cik mēs redzējām un to arī vēlāk 
aizrādīju. Mēs gan esam atsaucīgi - ja vien kāds novads vēlas, tā 
materiālus izliekam redzamā vietā. 
BalticTravelnews.com:
 Ja esmu automašīnā izdrebinājies pa bedrēm līdz Siguldai, tad man jāsāk
 domāt: "Bet kas būs vēl tālāk?". Vai ceļu sliktā infrastruktūra arī 
varētu būt vainīga, ka cilvēki mazāk dodas tālākos ceļojumos pa Latviju,
 piemēram, uz Gulbeni? Eiropā visi esam kopējā konkurencē. Pa divām 
stundām var aizlidot uz Vāciju. Arī atļautais ceļu ātrums, piemēram, 
Lietuvā ir daudz augstāks un aizbraukt uz noteiktu vietu var ātrāk. 
Iveta Kovtuņenko:
 Tikko biju Sanktpēterburgā, kur pāri tiltiem pat var braukt ar ātrumu 
110 kilometri stundā. Rīgā pāri Dienvidu tiltu - ar ātrumu 70 kilometri 
stundā. Piekrītu, ka ceļa posms no Ieriķiem līdz Bērzkrogam bija 
šausmīgs, bet to remontē. No otras puses - jāskatās arī braucēju 
kultūra, jo pie mums notiek tik daudzas smagas avārijas. Ja mūsu pusē 
izbrauc pa zemes ceļu, tad pēc tam treileru braucēju atsauksmes ir 
drausmīgas. Caur Kalnienu mums ir marķēts veloceļš. Vasarā tas ir 
visbedrainākais ceļš ceļotājiem. Kādam tad ir jāseko līdzi, kādā kārtībā
 ir marķētais ceļš. Otrreiz tūrists tur vairs nebrauks. Man gan ar VAS 
"Latvijas Valsts ceļi" vietējo pārstāvi laba sadarbība, ja tuvojas 
Starptautiskas ūdensmotociklu sacensības un aicinu greiderēt vienu 
konkrētu ceļa posmu, to arī izdara.   
Jāsaka, ka iedzīvotājiem 
arī pašiem aktīvāk jāziņo, ja redz, ka kaut kas nav kārtībā. Tā pie 
Stāmerienas pagrieziena tika izveidota info autobusu pietura, kur visu 
var redzēt un izlasīt par tuvējo apkārtni. Pēc laika braucu garām un 
ievēroju, ka miskastes pilnas. Bija viens telefona zvans no manas puses,
 un tagad tur vienmēr ir kārtība. Padomājam, kas varētu būt atbildīgs un
 piezvanām, ja kāds tūrisma reklāmas stends ieaudzis zālē utt. Nebūsim 
tik vienaldzīgi! Labs piemērs ir Pudeļu dārza saimnieki, jo saprata, ka 
pa tik sliktu piebraucamo ceļu tūristi nebrauks. Viņi panāca, ka ceļu 
sataisīja, un tagad tur brauc lielie autobusi ar tūristiem. 
Mūsu 
iniciatīva ir tūrisma objektu norādes, kuras no nākamā gada Gulbenes 
novadā būs uz visiem svarīgākajiem tūrisma objektiem, lai cilvēki 
zinātu, kā šīs vietas var atrast. Zīmes būs tādā zaļā krāsā, kā Gulbenes
 karogs - ar baltiem atstarojošiem burtiem. Gadiem par to kopīgo 
noformējumu Latvijā runā un runā, bet mēs darīsim. Ja paskatāmies, tad 
katrā reģionā tās ir citādas, bet ko tas liecina par Latvijas kopējā 
tūrisma attīstību? Jā, ir brūnās zīmes uz kultūrvēsturiskajiem 
objektiem, bet tādu norādi nevaram likt ne uz Pudeļu dārzu, ne uz 
Pusdārgakmeņu darbnīcu. Rēķinām, ka vajadzēs ļoti daudz šādas norādes. 
BalticTravelnews.com: Kas ir mainījies, kopš vairs nav Tūrisma attīstības valsts aģentūra, bet tikai LIAA Tūrisma departaments?
Iveta Kovtuņenko:
 Patīkami, ka šogad tiek organizēts konkurss "Veiksmīgākais jaunais 
tūrisma produkts - 2018" (kopš 2014. gada šāda konkursa nebija). 
Vēlētos, lai šāds konkurss būtu katru gadu, jo tiek veidoti daudzi jauni
 tūrisma produkti, tas liek sasparoties.  Domāju, ka stratēģiskie darbi 
tiek veikti, gan tūrisma produktu mārketings (caur latvia.travel), gan 
veidota tūrisma attīstības stratēģija.  Piramīda, LIAA Tūrisma 
departaments, Tūrisma asociācijas, un tūrisma organizatori novados veic 
savus darbus. Mēs, kā aģentūra, savā novadā veidojam tūrisma attīstības 
kopējo skatījumu, un, līdz ar to, daudz labāk un precīzāk savu darbu 
veic arī novadā esošās struktūrvienības – tūrisma informācijas centri, 
punkti. LIAA atbalsts ir mūsu dalība tūrisma izstādēs, tātad būtībā 
mārketinga aktivitātes. 
Kopā ar draudzeni Sanitu Bērziņu atpūšoties Cēsu pilsētas svētkos  
BalticTravelnews.com: Kā rīkoties tūrisma uzņēmējam šodien, lai būtu darbs arī pēc vairākiem gadiem? 
Iveta Kovtuņenko:
 Esmu pārliecinājusies, ka tūrismā strādājošie nedrīkst atslābt nevienu 
gadu. Ne velti tūrisms ir tautsaimniecības nozare, kas Latvijā attīstās 
visstraujāk. Ja paskatāmies konkursa "Veiksmīgākais jaunais tūrisma 
produkts 2018" dalībniekus, tad divus no tiem es pat nezināju, lai gan 
aktīvi sekoju tūrismā notiekošajam. Nepārtraukti kāds uzsāk kaut ko 
jaunu. 
Mēs arī nestāvam uz vietas. Vienubrīd izvērtējām, ka 
Stāmerienā ir pieci klusi ezeri. Tik brīnišķīgi ezeri, kur cilvēki 
varētu braukt un braukt, atpūsties, makšķerētu! Radās ideja, ka mums 
Stāmerienas ezerā jāielaiž kuģītis. Tas nebija viegli, bet jaunais 
produkts momentā sezonas tūrisma plūsmu daudzkārt palielināja. 
Apkārtējie uzņēmēji mums teica paldies, jo bija tik daudz viesu, cik 
viņi jau sen nebija uzņēmuši. 
Nevar sēdēt uz lauriem, nemitīgi 
jāizdomā kaut kas jauns, jāpapildina esošais piedāvājums, jāveido jauni 
tūrisma objekti. Es pašvaldības deputātiem vienmēr atgādinu, ka jāskaita
 nevis tas, cik mazāk vai vairāk mūsu aģentūrā ienāk un iziet nauda, bet
 cik kopumā iegūst novada uzņēmēji. Pēc maniem aprēķiniem, tūrisma 
apgrozījums Gulbenes novadā gadā varētu būt aptuveni 800 000 EUR, ja 
tikai katrs viesis atstāj 5 EUR. Pirms nedēļas aptaujāju vienu Pierīgas 
ģimeni, kas bija atbraukusi, un izrādījās, ka viņi pie mums nedēļas 
nogalē atstāja 280 EUR. Tas ir daudz! 
BalticTravelnews.com: Vai ir vērojama tendence, ka ar tūrismu Gulbenes novadā sāk nodarboties arī gados jauni cilvēki? 
Iveta Kovtuņenko:
 Gulbenē ir ļoti daudz cilvēku, kuri kaut ko mājās dara – čibina. Tā mēs
 radījām Zaļos tirdziņus, lai viņi varētu nākt un piedāvāt izgatavoto. 
Zināmā mērā tie arī ir Gulbenes suvenīri. Pa šiem gadiem redzu, ka arī 
daudzi jaunie cilvēki sāk tūrisma uzņēmējdarbību. Viesu mājās "Pededzes"
 ir gados jauni uzņēmēji, kuri piedāvā laivošanu, riteņbraukšanu, pirti,
 atpūtas vietu. Vēl citi jauni cilvēki "Purenēs" rīko zirgu izjādes. No 
sākuma bija divi zirgi, bet nu jau to skaits daudzkāršojies. Jaunieši 
kopā ar pieredzējušiem uzņēmējiem atklāja disku golfu. Unikāla ir jau 
minētā Pusdārgakmeņu darbnīca, kuras saimnieki gandrīz aizbrauca uz 
Norvēģiju dzīvot, bet atrada dārzā akmeni, nokārtoja Tartu vajadzīgos 
sertifikātus un tagad rada tik daudz skaistas lietas – rotas, svečturus 
utt., ļauj arī citiem mēģināt kaut ko gatavot, raksta projektus. 
Arī
 es nekad neesmu vainojusi valsti, bet dzīvojusi ar domu: "Ko es varu 
dot valstij un kā izskološu četrus bērnus. Vai man strādāt vienā vai 
trīs darbos?". Mans lauciņš tagad ir tūrisms, tādēļ arī daru visu 
iespējamo, lai palīdzētu uzņēmējiem, lai viņi nebankrotētu. Gulbenes 
novadā ir vairāk nekā 100 tūrisma pakalpojumu sniedzēji, skaits turpina 
pieaugt.  
BalticTravelnews.com: Kādā veidā piesaistāt ceļotājus no Igaunijas? Kāds ir igauņu priekšstats par Latviju, sarunājoties ar viņiem izstādēs? 
Iveta Kovtuņenko:
 Igaunija mums ir tepat blakus, un viņi par mums daudz zina. Pirms 
dodamies uz izstādi, vienmēr kaut ko pirms tam jau par sevi pastāstām 
Igaunijas lielākajā laikrakstā Postimees. Vedam līdzi dažādus tūrisma 
materiālus. Kā jau minēju, liela nozīme ir sadarbībai. Šogad bija 
akcija, kurā tūristiem vajadzēja apceļot Baltijas muižas un pilis. Tā 
labi parādīja, ka Baltijas valstu iedzīvotāji labprāt brauc uz 
kaimiņvalstīm. Tā, solīti pa solītim, jāiet, sevi jāprezentē, bet kopumā
 tas ir ļoti liels darbs!
BalticTravelnews.com: Kā Jūs nokļuvāt tūrismā? Vai Jūsos bija Dullā Daukas sindroms? 
Iveta Kovtuņenko:
 Jā, jā, tāds man bija. Esmu dzimusi brīnišķīgā un skaistā vietā – 
Jaunlaicenē, no kurienes cēlies ne viens vien aktīvs cilvēks. Es studēju
 pedagoģiju privātajā augstskolā "Attīstība" un strādāju par skolotāju. 
Pie mums augstskolā deviņdesmitajos gados brauca tik daudz mācībspēku no
 ārvalstīm, tas bija tik vērtīgs laiks! 
Vēlāk abas ar kolēģi 
skolā domājām, ka Jaunlaicenē ir tik skaisti parki, ko vajadzētu parādīt
 citiem. Izveidojām īpašu taku, pamācījāmies vadīt ekskursijas un 
aicinājām skolēnus ciemos. Tagad jau jāsmejas, bet toreiz nopirkām 
konfektes, lai bērnus motivētu noklausīties gides stāstīto līdz galam. 
Piedalījāmies vienā Kultūras fondā projektā, kas bija Latvijā kaut kas 
pilnīgi jauns un dabūjām četras baltas krāsas bundžas. Kas par bagātību!
 Nokrāsojām vienu tiltiņu.  
Kopš 2012. gada es strādāju šeit kā 
direktore. Es ļoti lepojos ar savu komandu – profesionāliem, darbīgiem 
un ideju bagātiem tūrisma aģentūras darbiniekiem!
Bērnības varoņi Gena un Pekausis Santpēterburgā 
BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji? 
Iveta Kovtuņenko:
 Pamatā darbs. Es nemitīgi sapinos ar vēl citiem trakajiem un kopā 
rīkojam dažādus pasākumus. Bija laiks, kad piekritu snovbordistam Ināram
 Bīrmanim noorganizēt snovborda šovu. Es piekritu, bet nezināju, ka tur 
mūžam nav bijusi elektrība. Toreiz Alūksnē bija armijas daļa, un 
armijnieki ar lāpstām nāca palīgā rakt sniegu, taisīt tramplīnus. Bija 
gan šovs, gan uguņošana gan aptuveni 10 000 cilvēku! Fantastiski! 
Piekritu pie Vecgulbenes muižas sarīkot drifta sacensības. Vai tad es 
zināju, ka būs vēl jālej ledus uz asfalta laukuma!? Bet viss izdevās. 
Jā, trakajiem pieder pasaule. 
BalticTravelnews.com: Kurus hobijus Jūs īstenosiet, kad būs vairāk laika? 
Iveta Kovtuņenko:
 Gribētu vairāk ceļot. Mani draugi pašreiz atrodas uz lielākā kruīza 
kuģa "Symphony" pasaulē, sūta fotogrāfijas, un es ilgojos tur būt. Uz 
tāda es ceļotu un neko nedomātu. 
BalticTravelnews.com: Cik daudzās valstīs esat bijusi? 
Iveta Kovtuņenko:
 Neesmu skaitījusi. Noteikti gribētu vēl aizbraukt uz Austrāliju, 
Spāniju, Sibīriju. Mans sapnis ir ceļot pa vietām, kur pēc iespējas 
mazāk ir cilvēku. Tik daudz cilvēku Latvijā pazīstu, ka es pat Rīgas 
centrā nevaru mierīgi apsēsties uz soliņa. Uzreiz kāds pienāk: "Labdien!
 Tu arī Rīgā?". Latvija ir maza. 
BalticTravelnews.com: Ja Jums trīs valstīs būtu jānodzīvo pa gadam, kuras tās būtu? 
Iveta Kovtuņenko:
 Es varētu gadu nodzīvot Venēcijā, Itālijā, jo man ļoti patīk ūdeņi. Tie
 mani nomierina visvairāk. Esmu gan tur bijusi, bet noteikti labprāt arī
 padzīvotu. Man patīk Gruzija un turienes temperaments, šarms, noteikti 
tur arī padzīvotu. Varētu doties padzīvot kaut kur tālu, tālu pie 
Baikāla. Lai tuvumā mežs, ūdeņi un maz cilvēku. 
BalticTravelnews.com: Kura no Latvijas vietām ir sirdij tuva? 
Iveta Kovtuņenko:
 Latviju esmu daudz apceļojusi. Man patīk Kuldīga. Ventas ūdenskritums –
 tā ir fantastika! Es tur varētu sēdēt un sēdēt, skatoties ūdenī. 
Jaunlaicenē ir viena vieta parciņā uz drupām, kur dīķis, esmu uzlikusi 
soliņu un arī varu sēdēt un sēdēt. Tik skaisti kā Purvīša gleznā. 
BalticTravelnews.com: Kur Jums garšo paēst? 
Iveta Kovtuņenko:
 Te atkal jāpiemin Kuldīga, kur man patīk "Pagrabiņš". Vecrīgā man patīk
 "Ala", jo tur nāk tik daudz un dažādu cilvēku, katrs dara, ko grib, 
jūtas brīvi. 
BalticTravelnews.com: Kur pēdējo reizi bijāt ārpus Latvijas? 
Iveta Kovtuņenko:
 Jau pieminētajā Sanktpēterburgā. Tur bija daudzko redzēt un pārdomāt. 
Naksnīgā Ņeva, pastaiga, izgaismotā pilsēta utt. Meklējot tirdzniecības 
centru, uzdūrāmies dziedošiem zaldātiem, kuri izpildīja vairākus gadu 
desmitus senas krievu dziesmas. Sapratu, ka es ar tām esmu izaugusi, tās
 skanēja radio, un tagad manī raisa nostalģiju. Patika. 
Uzziņa
Pie
 Gulbenes novada domes ēkas, Ābeļu ielā 2 atrodas publiskais interneta 
pieejas punkts, kur 24h iespējams atrast sev nepieciešamo informāciju 
par ceļošanas un atpūtas iespējām Gulbenes novadā.
 "Gulbenes
 tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs" piedāvā gidu 
pakalpojumus, informāciju par atpūtas iespējām Gulbenes novadā un 
citviet Latvijā, suvenīru tirdzniecību, ekskursiju maršrutu plānošanu un
 izveidi, ceļojumu rezervēšanu braucieniem pa Latviju un ārzemēm, 
dažādus izglītojošus un atpūtas pasākumus u.c. 
Gulbenes 
dzelzceļa stacijā izglītojošajā un interaktīvajā centrā "Dzelzceļš un 
Tvaiks" apmeklētāji var kļūt par vilces līdzekļa vadītāju (mašīnistu), 
kā arī iegūt biļeti braucienam uz sev izvēlētu galamērķi un īstenot 
dažādas citas aktivitātes. 
Gulbenes-Alūksnes bānītis ir 
vienīgais Baltijas valstīs regulāri kursējošais šaursliežu vilciens, kas
 nodrošina pasažieru pārvadājumus 33 kilometru posmā, savienojot divu 
novadu centrus – Alūksni un Gulbeni. Šis posms ir saglabājies no 1903. 
gada 210 kilometru garās šaursliežu dzelzceļa līnijas Stukmaņi 
(Pļaviņas)-Valka. 
Šaursliežu dzelzceļš Gulbene-Alūksne ir atzīts par valsts nozīmes kultūras pieminekli. 
Regulāro un speciālo vilcienu reisu ietvaros bānītis piedāvā dažādus pakalpojumus kā 
gida
 un tulka pakalpojumus brauciena laikā, improvizētu izrādi ar laupītāju 
uzbrukumu vai čigāniem, jaunlaulāto un kāzu viesu ceļojumu izrotātā 
vilcienā, ēdināšanu brīvā dabā īpašās apstāšanās vietās vai brauciena 
laikā bāra vagonā, padomju laika bufetnieču izdarības, velosipēdu 
pārvadāšanu velotūristiem (līdz 40 cilvēku grupām), iepriekš 
piesakoties, u.c.
EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES
Esmu dzimis un izaudzis...
   | 
skaistajā Jaunlaicenes pagastā, Alūksnes novadā
   | 
Mans zelta likums ir...
   | 
"Labāk piedzīvot neveiksmi darot, nekā būt slinkam un bailīgam"
   | 
Viena no manām jaunākajām atziņām ir...
   | 
"Sapņiem ir jābūt trakiem un nereāliem, citādāk tie ir tikai plāni rītdienai"
   | 
Mans iecienītākais restorāns ( - ni)...
   | 
"Vecpuisis" Valmierā  | 
Sevi iepriecinu ar...
   | 
jaunu ēdienu pagatavošanu, apģērba iegādi, koncerta apmeklējumu
   | 
Kad kļūšu pietiekami drosmīgs, es...
   | 
beidzot sākšu atpūsties
   | 
Latvijas simtgadei par godu es izveidotu slavas galeriju, kurā ievietotu 5 šādas personības - 
   | 
 Rolandu Kovtuņenko, Āriju Ratsepu, Antru Sprudzāni, Gunāru Cigli, Gunitu un Andi Ābolu 
   | 
Ja man būtu iespēja, es stundu sarunātos ar...
   | 
Raimondu Paulu
   | 
Ja es zīmētu komiksu, tas būtu par...  | 
maniem bērniem  | 
Es iedvesmojos no...
   | 
darbīgiem, starojošiem cilvēkiem
   | 
Ticu, ka man izdosies doties ceļojumā uz...  | 
Baikālu  | 
Mana ideālā diena...  | 
darboties manā puķu dārzā
   | 
Mans novēlējums Baltictravelnews.com...
   | 
Lai nepietrūktu iedvesmojošu, izzinošu un jaunatklājošu rakstu par tūrisma aktualitātēm un notikumiem  Latvijā, pasaulē!
   |