Stāsti no Norvēģijas (4.daļa). Izbrauciens uz Beitostolenas kūrotu – pirmā "mācību lekcija"

28.05.2013 06:22 | Norvēģija

Foto: Kristīne Strazdiņa

Autors: Kristīne Strazdiņa/ Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com

Šis izbrauciens no skolas puses tika organizēts sniega biznesa kursa ietvaros, kur vizītēs uz dažādiem apkārtnes slēpošanas kūrortiem un populāriem tūrisma objektiem dodamies katru nedēļu. Ekskursija bija forša, skati aiz autobusa loga līdz asarām skaisti, un kaut gan atpakaļceļā jau lūzu nost no noguruma, līdz pēdējam brīdim centos turēt acis vaļā.

Beitostolenas slēpošanas kūrortā pirmajā dienā noklausījāmies dažas kūrorta vadošo pārstāvju lekcijas, ieēdām apmaksātas vakariņas ķīniešu restorānā (kur manas risoto-garneļu-olu porcijas lielums atgādināja lekcijā redzēto 10 m augsto, ar 30cm smilšu kārtu klāto sniega kalnu, ko konkrētais kūrorts no ziemas saglabā pavasarim sezonas pagarināšanai) un vakarā aizgājām līdz bāriņam, kur pievienojāmies tur esošajiem trīs cilvēkiem. Nākamajā dienā piešķirts vairāk brīvā laika, taču kalnu slēpošanu ekonomijas nolūkos neizvēlējos. Ls 40 par slēpju nomu uz pāris stundām likās par sālītu. Pēc apdomīgiem aprēķiniem tā vietā izvēlamies nobraucienu ar kamaniņām. 3,50Ls stundā - vairāk nekā pieņemama cena, kā arī jautrība garantēta. Braucu kopā vienās kamaniņās ar vācieti Kristinu, un pirmajā reizē stūrmaņa lomu uzņemos es. No sākuma iet kā smērēts, trase jauka, saulīte spīd, līdz trases vidum, kur sākās ekstrēmākā daļa ar straujiem nobraucieniem, kam seko asi līkumi. Nepaveicās jau ar pirmo, kad vienlaicīgi gan stūrējot, gan bremzējot, fiksi ieskrējām grāvī. Bet kritiens ir mīksts, it īpaši Kristinai, kura sākumā piezemējas uz manis. Tālāk kādu minūti nevaram piecelties, jo vārtāmies no smiekliem. Mēģinām piecelties un iet tālāk, taču sniegs ir līdz ceļiem un pēc pāris soļiem tas jau ir līdz viduklim. Kolīdz esam puslīdz tikušas skaidrībā, nākamajā līkumā redzam mūsu kursabiedrenes, kuras piemeklējis līdzīgs liktenis kā mūs, taču sāpīgāks – vienai izbrauciens beidzas ar lauztu roku. Pēc laiciņa atbrauc sniega patruļa, jo instruktors, kas redzējis, kā mēs trakā ātrumā ielaižam grāvī un vairs nenākam atpakaļ, to pie mums nosūtījis.

Reklāma

Meiteņu kamaniņām pēc avārijas vairs nestrādā stūre, un viņām tiek izmaksāta sāpju nauda jeb atgriezta biļetes vērtība, jo inventāra defekta un traumas gūšana pirmajās minūtēs neesot pierasta parādība. Pēc tam jau sākam kravāt mantas un atvadāmies no piemīlīgā kūrorta ar omulīgajām koka mājiņām, tipiskā skandināvu minimālisma stilā ieturētajām viesnīcas telpām un brīnišķīgajiem kalniem. Divu prombūtnes dienu laikā esmu jau nedaudz noilgojusies pēc savām jaunajām mājām un jaukās (trešās) norvēģu kaimiņienes Ingvilas. Vai es par viņu jau stāstīju? Nē? Nu, atgādiniet vēlāk.

22.-23.01.2013.