Autors: Kristīne Strazdiņa
Avots: BalticTravelnews.com
No šā un tā ir sakrājies pa kādam teikumam,
tāpēc šoreiz – mazliet no visa.
Reklāma
Nedaudz no skolas ikdienas. Mācību slodze ir
krietni zemāka nekā Vidzemes Augstskolā, sākot jau ar to, ka vienas lekcijas
garums aizņem 45 minūtes, kā arī individuāli veicamie uzdevumi ir nesalīdzināmi
mazāk. Akadēmiskā ziņā mūsu augstskola tomēr ir priekšā. Mācības Lillehammeres
augstskolā apmaiņas studentiem notiek angļu valodā, un pārsvarā visi
pasniedzēji šajā valodā runā raiti. Arī norvēģu valodas pasniedzējs, kuram, kā
tauta runā, esot ap 150 gadu. Bet tas nekas - viņš joprojām visus prot nolikt
pie vietas! Ļoti inteliģents un dzīvesgudrs cilvēks. Latvijā bijis 3 reizes, un
novērojis, ka latvieši esot ļoti strādīgi.
Atcerējos, ka jāpiemin trešā dzīvokļa biedrene
Ingvila. Jau ar pirmajiem vārdiem, kad satikāmies, redzēju, ka ļoti labi
sapratīsimies, un tā arī ir, varam pļāpāt par visu iedomājamo un neiedomājamo,
viņa ir ļoti laipna, draudzīga un izpalīdzīga, un liekas kā pretstats pārējām
kaimiņienēm, no kurām ir grūti izspiest kādu vārdu angļu valodā un kuras savā
starpā runā tikai savā mēlē. Ingvila savukārt cenšas patulkot gan viņas, gan to,
kas norisinās televīzijā. Patīkami, protams.
Šodienas garastāvokli uzlabojošais atklājums
bija tualetes papīrs, ko nesen nopirku, bet iepakojumu atvēru tikai šodien.
Tualetes papīrs kā tualetes papīrs, tikai uz katra papīra gabaliņa ir skaisti
uzdrukāti mīlas dzejolīši. Ja nu kādam atvieglojoties patīk lasīt dažāda veida
literatūru, tad šis tualetes papīrs būs neatņemama ikdienas sastāvdaļa, kā arī
iespēja otrajai pusītei atzīties mīlestībā. O, un tā kā tuvojas mīlestības
svētki - ideja Valentīndienas dāvanai!
Svētdien bijām izbraukuši iz pilsētas – mūsu
galamērķis bija tradicionāla norvēģu mājiņa "Gamme", kas pēc būtības ir kā Lavo
tipa telts ar caurumu griestos dūmu izvēdināšanai, tikai krietni plašāka un
celta no koka. Ēkas vidū grils, kam apkārt soliņi. Lai nokļūtu līdz šai vietai,
bija jāaizbrauc ārpus pilsētas un tad no turienes – "15 minūšu" gājiens mežā. Tā
vismaz iepriekš teica viens no badijiem, kurš vienīgais no visiem zināja ceļu
uz šo mājiņu. Bet tā kā uz doto brīdi intensīvi bija snidzis, sniegs bija
gandrīz līdz ceļiem, un ceļš ievilkās, iesākot "vai esam jau klāt?" čīkstēšanas
ķēdīti. Treniņš bija labs – katra kāja uz savu pusi, tumša krēsla un beigās vēl
kalns augšup. Galā nonākuši, uzcepām desiņas, taisījām hotdogus, gan ar
parastajām bulciņām, gan tradicionālām kartupeļu pankūkām/ lavašiem (lompe) un
cepām arī pufīgos, ķēpīgos zefīriņus. Atpakaļceļš jau paskrēja ātri, ar pilniem
vēderiem un jau izmīdītu ceļu.
Tas arī pagaidām viss, tiekamies vēlāk.
29.01.2013.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
