"Es personīgi cienu ikvienu profesiju, īpaši, ja to dara profesionāli un pēc labākajiem nodomiem, atdodot sevi visu. Gribētos redzēt īstus amata meistarus arī politikā likumu pieņemšanā, gudru un izpildāmu nodokļu pieņemšanā. Ja nemākat, nesaprotat, tad nedariet to un atkāpjaties. Arī VID (es saprotu, ka tas nepieņem likumus) dara absurdas, neizpildāmas lietas un dodas prom no šāda darba vai protestē pret šādiem uzdevumiem, ja tiem, protams, ir sirdsapziņa.
Reklāma
Par mazo kafejnīcu, restorānu, beķereju un citu vietu darbību. Sakārtojiet izpildāmu sistēmu, ka tie var funkcionēt, lai nav šādi 33% vai 55 %, lai nav tādas ēnu ekonomikas. Lai ir iespējamas samaksāt visus nodokļus un nodevas. Tā ir tikai un vienīgi absurdi pieņemto nodokļu un nodevu vaina. Tikai un vienīgi. Ja atbildīgās amatpersonas būtu iedziļinājušās šajā sfērā, papētītu detalizētāk, viss kļūtu skaidrs un saprotams, kāda nodokļu sistēma jāizveido, lai šī sfēra varētu godīgi izpildīt un godīgi pastāvēt. Šeit neviens nebraukā ar mersedesiem. Bet valsts aparātam gan krīzes laikā ir algas pilnā apmērā, nodrošināts darbs, loģiski, ka visi nodokļi samaksāti laicīgi, ik pa pāris gadiem atjaunots autoparks (tai skaitā arī ar ļoti lepniem auto). Interesanti kas to nodrošina? Protams, Latvijas iedzīvotāji. Un parādus arī maksās iedzīvotāji. Arī tie, kam šobrīd nekas nepienākas. Nekādu problēmu, ne par ko nav jāiztraucas. Deviņdesmitajos gados bija rekets un reketieri. Briesmīgi vai ne?! Pat viņi gāja pie mazo veikalu un autoplaču īpašniekiem un prasīja naudu. Bet tik daudz, cik šī nelielā vieta spēj pavilkt. Jo viņi taču gribēja kautko saņemt arī pēc mēneša un pusgada un nākošgad. Tātad domāja drusciņ ar prātu. Bet pat valsts aparāta cilvēkiem, ja prasītu vai patīk mazas kafejnīcas, tikšanās mierīgā vietā, lauku labumi mazos tirdziņos, garšīga maize, lauku olas un šampanietis feinā vietiņā kopā ar ārvalstu delegāciju, apjūsmojot un rādot tiem cik Latvijā labi. Atbilde būtu viennozīmīga.
Es vispār esmu tikai par to, lai saviem darbiniekiem maksātu algu uz rokas, sākot no 1000 eiro. Nē. 1500 eiro un 2000 eiro. Bet tad būtu totāls bankrots jau otrajā mēnesī. Tas principā ir minimums, lai cilvēki varētu kaut cik bez pārspīlējuma normāli dzīvot. Aizvest bērnus uz bērnudārzu, paēst, samaksāt visus elementāros maksājumus, nemaz nerunājot par ceļošanu vai ko vairāk. Šos ciparus minu arī tādēļ, lai kaut cik vietējos darbiniekus, sevišķi profesionāļus, noturētu Latvijā. Tie aizbrauks prom un paliksim ar to, ko paliksim. Un atkal varēsim runāt par līmeni un visu pārējo. Kapēc pasaulē ir lieli uzņēmumi, ar izteiktu tīru biznesa skatījumu, mazi, vidēji un visi funkcionē. Viss notiek. Protams, izņemot, ja slikti strādā, naapdomīgi nopērc jaunu auto, lielu māju vai vienkārši veic neloģiskas darbības, vai negaršīgi gatavo un nevaicas. Protams, var rādīt kā lielie uzņēmumi, kas pie milzīgiem apgrozījumiem tiek ar visu galā. Bet uz tiem neturas pilnīgi visa pasaule. Protams var mēģināt divatā cept frī kartupeļus uz daudzumu kaut kur pie Mežaparka, bet vai tiešām tas ir viss kas mums vajadzīgs? Tad, kad šīs minētās lietas tiktu sakārtotas un nopelnītas, tad var braukt ar mersedesu un šādos apstākļos ierēdņiem paturēt lielas algas. Šodien, runājot ar kolēģi no industrijas, viņš atzina - labi, ja pēc šīs krīzes no visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vispār atgriezīsies 50 %.
Kapēc neesmu politiķis? Tas nav bijis mans aicinājums. Katrs izvēlas savu profesiju pēc aicinājuma un ikviena ir cienījama. Savu profesiju un aicinājumu izvēlējos jau sen un to arī nesu sevī pēc labākās sirdsapziņas. Kad to izvēlējos, mērķis bija mācīties un darīt savu darbu maksimāli labi, nekas nav mainījies."
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
