Autors: Kristīne Strazdiņa/ Daiga Bazule
Avots: BalticTravelnews.com
Šī nedēļas nogale - foršākā, kas līdz šim bijusi! Long story short –
izbrauciens uz Rondānes nacionālo parku, Formoseter (ap 140 kilometru no Lillehammeres),
kur palikām tradicionālās norvēģu kalnu mājiņās ar koku interjerā no grīdas
līdz griestiem, omulīgiem dekoriņiem un brīnišķīgi skaistiem kalniem logu
rūtīs. Par manu koka namiņu patiešām nesūdzos, bet salīdzinoši tas laikam bija
tāds vecāks variants - badiju māja bija supermoderna, ar mūsdienīgu, gaiša koka
skandināvu stila iekārtojumu, modernām virtuves iekārtām, saunu un logiem
sienas vietā saulrietu pusē. Es pat neko neiebilstu, ja kāds man tādu mājiņu
uzdāvinātu. Neiebilstu ne vārda. Mūs sagaida mājiņu īpašniece, norvēģiete.
Saka, ka pati mājiņas īsti nemaz neizmantojot, vairāk tieši tūristu un citu
interesentu vajadzībām. Pirmā diena aiziet, ievācoties un sagatavojot
vakariņas, kam seko kopistisks viktorīnas vakars ar ballīti noslēgumā. Vairāki
jautrīši dodas saunā un pēc tam izvārtās sniegā, kura te patiešām netrūkst –
kopumā ir sajūta, ka no pavasara esam atgriezušies ziemā, galu galā, esam
augstāk kalnos. Nākamajā dienā norisinās dažas aktivitātes, kuru sākums
ievelkās iepriekšējās dienas pārāk jautrā noslēguma dēļ. Vakarā savācamies kopā
un uzstājamies grupās ar saviem dienas laikā sagatavotajiem priekšnesumiem,
nosmejoties līdz asarām. Mēs, latvietes, vakaru turpinām mierīgā ceļā, ar
sarunām un gardas karstās šokolādes malkošanu.
Reklāma
Mākoņainajā, bet samērā siltajā svētdienas rītā/ pēcpusdienā
saulesbrilles uz deguna un aizsmakušas balsis nav nekāds brīnums, un tomēr 98%
izdzīvojušo saņem pēdējos spēkus kopējai bildei uz mājiņu fona. Mans šoferis
Gijoms ierodas 10 minūtes pēc kopbildes uzņemšanas, un ar izmežģītu roku. Man
pat bail jautāt, kas noticis.
Kopā šis izbrauciens ar nakšņošanu un tādu ēdināšanu, kas padara bikšu
aiztaisīšanu grūtāku, katram no apmaiņas studentiem izmaksāja smieklīgus Ls 20,
jo izdevumus lielā mērā sedza skola. Kopējie izdevumi svārstās ap Ls 3500.
Katra mājiņa (paredzēta ap 10 cilvēkiem) – ap Ls 600, katrai mašīnai, kas
brauca, ap Ls 40 degvielai un pārējie līdzekļi – pārtikai, no kuras pāri
palikušo draudzīgi savstarpēji sadalījām pirms došanās prom. Tad nu atslēgas
atstājam durvīs, kas no vidējā latviešu skatpunkta ir diezgan nepierasta mājas
īpašnieku uzticēšanās mums un citiem apkārtējiem, bet te tas ir pierasti. Cita
zeme, cita labklājība, citas vērtības un morāle. Tad lēnā garā virzāmies uz
māju pusi, un jūtu globalizācijas pieskārienu, Norvēģijā braucot vienā
mašīnā kopā ar francūžiem un spāņiem, klausoties angļu izpildītājus un dodoties
uz amerikāņu ātrās ēdināšanas iestādi, kur tevi apkalpo norvēģiski runājošs
turks.
Šis brauciens bija īpašs, kaut ne pārāk tāls. Tas bija pirmais šajā
Norvēģijā pavadītajā laika posmā, kad beidzot noķēru to "wow" sajūtu no
šejienes dabas. Jā, esmu redzējusi daudz bilžu ar šīs zemes skaisto dabu, un
arī no ceļotājiem dzirdējusi fantastiskas atsauksmes, taču līdz šim tā īsti tam
visam nevarēju līdz galam piekrist, jo bildes ir un paliek bildes un stāsti ir
stāsti, bet to reālo, skaistuma apdullinošo sajūtu tu vari iegūt, tikai to visu
redzot dzīvē. To nav iespējams nekādā veidā pārdot vai nodot tālāk kādam citam,
tā ir vienīgi personīgā pieredze un paša redzētais, kas liek tev no sirds
teikt: "Jā, šī zeme ir patiešām skaista!".
19.04.-21.04.2013.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
