Uganda – kalnu gorillas un sautēti banāni - Ceļotāja stāsts

Autors: Gaida Matisone
Avots: Gaida Matisone

Katrs mans ceļojums sākas ar ilgi lolotu supni. Gadus desmit gribēju ieraudzīt melnos kalnu gorillas, kuru visā pasaulē ir mazāk par septiņiem simtiem. Ceļojums sākās 2017.g. Ziemassvētkos.

   Līdz Entebei ir tikai 6377 kilometri. Entebbē pārsteigums – totalitārajā valstī, atšķirībā no citām Āfrikā, imigrācijas dienests nevienu nefotografē, nenoņem pirkstu nospiedumus, jāatdod tikai 50$! Mani izved uz viesu māju. Starmešu gaismā mirdz dzeloņstieples uz divmetrīgās metāla sētas, vārtus atver apsargs ar automātu. Reģistrācijas nav. Uzcienā ar ledainu papaijas sulu. Istaba tīra un vienkārša, bet ir moskitu tīkls, WI-Fi un labs televīzors. Skatos ziņas un uzzinu, ka pirms divām dienām rajonā, kur man jānokļūst, arestēts vietējais karalis un nošauti 62 nemiernieki. Arestētais karalis 25 gadus dzīvoja ASV un strādāja par sanitāru. Pēc tēva nāves atgriezās Ugandā, solot darboties sociālajā un kultūras jomā, bet viņa vadībā nemiernieki ātri pakļāva plašas teritorijas. Kārtējo reizi pārvēlētais prezidents Joveri Museveni, bijušais marksists un specdienestu darbinieks, par šādu nepakļaušanos bargi sodīja. Braucot uz Mēness kalniem mans gids Ričards skarbi teica: "Tu vari būt karalis, bet nedrīksti nodarboties ar politiku."

Reklāma

Foto: Gaida Matisone

Dzīve par trim dolāriem dienā

    Stāstot, ka esmu no Latvijas, kas atrodas pie Baltijas jūras, sapratu, ka maniem sarunu biedriem  nav ne mazākās jausmas, kur ir mana Dzimtene. Teikums, ka manā valstī ir gandrīz 2 miljoni iedzīvotāji, izsauca zobgalīgu smaidu. Ugandā dzīvo 192,5 miljoni!

    Ugandieši ir ļoti ticīgi, vairākums ir protestanti vai katoļticīgie. Valstī atīvi iefiltrējas dažādas ASV sektas. Milzīgo Miracle Church Entebbē atklāja Prezidents Museveni - viens no pirmajiem valstu līderiem, kurš apsveica Donaldu Trampu ar ievēlēšanu. Galvaspilsētā mani parsteidza milzīgās rindas pie baznīcām. Dievlūdzējus tur pārbauda ar metāla detektoriem.   

Foto: Gaida Matisone

     Laba ziņa tūristiem – Ugandā gan vecs, gan jauns, gan galvaspilsētā, gan nomaļā kalnu ciemā  runā angliski – tā ir valsts valoda, kas ļauj saprasties vairāk kā 50 nacionalitāšu cilvēkiem. Ugandā daudz balto cilveku, bet tie nav tūristi. Vidējas rocības Eiropas pensionāri te labprāt "pārziemo", jo valsts ir salīdzinoši droša un lēta, klimats patīkams.

     Ugandiešiem pamatēdiens ir dažādi gatavoti banāni. Iemīļoti ir sautēti zaļie banāni ar pupiņu mērci. Svētkos – Viktorijas ezera zivis. Iecienītas biezzupas – spinātu, burkānu, kabaču, ķirbju. Ugandieši nedzer un nesmēķē – dārgi. Par smēķēšanu sabiedriskās vietas sods 10 $.  Jebkuru problēmu kā ar policiju, tā arī ar sliktajiem puišiem var atrisināt par 10 $. Es Ugandā sastapos ar četriem ļauniem acu pāriem, bet pietika mierīgi pateikt hapana (nē - suahili). Pat vakaros staigāju viena. Gluži pareizi tas nav, bet mani gan tirgū, gan mečetē, gan uz ielas ar cieņu sauca Muzungu Jajja – Baltā Vecmāmiņa.

Foto: Gaida Matisone

Tikšanās ar gorillām

    Pie melnajem gorillām uz Bwindi vairāk kā 1 000 km braucu ar džipu. Tā šo skaisto zem izbaudīju cik vien iespējams. Austrumu kalnu gorillas, kurus ieraudzīt varbūtība bija tikai 50%, dzīvo 1650—3800 м augstumā. Ir daudz  briesmīgu stāstu par jaunu meiteņu nolaupīšanu. Tēviņu augums - 2 m, svars līdz 250 kg, roku atvēriens 260 см. Acis kā cilvēkam. Gorillas klātas ar  biezu melnu vilnu, vecākajam tēviņam uz muguras plata sudrabaina josla, tāpēc to sauc Silverback. Vecākais Bwindi Silverback nomira pirms 4 dienām. Jaunais vadonis nemāk ar savām milzīgajām dūrēm dauzīt pa krūtīm un skaļi rēkt un neatstāj draudīgu iespaidu. Mani divi fotoaparāti tika sabojāti viesnīcas drošības pārbaudē, kas gadās ļoti reti, bet gadās, tāpēc Silverback, viņa sievu un bērnu fotogrāfiju nav.

    Gājiens pie gorillām sākās agri no rīta. Mūs, astoņus cilvēkus no dažādām valstīm, pavada četri reindžeri, divi apsargi ar automātiem, astoņi nesēji. Pirms pārgājiena īsa instuktāža kā rīkoties, ja sastopies ar gorillu aci pret aci – nokrist četrrāpus, nevicināt rokas, neskatīties Zvēram acīs. Brīdina, ka mēs, iespējams, gorillas neredzēsim. Bet atļauja šim pārgājienam maksā 615$ un ir derīga tikai šodien!

    Uzsākam kāpienu kalnā, grupas sākumā un beigās iet apsargi ar automātiem, lai vajadzības gadījumā aizbiedētu ziloņus. Milzīgi koki, liānas, bambusa audzes. Reindžeri attīra taku ar mačatēm. Kustamies ļoti lēnām. Karsts, mitrs gaiss. Slāpst. Pēc pusotras stundas ūdens  izdzerts. Un pēkšņi - asa nepatīkama zvēra smaka. Es sastingstu. Zvēra smaku atceros - lāči Baikālā! Pēc piecām minūtēm ieraugam gorillas. Sāku drudžaini fotografēt. Metra attālumā redzu gorillu ar mazuli. Zem papardēm tumšs, izmantot zibspuldzi aizliegts. Pusstundu gorillas atļauj sevi apskatīt, tad visi vienlaicīgi, kā paklausot pavēlei, pazūd džungļos. Censties tos panākt nav vērts, stundā viņi pārvietosies vairāk kā desmit 10 km. Lēnām ejam atpakaļ. Labi, ka nav neviena  dūcoša asinsnssūcēja. Nometnē mums izsniedz sertifikātus un aicina atgriezties. Ja tas būs lemts, es izvēlēšos Karalienes Elizabetes Nacionālo parku.

Foto: Gaida Matisone

Šis stāsts ir iesūtīts 2017.gada jūnija ceļotāju stāsta konkursa laikā un ir pretendents uz kādu patīkamu balviņu no Travelnews.lv sadarbības partneriem. Vairāk par konkursu lasi šeit - un piedalies arī pats!

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.