Zinot, ka esmu Albānijā tūroperatora “Itaka” infotūrē, kur kopā ar Latvijas tūrisma aģentiem valsti iepazīst arī Lietuvas kolēģi, saņemu daudzus jautājumus no lasītājiem. Iespēju robežās centīšos atbildēt.
Vai Albānijā ir droši?
Reklāma
Jā, Albānijā ir droši. Nezinu, kādēļ pie mums valda stereotipi, ka valsts ir baisa, tā nebūt nav. Varētu pat teikt, ka jūtos daudz drošāk šeit, nekā citās dienvidu valstīs, pat Itālijā un Spānijā.
Vai uz Albāniju var doties kopā ar ģimeni?
Protams! Taču jāņem vērā, ka šeit infrastruktūra bērnu izklaidei ir tikai bērnu autiņos. Nav ūdens atrakciju parku pie viesnīcām, nav arī tādu bērnu klubu, pie kādiem ceļotāji ir pieraduši Turcijā. Taču, kas attiecas uz bērnu ēdienkarti viesnīcu restorānos un bērnu krēsliņiem – šeit viss ir kārtībā. Taču cerēt uz bērnu baseiniem gan nevajadzētu. Ja ģimenes mērķis ir atpūsties pie jūras un bērni nebūs garlaikoti, tad Albānija ir ļoti piemērots galamērķis.
Vai Albānijā baro garšīgi?
Viesnīcu piedāvājumā, protams, atkarībā no servisa līmeņa, ēdināšana atšķiras. Bet visās viesnīcās būs gan gaļa, gan zivju produkti. Galvenā pievienotā vērtība – dārzeņi! Šeit tomāti tiešām smaržo un garšo pēc tomātiem! Mazliet “klibo” ar augļiem – tie no zviedru galda pazūd mega ātrumā. Bet labā ziņa, ka visapkārt ir veikaliņi, kur var nopirkt čerešņu, zemenes, melones un arbūzus par ļoti saprātīgām naudiņām.
Kopumā albāņu virtuve ir laba un veselīga. Katrs var atrast kaut ko gardu. Bet, protams, šeit neatrast tādu ēdināšanu, kā Turcijas 5* UAI viesnīcās.
Īpašs pluss kafijai – albāņi no itāļiem ir pārņēmuši labākās tradīcijas! Bet te jau atkal jāatceras nianse, ka garšīgā kafija ir nopērkama tikai par naudu un reti kura viesnīca to iekļaut “viss iekļauts” konceptā.
Kāda ir pludmale?
“Itaka” piedāvā atpūtu Durresas tuvumā, Adrijas jūras krastā. Šeit ir gaišu smilšu pludmale – gan plaša un regulāri tiek tīrīta. Pārsvarā visas viesnīcas cenā iekļauj arī saules gultas, tā kā ir gana ekonomiski izdevīgi. Ūdens šobrīd ļoti silts, taču nedaudz duļķains – tas pateicoties tieši smiltīm.
Kādas ir cenas Albānijā?
Daudz laika šopingam nav bijis, taču mazliet ieskats ir. Ja raugāmies uz pārtikas cenām, tad tās daudzās pozīcijās ir līdzvērtīgas kā Latvijā – dārzeņi un augļi gan ir lētāki. Lētākas ir arī cigaretes. Bēda ir ar šampūniem, krēmiem un citu ikdienas kosmētiku – cenas daudz augstākas, nekā Latvijā. Tātad savu šampūnu, kondicionieri, matu masku un sauļošanās krēmu labāk ņemt līdzi no Latvijas.
Pabijām galvaspilsētā Tirānā, iepazīstot arī iepirkšanās centra piedāvājumu un cenas. Un tas ir stipri līdzīgs kā Latvijā.
Plānā vēl apskatīt, ko piedāvā tirgotāji mazajās bodītēsm bet pagaidām vēl nav bijis pietiekami laika iepazīties ar šo klāstu.
Toties ir bijis laiks iepazīt aptieku piedāvājumu – klāsts nav liels, cenas nav tik pievilcīgas, kā, piemēram, Turcijā, bet mazliet zemākas, nekā Latvijā.
Taksometra pakalpojumi ir lētāki, nekā Latvijā.
Bet, ja ir vēlme paēst ārpus viesnīcas, tad restorānos var ieturēt maltīti, sākot no 10 eiro par personu. Bet, ja gribas, piemēram, nobaudīt laša steiku, tad jārēķinās ar nedaudz lielākiem izdevumiem.
Ar kādu valsti var salīdzināt Albāniju atpūtas ziņā?
Par šo jautājumu diskutējām ar kolēģiem, un konkrētas atbildes nav – Albānija ir unikāls galamērķis. Varbūt varētu vilkt paralēles ar atpūtu Turcijā pirms gadiem 20...
Vai Albānija tiešām ir tik nabadzīga?
Ja palūkojas uz automašīnām, kas brauc pa ielu, tad autoparks šeit ir līmeni augstāks, nekā Latvijā. Albāņi izvēlas pārsvarā vācu auto, bet precīzāk – “Mercedes”.
Vidējā alga šeit esot ap 600 eiro mēnesī, taču komunālie maksājumi krietni zemāki, nekā Latvijā. Tomēr fakts, ka Albānijā dzīvo vien ap trim miljoniem iedzīvotāju, bet emigrējuši ap 11 miljoniem – tas jau par kaut ko liecina...
Kādu valstu tūristi pārsvarā ir Albānijā?
Krievu valodu šeit dzirdēt var ļoti reti, un angļu valodu arī. Visbiežāk sastapt var tūristus no Polijas, Čehijas, un nu jau arī Lietuvas un Latvijas. Nedēļas nogalē atpūsties sabrauc etniskie albāņi no Kosovas.
.jpg "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 18.11.2024 - 30.11.2024 “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi X” Valmieras novada Tūrisma pārvalde")
