Bernhards Loevs (Bernhard
Loew) Rīgā dzīvo jau deviņpadsmit gadus, lai gan sākotnēji bija plānojis
šeit pavadīt tikai neilgu brīdi. "Grand Palace Hotel Rīga"
vadītājs dēvē Rīgu par vienu no Eiropas vislabāk glabātājiem
noslēpumiem, norādot, ka ir pienācis laiks atklāt to plašākai pasaulei.
Tāpat viņš uzsver, ka viesnīcu vadītāji Latvijā saskaras ar virkni
izaicinājumu – konkurenci, ko rada Airbnb, cenu dempingu u.tml., taču
atzīst, ka uzlabojumi ir iespējami. Lai tos panāktu, ir nepieciešama
uzņēmība, kā arī valsts un privātā sektora sadarbība.
BalticTravelnews.com: Kā vērtējat to, ka Rīgā aktīvi ienāk jaunas viesnīcas?
Reklāma
Bernhards Loevs:
Patiesībā viena no būtiskākajām problēmām tūrisma jomā Rīgā ir pārāk
daudz viesnīcu un gultasvietu. Kamēr politikas veidotāji neapzināsies,
cik būtiski ir reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, veidosies
situācija, kas nav pieņemama nevienam viesnīcu vadītājam vai īpašniekam.
Gadā Rīgu apmeklē nepilni četri miljoni viesu, kas ir ļoti maz.
Paraugoties uz līdzīgām pilsētām Eiropā, varam redzēt, ka viesu skaits
ir vairākas reizes lielāks. Tas ir skaidrs signāls, ka jāsāk ļoti
nopietni strādāt pie Rīgas kā tūrisma galamērķa popularizēšanas. Rīgas
viesnīcās kopumā ir aptuveni 8 000 gultasvietu, kuras ir jāaizpilda,
turklāt tas jādara ne tikai aktīvajā tūrisma sezonā. Cilvēki ceļo arī
ziemā! Neskaitāmi ceļotāji ik gadu apmeklē Norvēģiju, Zviedriju un
Somiju, tajā pašā laikā Latvijā cenas ir daudz demokrātiskākas. Rīgā ir
Ziemassvētku tirdziņš, kas netiek pienācīgi reklamēts ārvalstu viesiem.
Es to zinu, jo biju viens no tā dibinātājiem. Nākamajos gados jādara
viss iespējamais, lai viesu skaits Rīgā pieaugtu vismaz par vienu vai pusotru
miljonu gadā.
BalticTravelnews.com: Ja paraugāmies Booking.com,
varam redzēt, ka cena par naktsmītni visās trīs Baltijas valstu
galvaspilsētas ļoti atšķiras. Nakšņošana Rīgā ir daudz lētāka kā
Tallinā. Kāpēc izveidojusies šāda situācija?
Bernhards Loevs:
Tāpēc, ka daži viesnīcu īpašnieki nav profesionāļi šī vārda labākajā
nozīmē. Viņi atver viesnīcu bez izpratnes par nozari un tad krīt panikā,
jo trūkst viesu. Lai uzlabotu situāciju, viņi samazina cenu, radot
aplamu situāciju. Raugoties uz šādu rīcību, bieži domāju, kāpēc šie
cilvēki darbojas viesnīcu biznesā un kur tas mūs novedīs?! Ja šāda
viesnīcas īpašnieka konkurents arī nav profesionālis, viņš rīkosies
tāpat un samazinās cenu, kopīgi kropļojot tirgu. Tieši tāpēc vidējās
izmaksas par naktsmītni Tallinā ir daudz augstākas nekā Rīgā. Ja cena
tiks paaugstināta, taču tajā pašā laikā tiks piedāvāts kvalitatīvs un
pārdomāts produkts, bizness no tā necietīs. Par laimi, Rīgā un Latvijā
ir arī viesnīcu īpašnieki, kuri ir savas jomas profesionāļi un izprot
situāciju. Viņi cenšas saglabāt izmaksas par nakšņošanu noteiktā līmenī,
bet, ienākot aizvien jauniem tirgus spēlētājiem, protams, satraukums
pieaug.
BalticTravelnews.com: Pēdējā
laikā plaši tiek apspriests Rīgas Tūrisma Attīstības Birojs jeb "Live
Riga" un tā darbība. Kā Jūs to vērtējat – kuri ir labākie īstenotie
projekti un kuri - ne tie veiksmīgākie?
Bernhards Loevs:
Godīgi?! Nevaru īsti atbildēt, jo neesmu pamanījis viņu darbību.
Nesaku, ka viņi nav paveikuši neko labu un vērtīgu, taču tas tiek darīts
ļoti nemanāmi un tūrisma nozarē par to daudz neesam dzirdējuši. Ja visi
kopīgi darbojamies tūrisma un viesmīlības nozarē, vai mums nebūtu
jāzina par to, ko dara iesaistītās puses?! Patiesībā tieši tas ir mūsu
valsts tūrisma jomas lielākais trūkums – neprasme sevi reklamēt.
Lielākoties tas izpaužas tieši valsts un pašvaldību aģentūrās un
organizācijās. Viņi nezina, kā reklamēt Rīgu kā tūrisma galamērķi. Pirms
dažiem gadiem tūrisma nozares pārstāvjiem bija vairākas tikšanās ar
ekonomikas ministru, jo vēlējāmies saprast, ar ko tieši nodarbojas
tūrisma attīstības organizācijas. Viņi nezināja, kas notiek privātajā
sektorā, bet mēs – kas notiek valsts sektorā. Vēlējāmies sanākt kopā pie
viena galda, pārrunāt situāciju un rast idejas, kā popularizēt Rīgu.
Pēc vairākām sapulcēm mēs tikām iepazīstināti ar šo iestāžu budžeta
pārskatu un tas arī viss. Tūrisma nozares privātais sektors joprojām ir
gatavs sadarboties, taču veiksmīgam rezultātam nepieciešama abpusēja
vēlme. Pagaidām mēs saņemam skaidru signālu, ka otra puse nevēlas
sadarboties.
BalticTravelnews.com: Kā Jūs vērtējat Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" darbību un ietekmi uz tūrisma nozari kopumā?
Bernhards Loevs:
Lidsabiedrība "airBaltic" ir veikusi lielu attīstība ceļa posmu –
sekmējusi peļņas pieaugumu, papildinājusi galamērķu klāstu un daudz
strādājusi ar masu medijiem, lai par to uzzinātu plašāka sabiedrība.
Tas, protams, rada ietekmi uz tūrisma nozari kopumā, jo Latvijas vai
Rīgas tēla veidošana sākas tajā valstī, no kuras lidmašīnas dodas uz
Rīgu. Ikvienā valstī, no kuras ir lidojums uz Rīgu, "airBaltic"
piedāvātā servisa kvalitāte rada pirmos iespaidus par Latviju.
BalticTravelnews.com: Runājot
par pirmajiem, kas attiecas uz Rīgu un Latviju kopumā, vēlamies jautāt, kā
vērtējat dažādo taksometru kompāniju piedāvājuma kvalitāti?
Bernhards Loevs:
Dažreiz esam saņēmuši sūdzības par taksometru cenu vai kvalitāti no
tiem viesiem, kuri Rīgā ir pirmo reizi un ir sašutuši par augstajām
cenām. Parasti, kad viesi veic rezervāciju, mēs piedāvājam nodrošināt
transfēra pakalpojumus no lidostas līdz viesnīcai, atklāti norādot, ka
tas būs daudz racionālāk, nekā vienas vai otras taksometru kompānijas
pakalpojumi. Tāpat jāpiemin, ka mums ir sadarbības līgums ar kompāniju
"Baltic Taxi" un viesi ir ļoti apmierināti ar tās piedāvātajiem
pakalpojumiem, cenu un kvalitāti. Melnās avis ir jebkurā nozarē, taču
būtiskākā problēma ir tā, ka nereti tieši viņi veido pirmo iespaidu par
Rīgu.
BalticTravelnews.com: Šobrīd
Latvijā PVN likme viesnīcām ir 12%, kamēr restorāniem joprojām
saglabājas 21%. Kā vērtējat centienus panākt, lai arī restorānu jomā
tiktu piemērota pazemināta PVN likme?
Bernhards Loevs:
Uzskatu, ka PVN likme 21% apmērā restorāniem ir atbilstoša, tāda pastāv
daudzviet pasaulē, tikai dažās valstīs tiek piemēroti 18%. Mani vairāk
uztrauc valdības plāni paaugstināt PVN viesnīcām. Tā ir būtiska
problēma, jo ikvienas Rīgas viesnīcas lielākais konkurents ir Airbnb.
Cilvēki, kuri Rīgā piedāvā savus dzīvokļus pilsētas viesiem, nemaksā
PVN. Citu pasaules valstu galvaspilsētās pakāpeniski notiek cīņa ar šo
fenomenu, piemērojot nodokļu likmes un regulējot to darbību. Vienmēr ir
vieglāk paaugstināt nodokļus tiem, kas tos maksā, nekā klauvēt pie
nemaksātāju durvīm un panākt, lai arī viņi iziet no tā saucamās pelēkās zonas.
Taču tas ir jādara, un tiklīdz valdība uzsāks darbu pie nodokļu
nemaksātāju apkarošanas tūrisma un viesmīlības nozarē, būsim pārsteigti,
cik daudz papildus līdzekļu ieplūdīs valsts kasē. Rīga nav pilsēta ar
zemām cenām un paaugstinot nodokļu slogu, uzņēmēji tiks iegrūsti
pelēkajā zonā.
BalticTravelnews.com: Jūs
minat, cik būtiski Rīgai ir piesaistīt aizvien vairāk ārvalstu viesus.
Kādas ir mūsu būtiskākās priekšrocības, ar ko varam piesaistīt?
Bernhards Loevs:
Liela daļa viesu, kas ierodas Rīgā, jau ir bijuši Prāgā, Vīnē,
Budapeštā un daudzviet Eiropā, bet Rīga viņiem joprojām ir kas jauns.
Patiesībā Rīga ir Eiropas vislabāk glabātais noslēpums. Tiklīdz cilvēki
uzzinās, ka tikai divu stundu lidojumā no Rietumeiropas ir pilsēta,
kura spēj piedāvāt tik daudz, viesu skaits pieaugs. Pilsēta aug un
attīstītās, es nepazīstu nevienu cilvēku, kurš, paviesojoties Rīgā tikai dažas
dienas, negribētu šeit atgriezties atkal un atkal. Mūsu darbs ir
palīdzēt spert pirmo soli un atbraukt šurp vismaz uz vienu nedēļas
nogali. Tiekoties ar dažādiem veiksmīgiem un izglītotiem cilvēkiem visā
pasaulē, bieži dzirdu jautājumu par to, kā tas ir – dzīvot Rīgā? Man
nereti jautā, vai šeit ir jauki, kā var atlidot uz Rīgu u.tml.? Parasti
atbildu, ka no neskaitāmām pilsētām uz Rīgu ved tiešie reisi, bet par
to, vai šeit ir jauki, liecina fakts, ka dzīvoju Rīgā jau deviņpadsmit
gadus.
BalticTravelnews.com: "Grand Palace Hotel Rīga" uzņem viesus jau deviņpadsmito gadu. Kā pa šo laiku ir mainījies tirgus kopumā un pati viesnīca?
Bernhards Loevs:
Protams, izmaiņas ir vērojamas visur – Rīgā ienāk aizvien vairāk
viesnīcas, tostarp lieli un starptautiski spēlētāji, taču tas mūs
nesatrauc. Mēs neraizējamies par lietām, ko nevaram mainīt vai ietekmēt.
Būtiskākā problēma, kā jau minēju, ir cenu dempings un Airbnb. "Grand
Palace Hotel Rīga" gadu gaitā veidojusi spēcīgu saikni ar viesiem, radot
tādus apstākļus, lai viņi vēlētos atgriezties atkal un atkal. Ir viesi,
kuri viesojušies pie mums pat 130 reizes, un viņi atgriezīsies,
neraugoties uz to, cik jaunas viesnīcas Rīgā tiks uzceltas. Arī šo
sezonu esam iesākuši labi, nav plānoti cenu samazinājumi un noteikti
turpināsim darbu, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitāti.
BalticTravelnews.com: Kāda ir "Grand Palace Hotel Rīga" atslēga viesu piesaistē?
Bernhards Loevs:
Lai atbildētu uz šo jautājumu, jārunā par visu viesnīcu grupu kopumā,
kas aizsākās Tallinā. Pirms nepilniem divdesmit gadiem Igaunijā nebija
nevienas pieczvaigžņu viesnīcas. Nekustamo īpašumu kompānijai piederošas
trīs senas ēkas Tallinas vecpilsētā, būvētas 15. vai 16. gadsimtā, bija
kā radītas šādai viesnīcai. Tā tika izveidota pirmā pieczvaigžņu
viesnīca - "Schlössle Hotel Tallinn". Tad sekoja "St. Petersbourg Hotel
Tallinn", kuras izveidei arī izdevās iegādāties vēsturisku ēku. Patiesībā
tas ir viens no mūsu vadmotīviem – izvēlēties ēkas, kurām ir sena un
bagāta vēsture. 1997. gadā es ierodos Tallinā, lai vadītu "Radisson Blu
Hotel Olumpia". Jau pēc gada man piedāvāja pievienoties kompānijai, kas
veidoja "Schlössle Hotel Tallinn" un "St. Petersbourg Hotel Tallinn", ar
domu, ka drīzumā līdzīgas viesnīcas būs arī Rīgā un Viļņā. Es piekritu
šim izaicinājumam un jau 1999. gada vasarā sāku regulāri ceļot uz Rīgu.
2000. gada maijā mēs jau vērām durvis viesiem. Iemesls, kādēļ viesnīca
nodēvēta tieši par "Grand Palace Hotel Rīga", ir vēlme ceļotājus atsaukt atmiņā
senatnē, ļaujot paviesoties pilīs ar oranžērijām,
izbaudīt greznību un ērtības. Tā radās arī mūsu restorāna nosaukums -
"Orangerie".
BalticTravelnews.com: "Grand
Palace Hotel Rīga" ir slavena arī ar savām krāšņajām ballēm, kas
savulaik notika ļoti regulāri. Vai šo tradīciju ir plānots atjaunot?
Bernhards Loevs:
Runājot par ballēm, jāsaka, ka darām to joprojām, tikai citā līmenī. Ik
gadu pie mums notiek vērienīgs labdarības pasākums "Martas balle", un
arī 2019. gada novembra pēdējā sestdienā gaidīsim viesus. Pēdējos piecus
gadus mums izdevies veiksmīgi savākt līdzekļus, lai iegādātos
nepieciešamo aprīkojumu dažādām slimnīcām un specializētajām skolām.
2014. gadā par Martas ballē saziedotajiem līdzekļiem tika nodrošināta
iespēja maznodrošinātajam ģimenēm gadu nodarboties ar sportu. 2015. gadā
- Rīgas Austrumu Universitātes klīniskās slimnīcas 16. neiroķirurģijas
nodaļai tika nopirkts binokulārais mikroskops un pneimatiskais smadzeņu
urbis. 2016. gada ballē saziedotie līdzekļi tika novirzīti Bērnu
klīniskās universitātes slimnīcas onkohemotoloģijas nodaļai, lai
iegādātos vēnu meklētājus, elektroniskos zīdaiņu svarus, pulsoksimetrus,
profesionālos digitālos asinsspiediena mērītājus, pretizgulējuma
spilvenus un digitālos laboratorijas svarus. Savukārt 2018. gadā tika
atbalstīta Rīgas internātvidusskola bērniem ar dzirdes traucējumiem,
iegādājoties muzikālo ūdens gultu un skaņas kasti ar krāsu
funkcionalitāti, savukārt, Rīgas 1. speciālās internātskolas attīstības
centram palīdzējām iegadāties neiroloģiski atgriezeniskas saites
aparatūru un programmatūru. Redzot ieguldītā darba rezultātu, sajūtas ir
neaprakstāmas. Uzskatu, ka mūsu pienākums ir ne tikai ņemt, bet arī
sniegt palīdzību citiem. Turklāt šis pasākums ir arī zināms atgādinājums
par būtiskiem vēstures notikumiem, jo balles nosaukums ir cieši
saistīts ar kādas vienkāršas izcelsmes meitenes vārdu, kas nāca no
Livonijas un vēlāk kļuva par Krievijas imperatori. Daudzi vēsturiski
fakti liecina, ka līdz 12 gadu vecumam Marta dzīvoja Rīgā. Vēlāk viņa
tika audzināta mūsdienu Alūksnē pie Ernsta Glika, bet 1724. gada maijā
Martu kronēja un viņa kļuva par Krievijas Imperatori Katrīnu I. Šī gada
līdzekļu vākšanas mērķis izvēlēts sadarbībā ar Sergeja Jēgera labdarības
fondu.
BalticTravelnews.com: Kā Jūs pats nonācāt tūrisma nozarē?
Bernhards Loevs:
Esmu no Austrijas, piedzimu Vīnē, bet uzaugu kalnu reģionā netālu no
Zalcburgas. Jau no bērnības man ļoti patika gatavošana - ikreiz, kad
mamma vai vecmamma gatavoja, biju blakus un gaidīju iespēju palīdzēt vai
vismaz pagaršot. Piecpadsmit gadu vecumā man paveicās iegūt prakses
vietu "Hotel Imperial" Vīnē. Katru gadu viņi uzņēma tikai astoņus mācekļus
un man tika dota iespēja būt vienam no viņiem. Pamēģinot darbu virtuvē, ātri sapratu, ka
tas tomēr nav domāts man. Ļoti pietrūka kontakta ar viesiem, tāpēc
atkārtoju praksi vēlreiz, tikai jau viesmīļa arodā. Nokārtojot valsts
eksāmenu, ziemā sāku strādāt slēpošanas kūrortā. Darbu tūrisma nozarē uz
laiku pārtrauca dienests, kura ietvaros devos arī ANO īstenotajā misijā
uz Kipru. Pēc dienesta, atgriežoties Austrijā, sapratu, ja vēlos veidot
karjeru tūrisma nozarē, man jāuzlabo angļu valodas zināšanas. Ar kolēģa
palīdzību uzrakstīju aptuveni sešdesmit pieteikuma vēstules viesnīcām no
Ķīnas līdz pat ASV. Drīz pēc tam saņēmu darba piedāvājumu no viesnīcas
Bermudu salās. Tur nostrādāju trīs gadus, teicami apguvu angļu valodu un
devos strādāt uz Ņujorku. Pēc tam sekoja darba pieredze Atlantiksitijā
(Ņūdžersijā). Biju komandā, kura strādāja pie divu vērienīgu kazino
kompleksu atvēršanas, atbildēju par 11 restorāniem un manā pakļautībā
bija 560 darbinieki. Saskaroties ar darbinieku trūkumu, kopā ar citu
kolēģi no Austrijas atvērām viesmīlības skolu, un tā kā man jau bija
bakalaura grāds nozarē, sāku apmācīt studentus. Vairāk nekā trīs gadus
strādāju ar studentiem, bet nespēju pierast, ka man ir tik daudz brīva
laika, un atgriezos nozarē. Saņēmu piedāvājumu atkal dodies uz Bermudu
salām, kam piekritu, jo biju paguvis iemīlēt to vietu. Esot Bermudu
salās otro reizi, saņēmu piedāvājumu atgriezties Austrijā, kur Vīnē tika
dibināta jauna viesnīcu nozares kompānija ar mērķi ienākt bijušo
Padomju Savienības valstu tirgū. 1989. gadā atgriezos Austrijā un aktīvi
sāku viesoties Tbilisi, Almati, Novgorodā, Polijas pilsētās un
toreizējā Čehoslovākijā, kur bija plānots atvērt viesnīcas. Kopā ar
komandu atvērām pirmo ārzemju viesnīcu Prāgā, kam sekoja Karlovi Vari.
Personiskas pārmaiņas dzīvē radīja vēlmi doties uz Krieviju, kā
rezultātā nonācu Sanktpēterburgā, kur plānojām jau nākamo viesnīcu.
Jāpiezīmē, ka pa šo laiku bijām paguvuši atvērt viesnīcas arī Almati un
Tbilisi. Pēc viesnīcas atvēršanas Sanktpēterburgā devos uz Maskavu, kur
kādu laiku vadīju viesnīcu, līdz saņēmu piedāvājumu doties uz Tallinu.
Viesnīcu īpašnieki Igaunijā tolaik meklēja vadītāju, kurš spētu ieviest
starptautiskos standartus. Pakāpeniski nonācu arī Rīgā un biju plānojis
šeit palikt divus vai trīs gadus, bet sanāca nedaudz vairāk. Vienmēr
esmu teicis, ka pats svarīgākais katrā valstī vai vietā ir cilvēki. Ja
cilvēki ir lieliski, noteikti ir vērts palikt.
BalticTravelnews.com: Vai arī Jūsu sieva darbojas tūrisma nozarē?
Bernhards Loevs:
Nē, mana sieva nestrādā nedz pie manis, nedz viesnīcu nozarē kopumā,
bet viņa ir labākais tēla veidotājs, kādu viesnīcas vadītājs var
vēlēties. Neraugoties uz to, ka "Grand Palace Hotel Rīga" komandā ir
ļoti daudz spēcīgu mārketinga un sabiedrisko attiecību profesionāļu, ir
lietas, kas ir pa spēkam tikai manai sievai. Ja mēdz teikt, ka aiz katra
izcila vīrieša stāv izcila sieviete, tad manā gadījumā tā patiešām arī
ir. Ir daudz piemēru, kur manai sievai izdodas tas, kas neizdodas man –
ja vēlos uzsākt sadarbību ar jaunu partneri un nekādi neizdodas
organizēt tikšanos, vienmēr jautāju sievai, vai viņa ir pazīstama ar
attiecīgā uzņēmēja sievu? Bieži vien tieši caur sievu un viņas paziņu
loku, izdodas izveidot veiksmīgas sadarbības pirmsākumus. Ļoti novērtēju
to, ka viņa netieši ļoti daudz palīdz man un biznesam.
BalticTravelnews.com: Kādi ir Jūsu hobiji?
Bernhards Loevs:
Man ir daudz hobiju – viena no lielākajām mīlestībām vienmēr ir bijusi
lidošana un lēkšana ar izpletni. Patiesībā, dzīvošana dažādās valstīs
lielā mērā arī ietekmē, kas ir mans tā brīža hobijs. Dzīvojot Bermudu
salās, kur var nokļūt tikai pa ūdensceļiem, man nebija iespējas lēkt ar
izpletni, tāpēc aizrāva braukšanu ar vējdēli. Tā kā mani vienmēr ir
sajūsiminājis ātrums, izmēģināju arī braukšanu ar ātrumlaivām un piedalījos
sacensībās. Dzīvojot ASV, ieguvu helikoptera pilota licenci un, papildus
tam, sāku aizrauties ar golfu. Pēc ASV sekoja Krievija, kur golfa
attīstība tikai sākās un nebija daudz laukumu, bet bija iespēja atsākt
lēkšanu ar izpletni. Pārceļoties uz Tallinu, tiku aicināts atbalstīt
ātrumlaivu sacensības, kam ar prieku piekritu, un arī pats startēju.
2011. gadā ieguvu Baltijas un Eiropas čempiona titulu ātrumlaivu sportā
un izcīnīju šo godalgu arī Itālijā. Latvijas skaistā daba pamudināja
mani atgriezties pie hobija, ko aizsāku vēl dzīvojot ASV – medībām. Vēl
viens mans hobijs ir arī motocikli, taču ikdienā laika ir tik daudz, cik
ir, un nav iespējams vienlaicīgi nodarboties ar visiem vaļaspriekiem.
Šobrīd visaktīvāk nodarbojos ar medībām, motobraukšanu un lidošanu. Pērn
pat piedalījos aviošovā "Wings Over Baltics", lidojot kopā ar reaktīvo
lidmašīnu komandu "Baltic Bees".
BalticTravelnews.com: Ja Jums gadu vajadzētu nodzīvot kādā valstī, kuras trīs valstis Jūs izvēlētos un kāpēc?
Bernhards Loevs:
Viena no valstīm noteikti būtu Malaizija – kādreiz ļoti bieži tur
viesojos un esmu saticis daudz lieliskus cilvēkus. Zinu, ka šis skanēs savādi, ņemot vērā, ka dzīvoju Latvijā, bet man patīk, ja visu gadu ir viens
gadalaiks. Spēju labi panest karstumu un Malaizijas klimatu. Otra vieta
būtu Bermudu salas – divas reizes esmu tur dzīvojis, labi pārzinu šo
vietu un arī kontakti joprojām ir saglabājušies. Kā trešo vietu es
izvēlētos Tanzāniju – esmu tur bijis, tā ir salīdzinoši droša valsts
dzīvošanai, daba ir skaista un tīra, un man ļoti patīk galvaspilsēta
Dāresalāma. Pavisam netālu atrodas skaista sala ar ļoti bagātu vēsturi –
Zanzibāra. Tā ir pasakaina vieta, kas vēl nav pārpildīta ar lielu
tūristu skaitu. Vēsturiski tā piederējusi Osmaņu impērijai un bijusi
viena no centrālajām vergu tirdzniecības vietām.
BalticTravelnews.com: Kuras trīs vietas Latvijā Jūs noteikti ieteiktu apmeklēt ārvalstu viesiem?
Bernhards Loevs:
Mani pašu pozitīvi ir pārsteigušas vairākas vietas. Abstrahējoties no
politikas, gribētos pieminēt Ventspili kā ļoti sakoptu un skaistu
pilsētu ar virkni tūrisma objektu. Vēl noteikti vērts apmeklēt nelielos
ciematus Latgalē, aiz Daugavpils. Man ļoti patīk Krāslava – daba tās
apkārtnē ir lieliska, ūdens ir kristāldzidrs un tur ķertās zivis garšo
pavisam citādāk. Apskates vērtas vietas ir arī Kukšu muiža Tukuma novadā
un Ventas rumba Kuldīgā. Tikai jāizvēlas īstais laiks, kad var vērot
lēkājošas zivis.
BalticTravelnews.com: 2011. gadā Jūs kļuvāt par Gada cilvēku tūrismā, iegūstot nomināciju naktsmītņu biznesa kategorijā. Kā vērtējat šo apbalvojumu?
Bernhards Loevs:
Tas ir liels gods – kļūt par gada cilvēku tūrismā. Tas bija negaidīts
pārsteigums, taču vienlaikus jāsaprot, ka ikvienam, kurš saņem šo balvu,
tiek uzlikta arī liela atbildība. Ir jāturpina demonstrēt labu sniegumu
un aktīvi jāiesaistās nozares darbā kopumā. Šī balva palīdz atvērt
jaunas durvis un mani tā netieši ir mudinājusi darīt un sasniegt vairāk.
EKSPRESS JAUTĀJUMI & ATBILDES
Esmu dzimis un izaudzis...
|
Zalcburgā
|
Mīļākā grāmata…
|
Vilbura Smita (Wilbur Smith) "Eagle in the Sky"
|
Filma, kuru varu skatīties atkal un atkal…
|
"Arābijas Lorenss" ("Lawrence of Arabia")
|
Pilsēta, kurā vēlos atgriezties…
|
Sedona, Arizonā
|
Ja man būtu tāda iespēja, es vēlētos parunāt ar...
|
Čārlzu "Čaku" Jēgeru (Chuck Yeager) - pirmo cilvēku, kurš, lidojot ar lidmašīnu Bell X-1, pārsniedza skaņas ātrumu
|
Valsts, uz kuru ir vērts doties ceļojumā…
|
Bermudu salas |
Latvija ir...
|
manas mājas un es to mīlu!
|
Labākais veids, kā ceļot, ir…
|
ckopā ar ģimeni
|
Mīļākais auto zīmols…
|
Lexus |
Mans novēlējums BalticTravelnews.com...
|
izaugsmi un panākumus nākotnē!
|