Foto: BalticTravelnews.com
Autors: BalticTravelnews.com
Avots: Baltictravelnews.com
Tiem, kas izvēlas ceļot pa sauszemi, ceļa kvalitāte ir diezgan svarīga un katrs savu virzienu lielākā vai mazākā mērā tomēr izvēlēsies pēc standartiem "labākais, kvalitatīvākais, ātrākais" u.tt. Arī Travelnews.lv redakcija visai bieži ceļo pa Latvijas un ārpus robežu ceļiem, tādēļ ir radies priekšstatas par ceļu attīstību un izmaiņām.
Aivars Mackevičs, Baltictravelnews.com direktors
Reklāma
Gandrīz katru gadu ar auto cenšos izbraukt maršrutu Latvija - Vācija - Latvija. Paldies auto nomas kompānijai Sixt, kas vienmēr atbalsta Travelnews.lv mobilitātes aktivitātes. Šo maršrutu no 1992. gada dažādās variācijas esmu veicis vairāk nekā 100 reizes, tāpēc varu izsekot visai maršruta attīstības vēsturei. Polijā tagad autostrādes ir modernākas nekā Vācijā un lietuvieši aktīvi seko šim piemēram. Malači!
Pēc pēdējā brauciena ar "Ford Tourneo Custom L2" uz Berlīni man rodas intuitīva sajūta, ka lietuvieši mūs ''Via Baltica'' maršrutā E67 šobrīd reāli ''uzmet'' un pie tā visa esam vainīgi tikai vienīgi mēs paši. Vērojot ceļu būvniecību Polijā un Lietuvā, var nojaust, ka jau tuvākajā laika posmā starp Berlīni un Kauņu būs moderna autostrāde ar 4 braukšanas joslām, kur Polijā brauc ar 140 km/h un Lietuvā ar 130 km/h. Jāpiezīmē, ka šajā posmā nav gandrīz neviena fotoradara un ceļa infrastruktūra ir labāka nekā daudzviet Vācijā. Atsevišķus posmus starp Lomžu Polijā un Kauņu vēl jābrauc pa divu joslu ceļiem, bet tas ir tikai laika jautājums.
Taču ceļa posms starp Kauņu un Rīgu jebkuram autobraucējam ir vienkārši katastrofa. Lietuvas pusē tas ir pilns fotoradariem un drošības saliņām (zaļo stabu ''mežs''), kuras fiziski ierobežo apdzīšanu nedrošās satiksmes vietās. Latvijas pusē ir mazliet labāk, bet pie intensīvas satiksmes apdzīšanas manevri ir bīstami. Starp Kauņu un Rīgu ir sajūta, ka šo ceļu posmu abu valstu satiksmes plānotāji ir pametuši un nodevuši fotoradaru eksperimentam. Autovadītājam šajā ceļa posmā reāli ir jāiespringst, jo satiksmes plūsma visu laiku tiek raustīta ar ātruma ierobežojumiem 90-70-90-70-50-70-90 km/h. Šajā ceļa posmā starp Rīgu un Kauņu (270 km) autotūrists nogurst daudz vairāk nekā visā posmā no Kauņas līdz Berlīnei (970 km).
Manā skatījumā jau tuvākajā laika posmā Lietuvas autostrāžu tīkls (309 km) pieslēgsies Rietumeiropas autostrāžu tīklam un visa Lietuvas tautsaimniecība baudīs tranzīta, tūrisma un mobilitātes priekšrocības, bet mēs, latvieši, ar saviem 100 vai 300 zirgspēku spēkratiem čunčināšim ar 90 km/h un priecāsimies par to, ka dzīvojam fotoradaru ''mežā'', jo būvēt fotoradarus taču ir lētāk nekā visiem Latvijas iedzīvotājiem un ārzemju autotūristiem piedāvāt mūsdienīgu, ātru un drošu autostrādi.
Starpcitu, Lietuvā uz maģistrālēm degvielas cenas ir tādas pašas kā pie mums Latvijā, bet pilsētās dīzeļdegviela ir mazliet virs viena eiro. Kāpēc pie mums nav tā?
Polijā ievēroju, ka degvielas stacijās pie tūrisma maģistrālēm ir speciāli stendi, kuros var iegādāties poļu vietējo zemnieku produkciju.
Raksts par busiņu «Ford Tourneo Custom L2» ŠEIT.
Galerija par ceļojumu uz Berlīni ŠEIT.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.