Ceļojuma piezīmes Šarm El Šeiha
6.novembris
Jau kādu stundu pirms nolaišanās Šam El Šeihas lidostā pa lidmašīnas logu redzama Āfrika! Īsta Āfrika. Nav mums pierastā zaļuma, tā vietā nelielas kalnu grēdas, smiltis, jūras krasts un pa kādai apdzīvotai vietai jūras piekrastē. Kaut ko tādu jau biju iztēlojusies ģeogrāfijas stundās mācoties skolā.
Šam El Šeiha sākta būvēt apmēram pirms 30 gadiem, gandrīz pilnīgi tukšā vietā, beduīniem piederošajās teritorijās. Tagad te ir pilnīgi viss tūristiem – viņu labsajūtas un atpūtas nodrošināšanai. Pilsēta strauji būvējas, daudzviet redzami būvlaukumi. Pārsteidz viesnīcu krāšņums un labiekārtojums. Pavisam nesen uzcelta jauna moderna mošeja – nakts apgaismojumā izskatās sevišķi krāšņa.
Lidosta pilna ar cilvēkiem. Pēc vīzām jāstāv garā rindā, bet tā kā katram pašam vīza jāielīmē savā pasē, tad tā virzās ļoti ātri. Vēl tik jāiespiež zīmogs pasē un būsim Ēģiptē. Lidostā dzirdamas visdažādākās valodas – lidmašīnas atlidojušas no Norvēģijas, Krievijas, Igaunijas, Latvijas, Jordānas, Arābu Emirātiem. Ik pēc pārdesmit minūtēm te ierodas te atkal aizlido lidmašīnas.
Lidostā mūs sagaida Novatour pārstāvji un sākas mūsu iepazīšanās ar Šam El Šeihu.
|
Pirmā viesnīca, kuru apmeklējām ir Baron Resort – plaša teritorija, glīts interjers, mājīgi un moderni numuriņi, plašs pagalms ar atpūtas zonu un baseinu. |
|
Pie viesnīcas durvīm viesus sagaida trīs spēlmaņi nacionālajā apģērbā – spēlējot vietējo mūziku – jauki!
Vakars iestājas strauji, jau pēc pieciem ir pilnīga tumsa. Dodamies nakts pastaigā – viss izgaismots, katra palma, katrs krūms un taciņa. Tirdzniecības vietās laipni visu izrāda un nosauc cenu, saprotu, ka vajadzētu kaulēties, jo cena ir pārāk augsta.
Braucot uz viesnīcu, kur paredzētas mūsu vakariņas, pabraucam garām degvielas uzpildes stacijai, mūsu gids informē, ka par 1 ASV dolāru var nopirkt 5 litrus dīzeļdegvielu. Viesnīcā jau mūs vairs negaida, jo kavējam. Pēc sulas glāzes un nelielas gaidīšanas nolemjam doties uz naktsmītni Royal Paradise Resort – kas ir četru zvaigžņu viesnīca, tomēr es dotu tādas kārtīgas trīs zvaigznes. Vakariņas ļoti garšīgas, pat ļoti – daudz dārzeņu un gardas zivis, superīgas kūciņas un garšīgi dzērieni. Dzeramais ūdens visur ir vērtība, vienmēr jālūko, lai tas būtu. Pa krānu nāk tikai atsāļots jūras ūdens, kuru nevar dzert. Pat zobus neiesaka ar to mazgāt.
7.novembris.
Par laika apstākļiem te apjautāties ir lieki, jo laiks katru dienu ir labs. Šodien apskatījām 15 viesnīcas. Jāsaka godīgi, pirms brauciena es biju gatava dzīvot viesnīcā, ka tik lētāk, bet nu domas mainījušās. Ja vispār brauc uz Ēģipti, tad noteikti jādzīvo vismaz četru zvaigžņu viesnīcā un vēlams pie jūras. Tas komforts un pakalpojumu kvalitāte atsver visu. Ja atpūsties, tad atpūsties.
Pārsteidz, ka visās viesnīcās un pat tirgū mierīgi var sarunāties krievu valodā. Daži pat atpazīst, ka esam no Latvijas, jo kad runājam krieviski mums esot latviešu akcents. Ēģiptiešu vīrieši grib ar mums iepazīties un jautā no kurienes esam, vai mums ir vīrs un bērni, izsaka komplimentus par gaišajiem matiem un zilajām acīm. Lai vai kā, bet tas ir patīkami. Protams, gids mums ir pieteicis ar ,,huligāniem” nesapīties, un tā arī darām.
|
|
Viesnīcās kā apkalpojošais personāls strādā ēģiptiešu vīrieši un diezgan daudz sievietes no Krievijas, Baltkrievijas. |
Iberotel Club Fanara viesnīcas direktors pat piedāvā mums darbu uzreiz, lai tikai paliekam, un saka: būs jums darbs, laba alga, ēģiptiešu vīrs un viesnīcas istabiņa dzīvošanai.
Šodien nogaršoju ēģiptiešu saldējumu – tīri labs, bet ne no īsta piena un krējuma kā mūsējais Rūjienas saldējums!
Pēc Ēģiptes revolūcijas šeit daudz piedomāts par drošību. Katrā viesnīcā noteikti jāiziet caur detektoru, dažās pieczvaigžņu viesnīcās pat jāatver somiņas un suns aposta koferus, lai netiktu ievestas narkotikas un sprāgstvielas. Uz ielām daudz policisti, tā, ka pat vakara stundās var justies droši uz ielām. Šur tur uz ielām izvietoti sargposteņi, kuros policists vēro visus, kas pārvietojas.
Neticami, bet Ēģiptē arī ir odi. Ja brauciet uz Ēģipti ņemiet līdzi līdzekli pret odiem. Katru vakaru gan visās viesnīcās notiek dūmošana, lai tos aizbaidītu, bet tie ir tāpat.
Mani nebeidz pārsteigt ēģiptiešu ēdieni – tie ir tik garšīgi – gan zivis, gan gaļa, maize, siers, pat omlete no rītiem katram tiek cepta tieši pēc katra gaumes, tieši ar manām izvēlētām piedevām. Ēdieni nav pārsālīti un man tas patīk. Daudz dārzeņu, bet pamaz augļu. Kūkas lielā izvēlē un ir ļoti garšīgas. Laba kafija ir tikai retā viesnīcā, tādēļ, ja esiet pieraduši dzert malto kafiju – ņemiet to līdzi. Savukārt sarkanās karkādes dzēriens ir vienkārši burvīgs.
Šodien apmeklējam tirgu. Visi tirgotāji sauc savās būdiņās aplūkot preces. Tās izskatās diezgan vienveidīgas, katrā piektā būdiņā preces atkārtojas – somas, garšvielas, šalles, krekli, dvieļi, suvenīri, zelts un sudrabs. Standarta jautājums - ,,Vai varu uzdot vienu jautājumu?”- pēc tā seko ,,ienāc apskatīt manu preci”. Protams, cena sākumā ir ļoti liela – no 25 ASV dolāriem parasti var nokaulēt līdz kādiem 10.
Patīkami, ka laipni apkalpo, kad pērc kādu preci, bet ir nepatīkami, ja neko nepērc, tad daži apvainojas un pasaka kaut ko nepatīkamu. Preces diezgan sliktas kvalitātes. Lielajos pārtikas veikalos ar grūtībām var atrast Ēģiptē ražotās preces – atrodu tikai ēģiptiešu saldumus un halvu. Mūsu gids apsola pasūtīt no Kairas īstu ēģiptiešu kafiju Arabika, tējas, halvu un saldumus.
8.novembris.
No rīta autobusā gids stāsta - ēģiptiešu bērniem skolā māca, ka Ēģiptē ir tikai viens gadalaiks un tā ir vasara. Ēģiptieši sezonas atšķir pēc augļiem – kādi augļi ir gatavi tāda ir sezona vai gadalaiks. Vēl runājam un diskutējam par sadzīvi. Piemēram, ēģiptiešu vīrietim oficiāli var būt 4 sievas. Mūsu gidam esot 2. Jo bagātāks cilvēks, jo vairāk sievas var būt. Mēs nesaprotam, kā tās sievas savā starpā var sadzīvot un to vīru sadalīt. Tad gids jautā mums – kā ir labāk, vai 2 oficiālas sievas, vai kā pie jums Eiropā viena oficiāla sieva un + vēl mīļākās? Mums nav ko atbildēt.
Beduīnu sievietes staigā melnās parančās, acis tik spīd. Beduīnu sievietes nedrīkst rādīt citiem vīriešiem savus matus, kaklu, seju. Bet pie vīrieša daktera ( arī ginekologa) var iet – veselība ir pirmajā vietā. Par mūsu meitenēm mini svārkos un šortos viņi saka – vai tiešām esiet tik nabadzīgas, ka vairāk audumu nevariet atļauties nopirkt?
Ēģiptieši jauno gadu atzīmē trīs reizes, jo dzīvo pēc 3 kalendāriem – islāma kalendāra, vecā stila un jaunā stila kalendāriem.
Laulības ar ārzemniekiem ēģiptiešiem ir atļautas, bet no ārzemnieka vecākiem ir vajadzīga rakstiska piekrišana un paraksts, ka neprasīs naudas kompensāciju pēc šķiršanās.
Ēģiptieši ir ļoti ticīgi. Islāms balstās uz Korānu- atklāsmi svēto rakstu veidā un paša pravieša Muhameda paskaidrojumu, kā pareizi saprast Korānu. Arābu valodā vārds islām nozīmē pakļaušanos, jeb padošanos, apzīmējot ticības pamata vērtību – pilnīgu padošanos Dievam. Arābu valodā Dievu sauc par Allāhu. Musulmaņi Korānu uzskata par Dieva pēdējo atklāsmi cilvēkiem; uz Korāna balstās arī islāma filozofija un daudzviet arī likumdošana, Korānam bijusi liela nozīme arī arābu literatūras attīstībā. Islāmā Korāns ir augstākā autoritāte. Tas ir pamatīgākais un svarīgākais apraksts ticībai, rituāliem un likumiem visā reliģijā. Tā ir grāmata, kas „nošķir” labo no ļaunā. Mūsu gids, saka, ka katru dienu viņi lūdzas piecas reizes Mekas virzienā, un katru dienu tiek atgādināt ko darīt ir labi un ko slikti. Korānā vesela nodaļa ir veltīta sievietēm, bet vīriešiem nav. Ēģiptē par sievietēm rūpējas, vīrs sievai pērk dzīvokli, dod naudu. Ja šķiras, tad vīrs dod kalimu – izpirkumu, kas iepriekš ir norunāts. Pēc šķiršanās bērni parasti paliek pie sievietes līdz 18.gadu sasniegšanai, pēc tam bērns pats var izvēlēties pie kā dzīvot - tēva vai mātes. Vīram 30 % savu ienākumu jādod šķirtajai sievai bērnu uzturēšanai. Ar vienu un to pašu sievu var precēties 3 reizes. Nupat parādījies jauns likums, kas ļauj sievietēm pašām izšķirties no vīrieša. Kā mūsu gids saka – šajā valstī viss ir priekš sievietēm. Pēc šķiršanās viss paliek viņām – dzīvoklis, mēbeles, kalims, bērni un vēl 30% vīrieša ienākumu.
9.novembris
Šodien ekskursija ar kuģīti pa Sarkano jūru. Sistēma ir šāda – ierodoties šeit vienalga kurā viesnīcā, ir iespējams izvēlēties jebkuru no piedāvātajām ekskursijām un tām pieteikties. Katru dienu norunātajā laikā autobusi piebrauc pie viesnīcām un paņem ekskursantus, kuri vēlas doties pieteiktajās ekskursijās. Mūsu izvēle – brauciens ar kuģīti pa Sarkano jūru, pusdienas uz kuģa un koraļļu apskate. Dodamies uz UNESCO aizsardzībā esošo Sarkanās jūras zemūdens pasaules liegumu Ras Mohamed - 70% no tā teritorijas aizņem jūras teritorija, 30 % sauszeme. Brauciena cena 85 ASV dolāri. Pirms brauciena instruktori piekodina – zivis ar rokām neaiztikt, nebarot un koraļļus kabatās nelikt, par to draud sods.
Visi, apmēram 30 cilvēki uzkāpjam uz kuģīša un dodamies jūrā. Daudzviet manāmi tādi zaļgani plankumi – tās tad arī ir koraļļu plantācijas jūrā, ap kurām ložņā interesantas zivis. Peldam ar kuģīti pa jūru – patīkams silts vējiņš planda mūsu matus, jūras ūdens izskatās ļoti tīrs un dzidrs, nelieli viļņi mūsu kuģīti rāmi šūpo. Neticami, ka tikai 4 stundu lidojuma attālumā no Latvijas valda īsta vasara. Uz kuģīša var dabūt dzeramo ūdeni un, ja palūdz kuģa pavāram – arī šķīstošo kafiju ar piena pulveri un cukuru.
Jā, un atkal jāpiemin drošības kontroles – gan uzkāpjot, gan nokāpjot, gan uz paša kuģa – visur tiek pārbaudītas pases. Instruktori runā gan krievu, gan angļu valodās.
Kamēr peldam, sarunājamies ar mūsu gidiem Mahmeodu (ēģiptieti) un Lindu (latvieti).
Mahmeods stāsta, ka Ēģipte attīstības ziņā zaudē Turcijai, ka Kairā ir ļoti slikts gaiss lielo rūpniecības kompleksu dēļ. Tikai 1922.gadā Ēģipte ieguvusi politisko neatkarību, taču Ēģiptes diplomātisko un militāro darbību kontrolējusi Lielbritānija. 1952.gadā Ēģiptē sākušies masu nemieri, kuru rezultātā 1953.gada jūnijā Ēģipte tika pasludināta par republiku. 2011.gada 25.janvārī Kairā sākās lieli iedzīvotāju protesti un pēc 18 dienām to iespaidā Reigana un Brežņeva laikabiedrs Mubaraks atkāpās no varas 82 gadu vecumā. Pašreiz Ēģiptē gaidāmas jaunas prezidenta vēlēšanas, kuras visi ļoti gaida.
Ēģipte dēvēta gan par civilizācijas šūpuli, reliģiju zemi, Āfrikas vārtiem, gan arī par Nīlas dāvanu. Vairāk nekā 50 gadu simteņus šī zeme ir piedzīvojusi kultūru un civilizāciju attīstību caur dažādiem – faraonu, kristiešu, islāma – periodiem.
Linda stāsta, ka Ēģiptē arī ziemā ir ļoti labs laiks. Jūrā ūdens temperatūra nekad nav zemāka par + 18 C, dienā noteikti virs + 20 C, naktīs ap +15 C. Klimats ļoti sauss, lietus līst tikai reizi vai divas visa gada laikā. Un tad uzreiz ir plūdi. No zibens un pērkona ēģiptieši ļoti baidās.
Linda stāsta, ka ēģiptieši ārzemniekus, kuri jau ilgi strādā Ēģiptē uztver kā savējos. Tomēr daži principi ir jāievēro – ir jārespektē ēģiptiešu tradīcijas, nav ieteicams ar viņiem strīdēties, jo viņi tad pamatīgi atspēlējas. Ēģiptiešu ģimenē līdz bērna piedzimšanai visu nosaka vīrietis, bet pēc bērnu piedzimšanas lielākoties noteicējas ir sievietes. Sievietes loma ir rūpēties par bērniem un vīra labklājību. Arī tagad lielākā daļa sievietes nestrādā algotu darbu, jo stingri pieturas pie tradīcijām. Ap 40% Ēģiptes iedzīvotāju ir analfabēti. Var ļoti atšķirt tos, kuri nāk no inteliģentām ģimenēm un kuri ieguvuši labu izglītību. Tagad ir droši braukt uz Ēģipti, jo valdība ļoti gādā par drošību. Ēģiptē visi saprot, ka valsts ļoti pelna ar tūrismu. Ierodoties Ēģiptē mazliet ir jārēķinās ar to uzmācību, agresīvu tirgošanos, bet tā tas ir tikai tirdzniecības vietās. Tas tādēļ, ka tūristi brauc atkārtoti, suvenīru sortiments nemainās, tādēļ mazāk pērk, un visi taču grib nopelnīt. Uzbāzīgie tirgotāji rada nepareizu priekšstatu par ēģiptiešiem.
Korānā ir noteikts, ka jāpalīdz nabadzīgajiem, jārūpējas par veciem cilvēkiem un bērniem. Tādēļ Ēģiptē nav bērnunami un pansionāti. Korānā ir teikts, ka lietot alkoholu ir slikti, tad tas tiek lietots arī ļoti, ļoti maz vai pat nemaz. Importa alkoholu mums iespējams iegādāties tikai tax free veikalā 24h pēc iebraukšanas valstī!
Suvenīrus ko pārvest mājās – garšvielas, lakatus, kokvilnas izstrādājumus, ūdenspīpes, papirusu, eļļas, karkādes lielo ziedu tēju, Handela ziedi pret reimatismu, sudraba izstrādājumus, halvu, dateles.
Vēl ieteikums no Lindas, ka nevajag ticēt visu ko ēģiptiešu vīrieši saka eiropiešu sievietēm, un ātri iemīlēties viņos. Noteikti nevajag pārdot visu savu mantu Latvijā un braukt dzīvot pie kāda ēģiptiešu vīrieša. Paši ēģiptieši ārpus savas valsts izbrauc reti – to var atļauties tikai paši bagātākie.
P.s. pati arī izbaudīju ēģiptiešu vīriešu uzmanību, gan komplimentus, gan ziedu dāvināšanu, gan jautājumus ,,Vai esi precējusies, vai Tev ir bērni, vai negribi ar mani precēties, precies ar mani un Tev nekas nebūs jādara....”
Tā runājoties esam piestājuši pie viena no koraļļu rifiem. Kapteinis piebaro zivis un dažas arī noķer uz pavisam primitīva āķa. Es paspēju tās nofotografēt.
Pirmajā pieturvietā baidos doties snurkelēt, jo neprotu labi peldēt. Svarīgi atcerēties, ka zem ūdens jāturas no koraļļiem vismaz 2 metru attālumā, gan koraļļu saglabāšanas, gan jūsu drošības nolūkā, jo koraļļu virsējā kārta ir asa. Otrajā pieturvietā saņemu drosmi, uzvelku vesti, masku, drošības pēc paņemu arī glābšanas riņķi. Uzreiz piesakās instruktors, kurš visu palīdz un neizlaiž mani no acīm. Peldu apmēram 200 m līdz saliņai. Varu teikt, ka ir droši un vairs nemaz nebaidos. Tieku līdz saliņai, tur smiltis gandrīz kā pie Baltijas jūras, tikai smiltīs koraļļu gabaliņi – jāiet uzmanīgi, lai nesavainotu kājas. Drošāk ir, ja kājās ir koraļļu aizsargkurpes, kuras var nopirkt jebkurā viesnīcā vai tirgū par 2 Ls pārī. Salasu gliemežvākus un koraļļus, bet instruktors mani brīdina, ka tos izvest no valsts nedrīkst, lidostā visu konfiscēs. Ja tomēr gribas kādus aizvest uz Latviju, tad tie jāpērk veikalos.
Ja paveicās, tad brauciena laikā var redzēt delfīnus. Mums paveicās! Redzējām veselu delfīnu ģimeni.
Naudu aprēķinu apmēram tā 1 Ls = 10 ēģiptiešu funti, vai 1 ASV dolārs = 5 funti
Kredītkartes - vairums viesnīcu, veikalu un restorānu pieņem šādas kartes – American Express, Visa, Diners Club International, Eurocard/MasterCard.
Laika starpības ar Latviju nav.
Ēdieni Ēģiptē ir ļoti garšīgi un salīdzinoši lēti. Cūkgaļa vispār netiek lietota, jo to aizliedz reliģija, tāpat pateicoties klimatam arī augļu nav pārāk daudz. Pie dažām viesnīcām ir redzamas lielas siltumnīcas, tur tiek audzēti dārzeņi konkrētās viesnīcas viesu vajadzībām. Visvairāk pielietoti tiek dārzeņi, pārsvarā kopā ar sieru, vai arī vārīti dārzeņi ar dažādu gaļu. Tradicionālo ēdienu pamatā ir pupas, baklažāni, paprika. Tradicionālās mērces tiek gatavotas no olīvu eļļas, citrona un citām garšvielām. Viens no neparastākajiem ēdieniem ir „pupiņu burgers”, piedāvātas tiek arī ļoti dažādas uzkodas – baklažāni dažādās gaumēs, žāvēta liellopu gaļa, pikantie sieri. Noteikti vajadzētu nogaršot pildītus kabačus, pupu kotletes, kā arī zivju un gaļas ēdienus. Ļoti iecienīts dzēriens ir kafija un tēja, interesanti ir arī vietējie vīni un alus. Deserti ir ļoti saldi, to izgatavošanai izmanto daudz krēma, riekstu un medus.
10.novembris
Šodien mūsu gidam jautājam, lai vairāk pastāsta par beduīnu sievietēm. Tās, kuras staigā melnās kleitās un melnos lakatos, tikai acis nav aizsegtas – tās esot beduīnietes. Citas musulmanietes vismaz atsedz seju. Pusdienas ēdot mazliet viņas vēroju, jo man interesē – kā viņas paēdīs? Vai tiešām noņems tos lakatus? Bet nekā, visu ēdienu uz dzērienu paliek zem lakata un tādējādi mēģina paēst. Tādas ir tradīcijas, ka sievietes svešiniekiem nevar atklāt seju, kaklu, matus – tā esot noteikts Korānā. Mājās ģimenē gan lakatus nesien.
Beduīniem līgavas izvēlas savedēja. Savedēja beduīnu ciemā zina visas jaunās sievietes, ir ar visām tikusies un runājusies. Tad nu beduīnu vīrieši dodas pie savedējas un lūdz tās palīdzību sievas izraudzīšanā. Laba beduīnu sieviete ir tā, kura var ar zobiem valriekstu pārkost, kurai ir spoži, gari mati un, kura māk pagatavot izcilu kafiju. Izvērtējot šos un vēl citus parametrus, savedēja nosaka - cik liels ir kalims – izpirkums. Tas svārstās no 2 līdz 22 kamieļiem.
Mēģinām iemācīties dažus vārdus arābiski. Jāpiemin, kaarābu valodas ēģiptiešudialekts visnotaļ atšķiras no arābu valodas. Te būs daži svarīgi vārdi – Meši (labi), Halas ( atšujies), Šukran (paldies), Fatdal (lūdzu), Baba (tēvs), mama (mamma), Salam aleikum (sveicināti), Naraksaid (labdien), Sobarhir (labrīt).
Šodien izvēlamies paēst Šarm El Šeihas vecpilsētas krodziņā. Pasūtam zupu, steiku, pat frī kartupeļus te var dabūt. Mūsu gids Mahmeods pasūta šmorētu balodi. Blakus krodziņam ir pilsētas galvenā iela, pa kuru nepārtraukti kustas cilvēki un dažādi transporta līdzekļi. Interesanti, ka pie mašīnām noparkojies arī viens kamielis ar kamieļa ,,vadītāju”.
Vakarā iekārtojamies viesnīcā. Tā kā šodien esam dikti nogurušas, tad kopā ar istabiņas biedreni nolemjam izmantot viesnīcas SPA procedūras. Vispirms dodamies sasildīties saunā, pēc tam seko īsta ēģiptiešu masāža. Cerējām, ka masētājs būs ēģiptiešu vīrietis, bet nekā, mūs masē īstas ēģiptietes un vēl parančās. Iesaku izmantot, - tas bija vienreizēji manam nogurušajam ķermenim. Izmaksas ~ 30 Ls par pusotru stundu.
Suvenīrus un apģērbus šeit var pirkt vai nu tirgū, vai veikalā. Veikalā ir fiksētās cenas, ja nepatīk tirgoties, tad var iepirkties te. Tā arī izdaru, jo esmu jau nogurusi no tiem ēģiptiešu tirgotājiem. Nopērku papirusu, atslēgas piekariņus, krūzītes un krekliņus ar Ēģiptes piramīdām. Secinu, ka tirgū ir pat vēl dārgāk, vai arī es vienkārši neprotu tik labi kaulēties. Lielajos suvenīru un pārtikas veikalos pieņem arī norēķinu kartes.
Ir tāda sajūta, ka krievu valoda ir Ēģiptes otrā valoda. Katrs otrais satiktais ēģiptietis to prot. Bet varbūt man` tikai tā izliekas, jo Šarm El Šeiha jau nav visa Ēģipte, bet tikai viena kūrortpilsēta, kas pakārtota tūristiem. Tomēr visiem tiem, kuri neprot angļu valodu, iesaku mierīgu prātu doties uz Šarm El Šeihu, jo te ļoti labi var iztikt ar krievu valodas zināšanām. Viesnīcās strādā ļoti daudz darbinieku no Krievijas un Baltkrievijas, daži arī no Latvijas.
11.novembris.
Šodien ir piektdiena, un ir ļoti labs laiks. Gids mums stāsta, ka katru piektdienu esot labs laiks. Man gan liekas, ka te labs laiks ir katru dienu. Katru piektdienu 11.30 ir lielā lūgšana, kad visi lūdzas un lūgšanā visiem tiek atgādināts kā jādzīvo, kas ir labi un kas slikti. Jā, un jāpiemin, ka Ēģiptē brīvdienas ir piektdienas un sestdienas.
Šodien pusdienas ēdam pieczvaigžņu viesnīcā. Ēdieni kā vienmēr ļoti garšīgi, it sevišķi kūkas. Tomēr kafija pēc kafijas negaršo. Tādēļ, ja kādam laba kafija no rītiem ir ļoti svarīga, iesaku šo dzērienu paņemt līdzi no mājām.
Vakars paiet pludmalē atpūšoties. Kad saule norietējusi, un tas notiek jau ap plkst.17.00, tad peldēties vairs nav atļauts ne jūrā, ne viesnīcas baseinos. Un man par brīnumu, visi to ievēro. JAZ BELVEDERE viesnīcā ir izcili bārmeņi, ļoti cenšas visus pakalpot, pat uzminot vēlmes, pa vidu parādot arī pa kādam iluzionistu trikam. Vakarā uz numuriņu tiek pat atnesti augļi un pārjautāts kādas 3 reizes vai viss ir OK.
Protams, ka viss ir OK.
12.novembris
No rīta kārtīgi izguļamies. Tad brokastojam un dodamies uz viesnīcas pludmali. Pret talonu mums izsniedz pludmales dvieli, paņemam gultu un baudam sauli. Ik pa laikam kāds no oficiantiem pienes sagrieztas melones un dzērienus...jauki... Pūš neliels vējiņš no jūras puses, ir + 30 C, bet sajūta ļoti laba un nemaz nav karsts. Tieši kā mums - ziemeļniekiem. Pludmalē sarunājam rīt vizināties ar ,,banānu” ( par 11 ASV dolāriem ar pūsli aiz motorlaivas) pa Sarkano jūru. Tas kurš šo piedzīvojumu mums piedāvā, atkal stāsta, ka mācījies Norvēģijā, dzīvojis kopā ar kādu norvēģu meiteni, bet viņa nomirusi. Pārāk daudz šo vienādo stāstu par draudzenēm vai sievām, kuras nu jau mirušas. Nesaprotu kāda te morāle vai mērķis – iežēlināt vai radīt iespaidu, ka ir brīvs vīrietis. Neticu nevienam tādam stāstam.
Pludmalē daudz ģimenes ar bērniem. Tieši bērniem katrā viesnīcā tiek piedāvātas visādas izklaides iespējas – bērnu pieskatīšana, sejas izkrāsošana, diskotēkas, speciāli baseini un rotaļu laukumi. Te viss radīts ērtai atpūtai gan lieliem gan maziem – ērti numuri, lielisks serviss, garšīgs ēdiens, saule, jūra + izklaide vakaros, silts klimats un, protams, vienmēr labs laiks.
Pēcpusdienā mums paredzēta ekskursija – MOTO SAFARI. Te paredzēts 2 stundu izbrauciens pa tuksnesi ar kvadrocikliem, saulrieta sagaidīšana tuksnesī, jāšana ar kamieļiem, vakariņas kopā ar beduīniem un šovs. Izmaksas 50 ASV dolāri no personas.
Busiņš mūs aizved uz bāzi. Tur vispirms notiek instruktāža un apmācība, lai saprastu kā jāvada kvadrocikls. Mums cieši aptin lielos lakatus, lai mute un galva būtu pilnīgi apsegtas, vienīgi acis ir vaļā. Mums iedod ķiveres, drošības vestes un visi viens aiz otra rindiņā dodamies tuksneša virzienā. Brauciens ilgst apmēram stundu. Secinu, ka bez priekšzināšanām moto braukšanā līdzi turēties brauciena tempam būtu pagrūti, jo te papildus vēl jārēķinās ar sliktu redzamību sacelto putekļu dēļ. Tāpat arī pagriezieni un ceļa segums liek drusku saspringt, kur nu vēl nakts brauciens atpakaļ. Negribu sabaidīt, bet iesaku izvērtēt savas spējas. Iepriekš piesakot, tūrists var braukt kā pasažieris kopā arī ar kādu no bāzes instruktoriem, un daži to izmanto. Kad esam braukuši apmēram stundu, piestājam kādā kalnu ielokā, te mums paredzēts izbrauciens vai izjāde ar kamieļiem ~ 200 m, tas ir tieši tik daudz, lai varētu saprast kas tas ir un vai man tas patīk. Man patīk – gribētos vairāk. Bet tad man jāizvēlas cita piedāvātā ekskursiju programma – ABU GALUM, kur tiek piedāvāta apmēram stundas izjāde ar kamieļiem gar Sarkanās jūras krastu. Tad nu vēl viena krietna pusstunda pa tuksnesi ar kvadrocikliem un esam klāt beduīnu apmetnē. Dzeram tēju un pīpējam ūdenspīpi. Sākumā man neveicās – kož kaklā un tā...beidzot sāku saprast kā jāvelk un kā jābauda...interesanti. Skatāmies priekšnesumus un piedalāmies kopējās dejās. Mūs cienā ar vakariņām – kā vienmēr garšīgi. Apmetni apsargā ēģiptiešu policisti, baltos kreklos ar zelta pagoniem un ieroci pie sāniem. Nevaru saprast vai tas rada drošības sajūtu, vai mazliet tādu baiļu sajūtu, ka kuru katru mirkli var kas notikt. Arī ārpus nometnes dežūrē džips ar policistiem. Pa nakts melnumu atgriežamies bāzē.
Secinājums viens – brauciens bija eksotisks un mazliet ekstrēms, jaunām sajūtām bagāts. Tas bija to vērts!
13.novembris.
Ceļojumam pienākušas beigas un atvaļinājumam arī. Šodien braucam mājās. Vēl tikai mazliet pāris stundas varam paspēt pludmalē baudīt sauli un piedzīvot izbraucienu ar ,,banānu”.
Laikam esmu galīgi traka, nodomāju, kad uzsēžos uz tā pūšļa, man taču ir divi bērni. Labi, ka man mugurā ir glābšanas veste. Piesaku braucējam braukt lēni, bet tas nestrādā. Jūtu, ka būs ekstrēmi. Un, protams, pēc pāris apļiem jau visi esam ūdenī. Kaut kā tiekam atpakaļ, un tagad gan ļoti cenšos kantēt līkumos...un izdodas, vairs jūrā nepeldos. Piedzīvojums bija superīgs, roku muskuļi vēl divas dienas bija jūtami...tomēr iesaku izbaudīt arī šo atrakciju, ja jums ir izvēle to darīt.
Pusdienlaikā visi dodamies lidostas virzienā. Lidmašīna kavējas par stundu, jo gaidām vienu pasažieri, kurš apmaldījies lidostā. Starp citu, braucot uz lidostu, gids izstāsta, ka šo lidostu būvējusi Bin Ladena dēla vadītā firma – lidosta ir ļoti skaista.
Pa lidmašīnas logu vēl pēdējo reizi aplūkoju vietu, kur pabijām veselu nedēļu, no gaisa tā izskatās, kā liela oāze tuksnesī, kas pieplakusi Sarkanajai jūrai. Skaisti. Pamazām saule riet, kas zem mākoņiem izskatās kā karsta lava vulkāna izvirduma laikā.
Eh, būtu garāks atvaļinājums un vairāk naudas, tad noteikti brauktu atkal!
Vairāk informācijas par ceļojuma iespējām uz Ēgipti: www.novatours.lv
