Līdz ar Latvijas hokeja izlases zaudējumu Norvēģijai Latvijas iedzīvotāju ikdiena pamazām atgriežas ierastajā ritmā. Taču šoreiz - ar apziņu, ka 2030. gadā pasaules čempionāta hokejā organizēšana atkal uzticēta Latvijai un Somijai. Tas būs jau otrais kopīgais turnīrs pēc 2023. gada, un Rīgai tā būs iespēja ne tikai uzņemt pasaules hokeja eliti, bet arī nostiprināt sevi kā modernu, viesmīlīgu un starptautiski pievilcīgu tūrisma galamērķi.
Tas nozīmē, ka Rīgā ieradīsies ne tikai Latvijas izlase, bet vēl septiņu valstu komandas ar spēlētājiem, treneriem, oficiālajām personām, sponsoriem un, protams, tūkstošiem līdzjutēju. Hokeja čempionāts sen vairs nav tikai sports - tas ir milzīgs tūrisma, viesmīlības un pilsētvides notikums, kas ietekmē viesnīcas, restorānus, transportu, izklaides industriju un pat valsts starptautisko tēlu.
Reklāma
Latvijai ir vairāki gadi laika, lai čempionātu izplānotu līdz pēdējam sīkumam un padarītu to par vislabāk organizēto turnīru hokeja vēsturē. Taču uzdevums nebūs viegls - Cīrihe ir uzlikusi ļoti augstu latiņu. Šveice demonstrēja ne tikai precīzu organizāciju, bet arī attieksmi pret līdzjutējiem, padarot viņus par gaidītiem viesiem, nevis tikai ienākumu avotu.
Tieši attieksme būs izšķiroša arī Rīgā. Ja organizatori, valsts institūcijas, pašvaldība un tūrisma nozare strādās roku rokā, Latvija var izmantot čempionātu kā ilgtermiņa investīciju valsts atpazīstamībā. Hokeja fani ir lojāli ceļotāji - daudzi pēc turnīriem atgriežas kopā ar ģimenēm, lai iepazītu pilsētu mierīgākā atmosfērā. Taču tas notiks tikai tad, ja pirmā pieredze būs pozitīva.
Viesnīcas un restorāni – saprātīgas cenas, nevis īstermiņa peļņa
Viena no lielākajām kļūdām, ko Latvija pieļāva 2006. gada čempionāta laikā, bija nesamērīgi augstās cenas. Protams, pieaugot pieprasījumam, cenas kāpj, taču Rīga nedrīkst kļūt par galamērķi, kur viena nakts trīs zvaigžņu viesnīcā maksā kā nedēļas atpūta Turcijā. Tas pats attiecas uz ēdināšanu un izklaidi.
Ja viesi jutīsies “apzagti”, viņi neatgriezīsies. Savukārt godīgas cenas, kvalitatīvs serviss un viesmīlīga attieksme radīs pozitīvu reklāmu gadiem ilgi. Rīgai būtu jāveido īpašs “hokeja draudzīgo uzņēmumu” tīkls, kur viesiem tiek piedāvātas saprotamas cenas, īpaši piedāvājumi un garantēta kvalitāte.
Sabiedriskais transports - bezmaksas un saprotams
Cīrihe spilgti parādīja, cik svarīga ir vienkārša mobilitāte. Spēļu dienās hokeja līdzjutējiem sabiedriskais transports bija bez maksas, un tas radīja milzīgu komfortu. Šāda sistēma noteikti jāievieš arī Rīgā.
Ieguvumi būtu acīmredzami:
• mazāk sastrēgumu;
• iespēja izmitināt fanus ārpus centra;
• vienkāršāka pārvietošanās pilsētā;
• pozitīvs pilsētas tēls.
Papildus tam Rīgai būtu jāievieš īpašas nakts sabiedriskā transporta līnijas pēc vakara spēlēm, savienojot arēnu ar centru, lidostu un lielākajām viesnīcu zonām.
Stāvvietas un “Park & Ride” sistēma
Jau tagad ir skaidrs, ka stāvvietas ap “Xiaomi Arēnu” nespēs uzņemt visas automašīnas un tūristu autobusus. Daudzi fani ieradīsies ar personīgajiem auto un autobusiem.
Rīgai nepieciešama moderna “Park & Ride” sistēma - lielas autostāvvietas pie pilsētas robežām ar regulāriem bezmaksas shuttle autobusiem uz arēnu un fanu zonām. Tas atslogotu centru un radītu daudz ērtāku pieredzi viesiem.
Fanu zona - vieta emocijām, nevis tikai tirdzniecībai
Cīrihe parādīja, ka fanu zonai jābūt īstam pilsētas svētku centram. Tā nedrīkst kļūt tikai par vietu, kur viss ir dārgs un komerciāls. Līdzjutējiem nepieciešama vide, kur pavadīt laiku arī starp spēlēm.
Rīgā fanu zonā vajadzētu būt:
• bezmaksas aktivitātēm;
• interaktīvām spēlēm;
• hokeja simulatoriem;
• koncertiem;
• Latvijas virtuves zonām;
• bērnu aktivitātēm;
• drošām atpūtas vietām ģimenēm.
Ļoti svarīga būs arī infrastruktūra - tīras mobilās tualetes, bagāžas glabātuves, ūdens uzpildes punkti, pietiekami daudz sēdvietu un ātrs internets.
Rīgai jākļūst par “hokeja pilsētu”
2030. gada čempionātam nevajadzētu aprobežoties tikai ar arēnu. Visai pilsētai jādzīvo hokeja ritmā. Vecrīgā un centrā varētu veidot tematiskas ielas, hokeja instalācijas, interaktīvus ekrānus, izgaismotas ēkas un kultūras pasākumus.
Īpaši svarīgi būtu iesaistīt arī citus Latvijas reģionus, piedāvājot ārvalstu faniem vienas dienas braucienus uz Jūrmalu, Siguldu, Rundāli vai Cēsīm un citviet, bet tad, kad faniem"divas brīvdienas", iesējams, sevi kā fantastisku galamērķi varētu pozicionēt arī Latgale. Tādējādi čempionāts kļūtu ne tikai par sporta, bet arī visas Latvijas tūrisma reklāmu.
Digitālā pieredze un mākslīgais intelekts
Lai kļūtu par modernāko čempionātu vēsturē, Rīgai jādomā arī par tehnoloģijām. Vienota mobilā lietotne varētu nodrošināt:
• sabiedriskā transporta informāciju;
• spēļu kalendāru;
• restorānu rezervācijas;
• navigāciju;
• fanu zonas programmu;
• drošības paziņojumus;
• tūrisma ieteikumus.
Savukārt mākslīgā intelekta risinājumi vairākās valodās palīdzētu ārvalstu viesiem orientēties pilsētā un saņemt personalizētus ieteikumus.
2030. gads Latvijai būs iespēja pierādīt, ka neliela valsts spēj sarīkot pasaules līmeņa notikumu ar izcilu organizāciju, viesmīlību un atmosfēru. Ja Rīga spēs apvienot hokeju, tūrismu, tehnoloģijas un cilvēcīgu attieksmi, tā var kļūt ne tikai par čempionāta mājvietu, bet arī par vienu no pievilcīgākajiem sporta tūrisma galamērķiem Eiropā.
