Foto: Pixabay.com

Ingrīda Smuškova, Tukuma Tūrisma informācijas centra vadītāja

Reklāma

2018. gads Tukuma pusē bijis daudzveidīgs. Vasara bija silta un, šķiet, jūras piekrastē viesu nami bija pilni. To gan uzzināsim pēc datu apkopošanas, taču sajūtās rodas doma, ka viss ir bijis kārtībā. Pozitīvi tūrismu reģionā ietekmēja arī Rīgā notiekošie Dziesmu un deju svētki, kuru apmeklētāji no tuvākām un tālākām valstīm apmeklēja arī Tukuma pusi.

Šogad Tukumā atkal svinējām Rožu svētkus, kuros atkal veidojām lielāko rožu vainagu pasaulē. Tas gan bija par 100 ziediem mazāks nekā 2016. gadā, taču skaistākais, kāds veidots, jo to rotāja josla Latvijas karoga krāsās. Lai nostiprinātu Tukuma kā Rožu pilsētas savu, pilsētā izveidots Rožu maršruts, kas iepazīstina ar dažādajiem rožu stādījumiem pilsētas apstādījumos, kā arī rožu šķirnēm, lai ikviens interesents varētu tās noskatīt un iegādāties kādā no rožaudzētavām savam dārzam.

Atvērās un izveidoti vairāki jauni apskates objekti. Kā viens no tiem pieminams dzirnavu muzejs Rideļu dzirnavās, kur iespējams iepazīties ar miltu malšanas procesu no A līdz Z. Mums prieks, ka dzirnavas nu jau daudzus gadus ir iecienīta tūristu apmeklējuma vieta. Vasarā kopīgi ar lauku konsultāciju un informācijas centra Tukuma biroju organizējām akciju "Ciemos pie zvejniekiem", augusta beigās aicinot doties uz Tukuma piekrasti un iepazīties ar vietējiem zvejniekiem un zivju produkcijas ražotājiem. Centīgākie ceļotāji tika arī pie īstajām zivju zupu receptēm. Lapmežciema pusē muzejs izveidojis maršrutu pa kino pēdām vietējos zvejniekciemos, savukārt Engurē tūristus aizkavēties aicina atklātais Zušuciema parks.

Novembrī Tukumā atklāts piemineklis pirmajam Latvijas Republikas ārlietu ministram Zigfrīdam Annam Meierovicam, kurš Tukumā mācījies un bez kura darbības pirmās Latvijas Republikas atzīšana starptautiskajā mērogā nebūtu notikusi. Līdz ar piemineklis izveidots skvērs, kas pavēris skatu uz Vectukumu un nu aicina iegriezties vecpilsētā, lai iepazītu tās vērtības. Mums prieks, ka ir tūrisma aģentūras, kas jau novembrī bija izveidojušas piedāvājumu un pirmās grupas veda maršrutā pa Z.A.Meierovica pēdām.

Gadu noslēdzām ar jauna izdevuma - Kāzu ceļvedis Tukuma pusē, par kuru jau esam saņēmuši komplimentus gan no kāzu organizētāju, gan tūrisma uzņēmēju puses, kuriem kāzu organizēšana ir vesela pakalpojumu nozare – darbības niša.

Šobrīd Tukuma novada pašvaldība jau strādā pie jauniem projektiem, kas būs ne vien pozitīvi pilsētvidē, bet arī interesanti tūristiem. Viens ir projekts par Ziedoņa muzeja un Ķiršu dārza izveidi Mālkalnā, pie kura plānošanas šobrīd tiek strādāts. Savukārt otrs projekts ir saistīts ar agrāko Zēberga spirta un iesala rūpnīca (padomju laikā pazīstamu kā Fermenta rūpnīcu), kurā tās īpašnieks iecerējis izveidot pasaules tradicionālās un mūsdienu mākslas muzeju, kultūras antropoloģijas un vietēja un starptautiska mēroga radošās izglītības centru "TukkuMagi". Tās pamatu veidotu apjomīga Bostonas privātkolekcionāru kultūras un mākslas kolekcija. Šis tāpat kā Ziedoņa muzeja projekts ir ļoti apjomīgs darbs – vismaz nākamajiem 5 gadiem, taču, lai tas izdotos, ar sirdi un dvēseli jāstrādā jau šodien.
Diemžēl vispārējais sabiedrības negatīvisms un populisms ar tiem līdzi sekojošo demagoģiju bieži vien traucē darbu virzību uz attīstību gan kopumā, gan nozarē. Diemžēl bieži lietotā politiķu un ierēdņu frāze "tūrisms ir strauji augoša ekonomikas nozare, kas ir svarīga jebkuras valsts pakalpojumu sfēras izaugsmei" viennozīmīgi nav attiecināma uz Latviju un tūrisma attīstību reģionos. Taču mums atliek cerēt, ka viss notiksies uz labu. Lai visiem veiksmīgs un radošs jaunais 2019. gads! Bez radošuma tūrismā neiztikt. Lai visapkārt labi cilvēki un forši sadarbības partneri!

Ieva Tumana, Salaspils novada tūrisma informācijas centra Salaspils pašvaldības tūrisma organizatore

Šis bija tiešām jaudīgs gads arī Salaspilī. Vasaras ieskaņā kā allaž svinējām Salaspils novada svētkus, kas pulcēja skatuves māksliniekus kā Laimu Vaikuli , Aiju Andrejevu un citus. Ne mazāk spilgta programma plānota arī šogad, tā kā sekojiet līdzi šeit.

Jāpiemin arī tūrisma centra simtgadei veltītie pasākumi sadarbībā ar citiem novadiem – dižkoku sakopšanas talkas un iepazīšanas velobraucieni, kas rezultējās jaunā Vidzemes reģionālās nozīmes maršrutā nr.12,kas vijas gar Daugavas lejteci un Ogres upes ieleju.

Nepieredzētu interesi un popularitāti ieguva tūrisma speciālistu organizētais izglītojošais pārgājiens pa Doles salas dabas parku, tādēļ noteikti plānojam to atkārtot arī šogad.

Pašā vasaras viducī organizējām un pie sevis uzņēmām vairāk kā trīs tūkstošus Puķu draugu saieta dalībniekus , kas vakarā turpinājās pirmajā alternatīvās latviešu mūzikas festivālā "Kartupeļu palma".

Jaunums pagājušajā gadā bija septiņu Daugavas lejteces novadu organizētais pirmais velo-foto orientēšanās seriāls Latvija -posmi no maija līdz septembrim notika visos iesaistītajos novados. Dalībnieki atsauksmes pārsvarā ir tikai pozitīvas, kas rosina šo veloseriālu atkārtot arī 2019.gadā. Šoreiz pievienosies vēl divi novadi – sekojiet informācijai šeit!

Silto laiku iedrošinājām vēl ķert aiz aste tūrisma centra organizētajā rudens laivu braucienā pa Sauso Daugavu. Tik sausa jau Daugava nemaz nebija un varēja vērot zeltā klāto Doles salu, izkāpt Daugavas muzeja muižas parkā un ieraudzīt dabas parku no ūdens skatupunkta. Šādus līdzīgus pasākumus plānojam organizēt ari 2019.gadā, tādēļ vari pieteikties sekot Salaspils tūrisma informācijas centram https://www.facebook.com/salaspilstic/ vai ieskaties mājas lapā www.visit.salaspils.lv

Lai visiem pozitīviem piedzīvojumiem un atklāsmēm pildīt šis gads!

Sanita Soma, Madonas novada pašvaldības Uzņēmējdarbības un tūrisma attīstības nodaļas tūrisma darba organizatore

Madonas novads teritoriāli ir viens no Latvijas lielākajiem novadiem, to nav iespējam apceļot vienas dienas laikā. Atbilstoši tūristu ceļošanas plūsmām, mums iezīmējušies 3 galamērķi: Madonas, Gaiziņkalna un Lubāna ezera apkārtne. Katrs no šiem galamērķiem piedāvā savu atšķirīgu attīstības rokrakstu. Bez tam mums ir arī divas aktīvas tūrisma sezonas – vasara un ziema.

Madonas galamērķis ir attīstījusies kā sporta un kultūras notikumu vieta. Kā galvenais tomēr jāizceļ sporta tūrisms. Piedāvājam kvalitatīvu infrastruktūru distanču slēpošanas, biatlona, motosporta un kartingu sacensību organizēšanai, treniņiem un aktīvai atpūtai. Tieši ziema un slēpotāji ir neatņemama Madonas pilsētas sastāvdaļa. Prieks par sporta un atpūtas bāzes "Smeceres sils" noslogoto sacensību grafiku.  Bāze ar saviem sportiskajiem notikumiem Madonā regulāri ievieš starptautisku notikumu gaisotni un veicina tūrisma servisa uzņēmumu darbību. Prieks par skolēniem no visas Latvijas, kuri konkursa "Mana klases ekskursija Madonas novadā 2018" ietvaros apceļoja Madonu un novadu. Lepojamies ar Madonas gardēžu tūrisma attīstību un daudzajām ekskursantu grupām uzņēmumos: "Madonas karameles", "Lazdonas piensaimnieks", "Domu pietura". Šogad mums ir ticis tas gods uzņemt pie sevis Latvijas tūrisma informācijas sniedzējus, organizējot VI Latvijas tūrisma informācijas tirgu. Pasākums notiks 2019. gada 8. jūnijā, vienlaicīgi ar Madonas pilsētas un novada svētkiem. Lepojamies arī ar to, ka Madonai 2019. gadā ir sniegta iespēja un gods organizēt Pasaules čempionātu rollerslēpošanā, kas notiks no 6. līdz 11. augustam.

Vēlamies izcelt arī Lubāna ezera apkārtnes vērtības - tajā maz pārveidota daba, putnu daudzveidība, kolorīti cilvēki un viesmīlība. Reģionu iecienījuši gan individuālie ceļotāji, gan organizētās ekskursantu grupas. Starptautiskā putnu vērotāju vidē  vieta atpazīstama kā BirdLife International teritorija, līdz ar to reģionu īpaši iecienījuši ārvalstu putnu vērotāji un foto mednieki. Skumji, ka autoceļa posms Degumnieki – Aiviekstes hidromezgls joprojām ir ar grantēto segumu. Vietas pieejamība tūrisma nozarē ir viens no attīstības stūrakmeņiem.
Ja runājam par šī galamērķa veiksmīgo pusi, jāmin, ka pagājušā gada saulainā vasara Lubānas ezera piekrastē pulcēja ievērojami daudz atpūtniekus, smilšainā ezera piekraste bija viena no centrālajām reģiona atpūtas vietām. Tāpat ir arī liels prieks par Lubāna mitrāja informācijas centra aktīvo darbību: putnu vērošanas pasākumiem, pārgājieniem, Lubāna ezera ceļotāju dienām, filmu "Lubāns Latvijai: toreiz un tagad". Uzteicama ir arī Teiču dabas rezervāta pieejamības veicināšana. Pateicoties Dabas aizsardzības pārvaldes Latgales reģiona administrācijas organizētajiem regulārajiem pārgājieniem, rezervāta apmeklējumi ir kļuvuši pieejamāki. 
2019. gada iecere: turpināt Lubāna ezera apkārtnes tūrisma klāstera sadarbību. Mārketinga aktivitātēs esam apvienojušies 6 novadi: Madona, Rēzekne, Lubāna, Rugāji, Balvi un Varakļāni. Kopā varam vairāk!

Gaiziņkalna apkārtnes lielākā vērtība ir dabas ainavas un netradicionālās lauku saimniecības. Šeit ceļotāji labprāt izstaigā Gaiziņkalna taku, bauda atpūtu pie Kāla ezera, iepazīst vietējas saimniecības un nogaršo to produkciju: mellenes, marmelādes, sukādes, kazas sierus,  biškopības produkciju u.c. Ņemot vērā blīvo lauku tūrisma saimniecību un ceļu tīklu, šī ir pateicīga vieta pārgājienu organizēšanai.  Skumji, ka Gaiziņkalna virsotne joprojām ir nesaimnieciski izmantots privātīpašums. Tas kalnam liedz attīstību. Mūsdienu ceļotājs dabas skaistumu vēlas komplektā ar ērtu infrastruktūru. Toties ir prieks par jaunā un veiksmīgā tūrisma produkta "Vakars uz ezera" izaugsmi. Saimnieks savā piedāvājumā apvienojis Kāla ezera dabas skaistumu, braucienu ar plostu un garšu baudījumu Latvijas labāko pavāru izpildījumā. Nupat tapis jauns 2019. gada ziemas piedāvājums – "pop up" restorāns mežā ar piedzīvojumu "Tas nav tas, ko Tu domā". Vairāk: www.viedi.org

Apmeklētākie pasākumi: motorizētā braukšana Gaiziņkalnā "Auto traks" (notiks arī šogad 16. februārī) un "Melleņu svētki" (notiks arī šogad 18. augustā).

2019. gada iecere: sadarbojoties Madonas, Ērgļu un Cesvaines novadiem, sagatavot tūrisma piedāvājumu, kurš aicinās iepazīt reģionu, savijot kopā vēsturiskos Strūves ģeodēziskā loka Vidzemes augstienes punktus. Kopumā Strūves ģeodēziskais loks šķērso 10 valstis no Norvēģijas līdz Ukrainai, Latvijā ir 16 loka punkti, viens no tiem atrodas Gaiziņkalnā.

Līga Kondrāte, Ludzas novada Tūrisma informācijas centra vadītāja

Siltā vasara veicināja tūristu plūsmas pieaugumu, jo sevišķi iecienīta bija atpūta dabā. Šovasar palielinājies aktīvās atpūtas cienītāju skaits - velo un laivu braucienu, motociklu tūres, piedzīvojumu parku un šķēršļu un dabas taku cienītāju skaits šogad pieaudzis par + 24%, salīdzinājumā ar pagājušo gadu, dabas  taku mīļotāju skaits pieaudzis par +16%.  Protams, šo pieaugumu veicināja jaunie velomaršruti - Nr.34 "Rypoj vasals!" un Pierobežas velomaršruts  Nr. 36, ļaujot izbraukt ar velosipēdiem kopumā vairāk kā 400 km no Viļakas līdz Dagdai, kā ari tikai šogad atklātais velomaršruts Nr. 35 pa Daugavas loku dabas parku no Medumiem līdz Krāslavai cauri Daugavpilij. Jaunajā 2019. gadā mums ir iecere nomarķēt "EiroVelo 11" ceļu cauri Latgalei līdz Gulbenei, kas veicinās Eiropas velotūristu ceļošanu uz Latgali un tālāk uz Vidzemi, Somiju.  Aktīvi tika izmantota laivu un plostu noma, tai skaitā piedāvājums braucieniem pa pilsētu ūdenstilpnēm, dažādojot klasiskās pilsētu iepazīšanas ekskursijas. Topā bija Ilmāra Locika piedāvājums ūdenstūristiem.  Iecienītas bija visu veidu aktivitātes dabā, kuteri, kvadracikli, ūdensmotocikli,  ūdensslēpes, SUP dēļi, lāzerspēles un citi, ko piedāvāja Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā,  Balvos, Silenē, novados. Priecē arvien pieaugošais atpūtas un SPA piedāvājums reģionā, šogad –Silenes izcilais piedāvājums.

Tradicionāli bija iecienītas amatnieku darbnīcas, gan zināmās tradicionālās keramiķu meistardarbnīcas, gan jaunās keramikas un porcelāna darbnīca Jašas podi  un bērnu rotaļlietu darbnīca Bērnības zeme, arī jaunais metāla mākslas centrs  Preiļos. Vislielāko interesi izraisījuši netradicionālie un  jaunie apskates objekti. Tā,  piemēram, Laimes muzejs Indrā spēja divos mēnešos ieinteresēt vairāk kā 2000 viesu, palielinot ari apkārtējo objektu viesu skaitu. Kulinārais mantojums vienmēr ir bijis obligāti apmeklējamo objektu sarakstā, gan Maizes muzejs Aglonā, gan vīna saimniecība Kotleros, gan šmakovkas muzejs Daugavpilī un Gaigalavā, gan šmakovkas dedzinātava Malnavā. Šogad klāt piepulcējusies plašu atzinību guvusī Kotiņu zemnieku saimniecība ar ekoloģiskas produkcijas ražošanu un skaistu restorānu Rekavas dzirnavās.

Šobrīd pasaule ir strauju pārmaiņu laikā, tās skar arī tūrisma nozari - mainās ceļotāju pieprasījuma raksturs, ceļošanas paradumi, komunikāciju ceļi tūristu ieinteresēšanai, pieaug konkurence. To mēs izjutām arī Latgalē. Jūtami pieaudzis ārvalstu ceļotāju skaits, pateicoties neatlaidīgam mārketinga darbam, īpaši priecājamies par igauņu tūristu grupām, kā arī par lietuviešu un poļu tūristiem, kas dažviet pieauga pat par 50 %.  Nākošgad noteikti turpināsim uz Latgali aicināt Polijas iedzīvotājus, arī vāciešus, holandiešus, kaimiņu zemju ceļotājus. Pašmāju ceļotāju skaits pieauga tikai nedaudz, lai gan zilo ezeru zeme jau vairākus gadus ir iecienīts galamērķis. Ir samazinājies grupu skaits, toties vairāk priecājamies par ģimeņu ar bērniem un individuālo ceļotāju pieplūdumu. Bērniem ir patikušas piedzīvojumu trases Daugavpilī un Silenē, kā arī jaunais parks pie Krāslavas, tāpat populāras ir izjādes ar zirgiem Untumos, Rāznas dabas parka saimniecībās  un zirgu sētā  Klajumos Daugavas dabas parkā. Īpašs prieks ir ziemas izbraucieni kamanās pa sniegotu meža ceļu. Gan bērni gan vecāki novērtējuši autorleļlu kolekcijas - atpazīstamo miniatūro Karaļvalsti Preiļos, gan jauno kolekciju Krāslavas TIC, gan arī iespēju pašiem ietērpties dažādu laikmetu tērpos salonā Pelnrušķītes sapnis Ludzā. 2018. gadā esam izdevuši Latgales aktīvā un ģimeņu tūrisma karti, 2019. gadā plānojam kultūras un pilsētu tūrisma brošūras drukāšanu, jaunas mārketinga koncepcijas izstrādi un darbu pie mājas lapu uzlabošanas.

Pārliecinoši lielākais viesu skaits pilsētās novērojams pasākumu laikā.  Tā bijis pilsētu svētkos, dažādos festivālos, citos pasākumos, kā  Lielajā Latgaļu tirgū, kas svinēja savus 10 gadus,  Starptautiskais vēstures rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg 1812", Martas balle Daugavpilī, Kulinārijas festivāls Krāslavā, autorleļļu festivālā Preiļos, Mākslas dienas Lūznavas muižā, dabas koncertzāles, un protams, pāvesta vizīte Aglonas bazilikā septembrī, kas pulcēja vairāk kā 300 tūkstošus cilvēku, un citos.

Taču veiksmei mums nepieciešama arvien jaunu naktsmītņu, īpaši kempingu, jauku ēdināšanas vietu  un oriģinālu apskates objektu, apskates saimniecību un meistardarbnīcu izveide, interesantu pasākumu organizēšana ari nākotnē.  Mīlēt savu viesi un savu zemi, paskatīties uz ierasto no cita skatu punkta – tāda ir mūsu devīze šim gadam. Lai mums kopā visiem izdodas!

Tatjana Kozačuka, Krāslavas novada TIC vadītāja

Izvērtējot 2018. gada tūrisma sezonu un balstoties uz Krāslavas novada tūrisma pakalpojumu sniedzēju statistikas datiem, var secināt, ka ir aizvadīta veiksmīga sezona, jo tūristu skaita pieaugums Krāslavas novadā ir 10% salīdzinājumā ar 2017. gadu.   Viennozīmīgi pieaugumu arī ietekmēja labvēlīgie laika apstākļi, siltā vasara, kad tūristi labprāt pavadīja brīvdienas, mierīgi atpūšoties pie ūdeņiem vai dodot priekšroku aktīvajai atpūtai, vizinoties ar laivām vai velosipēdiem, kā arī iepazīstot un izbaudot jaunos tūrisma objektus un  piedāvājumus.

Krāslavas novada TIC apmeklētāju skaita pieaugumu par 6,2%, salīdzinājumā ar 2017. gadu, ietekmēja arī tas, ka TIC mājas 3.stāvā kopš 2017. gada vasaras darbojas porcelāna leļļu kolekcija, kas piesaista arvien vairāk apmeklētāju šajās telpās. Noteiktu pienesumu tūristu skaita palielināšanai deva vietējo amatnieku un ražotāju produkcijas suvenīru veikals, kā arī Latgales kulinārā mantojuma produkcijas degustācijas iespējas. Tāpat Krāslavas grāfu Plāteru pils kompleksā tika organizēti vairāki pasākumi, t.sk. Latgales kulinārā mantojuma festivāls, muzeju nakts, pasākums "Izgaismo Latviju", Vispasaules latviešu ģimeņu saiets 3x3 Krāslavā, mazo grāfu un grāfieņu svētki Krāslavā, Vislatvijas ūdens tūristu saiets "Lielais plosts 2018" un citi, kas piesaistīja uz Krāslavu gan vietējos tūristus, gan arī ārzemniekus. Bet kopš 2018.gada oktobra Krāslavas pils kompleksa staļļos ir atvērta jauna ekspozīcija "Pi vīna golda", kas stāsta par Krāslavas novadā dzīvojošo piecu tautību kulinārā mantojuma tradīcijām. Statistikas dati liecina, ka 2018. gadā ievērojami palielinājās aktīvās atpūtas piekritēju skaits, īpaši laivotāju un velobraucēju. Lielā mērā to sekmēja reģionālā velo maršruta "Daugavas loki" marķēšana un atklāšana šā gada vasarā, kā arī Vislatvijas ūdens tūristu saieta "Lielais plosts 2018" organizēšana posmā no Krāslavas līdz Naujenei. Tāpat lielu piekrišanu izpelnījās 2018. gadā atvērtais aktīvās atpūtas objekts – sporta atrakciju parka "Starp debesīm un zemi" šķēršļu trase un pastaigu taka "Eņģeļa pēdiņas" Ūdrīšu pagastā. Lielu devumu tūristu piesaistē Krāslavas novadā un pierobežas teritorijas attīstībā ir devusi Laimes muzeja izveide un atklāšana Indrā, tādējādi ir vērojama pozitīva tendence tieši šīs teritorijas apceļošanai un tajā esošo tūrisma objektu apmeklējumam.

Šogad tiks uzsākta Latvijas – Lietuvas – Baltkrievijas pārrobežu sadarbības programmas projekta "Kulinārā mantojuma un tradicionālo amatniecības prasmju saglabāšana un popularizēšana" (Bella Culture) realizācija.  Projekta ietvaros notiks daudzas izglītojošas, pieredzes apmaiņas un mārketinga aktivitātes Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas amatniekiem un kulinārā mantojuma uzņēmējiem, kā arī tiks veikti remontdarbi, iegādātas mēbeles un nepieciešamais aprīkojums četru amatnieku darbnīcu Krāslavas pils staļļos izveidošanai.

Lieta, pie kuras mēs šogad strādāsim kopā ar citu novadu kolēģiem, ir velo maršruta EiroVelo 11, kas iet pa visu Eiropu, marķēšana Latgales reģiona teritorijā.

Gita Memmēna, Saulkrastu Tūrisma informācijas centra vadītāja

2018. gads, pēc sajūtām, bija ļoti dinamisks gads un piekraste šo gadu varēja izbaudīt visā košumā, jo tik lieliska kā 2018. gada vasara, varētu būt arī šī gada un pārējo gadu vasaras, lai gan pieredze rāda, ka laika apstākļus pasūtīt nav iespējams. Varam vien rūpēties par to, lai tālā nākotnē klimata izmaiņas ir Dabas diktētas, nevis cilvēku piesārņojuma  un nesaimnieciskuma radītas. Vidzemes piekrastē kopumā šis gads bija veiksmīgs, jo turpinās darbs pie "Pārgājienu maršruts gar Latvijas un Igaunijas piekrasti" Latvijas - Igaunijas programmas ietvaros. Katra no 5 Vidzemes piekrastes sadarbības apvienības "Saviļņojošā Vidzeme" pašvaldībām – Aloja, Carnikava, Limbaži, Salacgrīva un Saulkrasti, ir iesaistīta projektos, lai kopā iegūtu pieredzi apvienotu veiksmīgam kopīgam darbam.
Kā vēl vienu 2018.gada ieguvumu gribētu minēt Vidzemes tūrisma attīstības stratēģiju 2018. - 2025. gadam, kurā noteikti virzieni jaunu un ilgtspējīgu tūrisma produktu attīstībai un produktīvākai teritoriālā kapitāla izmantošanai. Gar piekrasti tagad vijas 2 starptautiski maršruti: velosipēdistu maršruts EuroVelo 13 un kājāmgājēju maršruts E9. 2019. gadā vēlētos, lai attiecīgās ministrijas izlemtu par labu drošai velosatiksmes infrastruktūras esamībai nākotnē, ne tikai sarunu līmenī, bet ar mērķtiecīgu rīcību un darbiem turpmākajos gados. 

2018. gads aizvadīts Latvijas simtgades noskaņās. Arī Saulkrastu novadā piedzīvotas simtgades svinības, noritējuši tradicionāli un viesu iemīlēti pasākumi. Saulkrastu svētki, vasaras sezonas atklāšana, "Saulkrasti Jazz festivāls" un starptautiskais pludmales volejbola čempionāts "Saulkrastu kokteilis" norosināsies arī šogad, bet līdz tam ir jāveic priekšdarbi. Kā vēsta latviešu sakāmvārds: "Gatavo ratus ziemā, ragavas – vasarā!".

Ir grūti kaut ko prognozēt, bet ir ieplānoti darbi, kurus jāpaveic. Tāpēc sev un kolēģiem jaunajā gadā novēlu enerģiju un resursus iecerēto darbu realizēšanai un, protams, savstarpēji sadarboties!

Ilona Maksimčika, Daugavpils pilsētas pašvaldības tūrisma attīstības un informācijas aģentūras direktore

Aktīvā tūrisma sezona Daugavpilī aizvadīta ļoti ražīgi, tūrisma objektu apmeklētāju skaits pieaudzis par gandrīz 10% laika periodā no maija līdz septembrim, populārākie objekti arī  šogad ir bijuši Daugavpils cietoksnis, Marka Rotko mākslas centrs, Daugavpils skrošu rūpnīca, Šmakovkas muzejs un Baznīcu kalns. Ļoti aktīvi šogad mūsu pilsētas viesi ir apmeklējuši arī visus lielākos publiskos pasākumus (tādus kā pilsētas svētki, Martas balle, rekonstrukcijas klubu festivāls "Dinaburg 1812", Rīgas ielas svētki, Skrien Latvija Daugavpils posms u.c.), kas liecina par to, ka kultūras un arī sporta pasākumi ir labs veids, kā veicināt tūrisma plūsmas palielināšanu. Aktīvākie ārzemju tūristi arī šogad ir bijuši mūsu kaimiņi lietuvieši, tūristu skaits no Lietuvas ir pieaudzis, kas arī ir saistīts ar jaunās vilciena līnijas Viļņa – Daugavpils atklāšanu 2018. gada februārī.  Šī gada maijā kopā ar kolēģiem no Krāslavas TIC un Daugavpils novada atklājām jaunu reģionālo velomaršrutu nr.35 "Daugavs loki", kas arī ir pirmais marķētais velomaršruts Daugavpils pilsētas teritorijā.  Nākamajā gadā rekonstrukcijas klubu festivāls Dinaburg 1812 svin piecu gadu jubileju, tāpēc tas solās būt vēl krāšņāks un daudziem pārsteigumiem bagāts, festivāls notiks 2019. gada 20-21.jūlijā. Plānojam strādāt pie esošo tūrisma pakalpojumu pilnveidošanas un jaunu pakalpojumu izveides. Ļoti priecājamies, ka Muzikālā banka jau pavisam drīz februārī notiks tieši Daugavpilī. Gaidāmi arī vairāki interesanti pārsteigumi pirms tūrisma sezonas sākuma, bet par to ziņosim nedaudz vēlāk.

Inta Šoriņa, Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja valdes locekle

Šīs vasaras lielākais ieguvums, protams, ir vasaras laikapstākļi, kurus mēs ne par kādiem līdzekļiem nevarētu iegādāties. Īstena vasara sākās jau maija mēneša sākumā un noslēdzās tikai septembra beigās, pateicoties jūrai, kas netipiski bija uzsilusi līdz +20 grādiem vēl septembrī. Ieguvēji ne tikai Liepājā, bet arī reģionā, protams, bija viesmīlības industrija - naktsmītnes, ēdinātāji, aktīvās atpūtas cienītāji, pieļauju, arī Liepājā plaši pārstāvētais industriālais biznesa sektors. Jūrai atdziestot mēs, liepājnieki, rudens mēnešos saņēmām dažus spēcīgus vētras pūtienus, bet arī no tā tūrisma jomā esam ieguvēji, vējošanās fani netrūkst. Otrs zīmīgs faktors, kas nopietni ietekmēja Liepājas pieejamību, ir lidojumi uz Liepāju. Tūrisma jomā mēs ļoti labi zinām, ka no ārvalstu partneriem pirmais jautājums ir par sasniedzamību, tā ietekmē ne tikai Liepājas, bet visa reģiona attīstību. Lai arī šovasar lidojumi bija tikai trīs reizes nedēļā, augošais pieprasījums ļāva  secināt, ka pasažieru skaits pieaug, un no 2019. gada 31. marta lidojumu skaits tiks palielināt līdz pieciem reisiem nedēļā. Lidojumus uz Liepāju izmanto ne tikai liepājnieki, ērti nokļūstot 60 Eiropas galamērķos, bet arī Liepājas viesi, festivālu apmeklētāji, sportisti, biznesa partneri un daudzi citi. Kā vēl vienu nozīmīgu faktoru Liepājā un Liepājas reģionā varu minēt veiksmīgo sadarbību "Liepājas reģiona tūrisma informācijas birojam" ar Liepājas un tās apkārtnes viesmīlības un aktīvās atpūtas uzņēmumiem. Iekšējā komunikācija un abpusēja sadarbība ļauj īstenot visdažādākos pasākumus, piemēram, izpārdotā Restorānu nedēļa vairāk kā 20 Liepājas un apkārtnes restorānos, arī Ziemassvētku dāvana nr. 1 – Liepājas dāvanu karte, kuru izmantot iespējams vairāk kā 40 vietās Liepājā. Mūsu mērķis ir turpināt veidot platformu komunikācijai, kas nestu arī rezultātus pašvaldības ieguldījumā tūrisma attīstībā. Esmu pamanījusi, ka komunikācija starp uzņēmējiem un pašvaldību dažādās pilsētās un novados pārsvarā iezīmējas ar vienādām problēmām. Palielinoties diskusijām par digitālās pasaules izmantošanu, būtu tikpat būtiski jādomā par to, kā mēs savstarpēji sarunājamies, kā komunicējam ar tiem uzņēmējiem, kas nodrošina pakalpojumu un faktiski veido tūrisma vidi. Tāpēc mans novēlējums nākošajam gadam - lai mēs nākošajā gadā turpinātu apgūt konstruktīvas komunikācijas mākslu, kas abpusēji nestu darba augļus!

2019. gads Liepājā iezīmēsies ar vairākiem lieliem pasākumiem. Atzīmējot simtgadi kuģa "Saratov" ienākšanai Liepājas ostā ar Latvijas pagaidu valdību uz tā, un to, ka Liepājai uz laiku tika uzticēts galvaspilsētas gods, 2019. gadā ir iecerēts pasākumu cikls - 27. jūnijā - vēsturiska rekonstrukcija 1919. gada 27. jūnija notikumumiem, kad Liepājā ar kuģi "Saratov" atgriezās Tautas Padomes ieceltā Latvijas Pagaidu valdība, 28. jūnijā - lielkoncerts "Ar prieku un gandarījumu" un zaļumbale un  29. jūnijā - pasākums ģimenēm un bērniem "Pirms 100 gadiem Liepājā". 18. un 19. maijā tradicionālais Līvas tirgus, 13. jūlijā - Jūras svētki, 20. jūlijā - Prāta Vētras koncerts, 2. un 3. augustā - festivāls Summer Sound, 23. – 29. septembrim – Restorānu nedēļa un Liepājas mākslas forums. Liepājā ik mēnesi notiek vairāk kā 140 pasākumi, tāpēc sev vēlamo koncertu, izrādi vai sporta notikumu skaties kalendars.liepaja.lv un ieplāno Liepāju.

Jeļena Kijaško, Rēzeknes Tūrisma attīstības centra vadītāja

Mums šis gads ir bijis pozitīvs – ar augošo tūristu plūsmu, ar labiem radītājiem Rēzeknes naktsmītņu sektorā un ar jaunām aktivitātēm tūrisma jomā. Uzskaitīšu trīs pozitīvās lietas:

1. Visvairāk laikam priecē, ka Latgale, kā reģions ir apzinājis savu spēku un potenciālu, kā vienotā tūrisma galamērķa - šogad vienbalsīgi to apliecināja visas Latgales pašvaldības. Bet Latgales tūrisma specialisti, savukārt,  gatavi aktīvi strādāt pie kopīgā marketinga un kopīgajām aktivitātēm tūrisma jomā.

2. Ja runājam par Rēzekni, tad ļoti veiksmīgs bija pasākums "Aktīvā tūrisma diena", kurš tika organizēts pirmo reizi. Pasākuma laikā aktīvas atpūtas pakalpojumu sniedzēji demonstrēja savus piedāvājumus, iepazīstinot un stāstot par to, kurp doties un kā aktīvi pavadīt brīvo laiku Rēzeknē un novadā. Pasākuma dalībniekiem bija iespēja pašiem izmēģināt laivošanu, veikbordu un SUP dēļus, doties velo maršrutā " 7 Rēzeknes pakalni", pavizināties ar kartingiem un ar plostu, kā arī izmēģināt roku peintbolā un lazertag spēlē.  Ļoti svarīgi piedāvāt šīs iespējas ne tikai tūristiem, bet lai vietējie arī būtu lietas kursā un aktīvi izmantotu šos pakalpojumus, jo bieži vien labākā reklāma pilsētas viesiem ir tas, ko viņiem iesaka vietējie.

3. Pilsētas veiksmīgā tūrisma attīstībā nozīmīga loma ir ēdināšanas nozarei, kas ir privātā sektora pārziņā, bet kas lielā mērā ietekmē tūrista viedokli par pilsētu. Tieši tāpēc šogad Rēzeknes TAC sadarbībā ar Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmiju ļoti aktīvi iesaistījās ēdināšanas uzņēmumu kvalitātes novērtēšanā un uzlabošanā, piedāvājot apmācības apkalpojošajam personālam, konsultācijas vadītājiem, meistarklases pavāriem. Šī projekta gala rezultātā plānojam nonākt arī pie sava Rēzeknes īpaša ēdiena, kurš noteikti taps pamatojoties uz Latgales kulinārā mantojuma receptēm.

Lieta pie kuras mums vajadzētu piestrādāt – velo maršruts EiroVelo 11, kurš iet pa visu Eiropu caur Latgali, un tieši Latgales posms ir vienīgais, kurš palika nemarķēts. Ceram, ka nākamgad mums izdosies izkustināt šo lietu un iesniegt projektu uz maršruta marķēšanu un velo infrastruktūras labiekārtošanu.

Vita Rence, Alūksnes Tūrisma informācijas centra tūrisma  speciāliste

2018. gadā Alūksnē varam lepoties ar šādām lietām un tūrisma pasākumiem: Alūksnes svētki Kalnciemā, Rīgā. Šāda veida pasākums bija absolūts jaunums gan mums Alūksniešiem, gan Rīdziniekiem. Nenoliedzami, tā bija neatkārtojama reklāma mums un daudzi iepazina mūsu novadu no jauna. Vēl šī gadā laikā ir restaurēti nozīmīgi tūrisma objekti kā, piemēram, Alūksnes Bānīša stacijas ekspozīcija. Alūksnes muižas parks ir kļuvis bagātāks ar mazajām arhitektoniskajām formām, kas bija izzudušas. Alūksnes Pilssalas promenādes atjaunošana ar pievilcīgu pludmali, bērnu laukumu un sakārotu infrastruktūru. Vasaras vidū tika atklāts arī jauns objekts novadā – Dēliņkalna skatu tornis, kas ļauj iesaistīties kopējā projektā ar kaimiņiem Igaunijā – "Pierobežas skatu torņu tūre". Disku golfa laukums sporta centrā "Mežinieki" ļauj baudīt vēl nebijušu sporta veidu pie mums. Tāpat esam lepni arī par Tūrisma rallija "Vidzemes pieturu piedzīvojumu", kas notika sadarbībā ar Apes, Smiltenes un Raunas novadiem. Rallijs pulcēja dalībniekus no visas Latvijas un gaidīsim atkal ciemos uz Tūrisma ralliju nākošā gada 1.jūnijā.  Fantastisks ir arī Alūksnes ezera piedāvājums, kas pēdējā gada laikā ir paplašinājies ar sniegtajiem pakalpojumiem, kas ir gan plosts "Kaija", gan kuģītis "Marienburg", ātrumlaiva pa Alūksnes ezeru, SUP dēļi, ūdens velosipēdi, brauciens ar pūsli. Pateicoties stabilajai sniega kārtai, varējām aizvadīt gan dažādas sporta sacensības, gan ļaut izslēpoties vietējiem un tūristiem sporta centrā "Mežinieki". Šajā gadā tika realizēta arī ideja par Alūksnes kokteili un Alūksnes saldajiem, kas jau ir pieejama Alūksnes kafejnīcās. Nākošajā gadā Alūksnē tiks atklāts arī Dienvidu tornis, kas atrodas Alūksnes Pilssalā un būs jauns apskates objekts. Aizsargājamais ainavu apvidus "Veclaicene" būs bagātāks ar jauniem velo un kājāmgājēju maršrutiem. Dabas izziņas mājās varēs baudīt savādāka veida naktsmītnes. Pagaidām aktīvi tiek strādāts, lai sakārtotu infrastruktūru. Alūksnē ļoti strādājam pie tā, lai sakārtotu vidi, kas patīk un liek atgriezties tūristiem.