Foto: Tourism Authority of Thailand
Autors: Tourism Authority of Thailand
Avots: Tourism Authority of Thailand, Stockholm office
Katru gadu Taizemi apmeklē ap 700 000 tūristu no Ziemeļvalstīm un 50 000 Baltijas valstīm. Jūs esat daudz lasījuši par Smaidu Zemi – par tās gleznainajām 
pludmalēm, izsmalcinātās virtuves gardumiem, krāšņo dabu, draudzīgajiem ļaudīm un vēl daudz ko citu. Tāpēc jums šķiet, ka zināt par Taizemi visu. Taču šis raksts iespējams sagādās pārsteigumu. Tajā sniegti daži interesanti fakti, kas raisa izbrīnu tūristos. Dosimies ceļojumā Taizemes vēsturē, lai kopīgi tos uzzinātu!
Reklāma
Red Bull dzimtene
Šī pasaulslavenā un daudzu iecienītā enerģijas dzēriena pirmsākumi meklējami Taizemē. Tam pamatā bija Krating Daeng – salds, negāzēts enerģijas dzēriens, ko pagājušā gadsimta 70. gados izstrādāja uzņēmumā Chaleo Yoovidha. Šis dzēriens kļuva populārs Taizemē un vēlāk, kopš 1976. gada, visā Āzijā. Austriešu uzņēmējs Dītrihs Matešics iepazina šo dzērienu ceļojuma laikā Taizemē. Tas viņam palīdzēja pārvarēt nogurumu pēc lidojuma. Vēlāk, 1984. gadā, viņš uzsāka partnersadarbību ar Chaleo. Chaleo atklāja viņam oriģinālo recepti, kurai Matešics izmainīja dažas sastāvdaļas, lai labāk pielāgotu to Rietumu patērētāju gaumei. Tā arī radās Red Bull.
Oriģinālā Sriracha mērce
Sriracha ir pikanta, asa mērce, kas atrodama daudzu pārtikas veikalu plauktos un uz Āzijas restorānu galdiņiem. Par tās izcelsmi un vēsturi pastāv dažādas versijas. Daži uzskata, ka to izgudrojusi kāda sieviete, vārdā Thanom Chakkapak, Taizemē, Sri Racha Čonburi provincē netālu no Patajas. Taču viņas ģimene tā arī nepatentēja mērces nosaukumu. Taizemes vadošais ražošanas uzņēmums Thaitheparos nopirka mērces recepti no izgudrotājas ģimenes un sāka ražot un pārdot šo čili mērci ar nosaukumu Sriraja Panich. Tās ASV līdzinieci Sriracha ar Rooster brendu ražo Huy Fong’s Tran – Amerikas Sriracha līderis. Tām ir atšķirīgas garšas un piederība brendiem. Tran Sriracha ir gatavota no svaigiem sarkanajiem halapenjo, kas auguši dažādos ASV reģionos, bet Sriraja Panich gatavo no Kajennas pipariem, kas audzēti Taizemes ziemeļos un centrālajā daļā.
Bangkokas nosaukuma vēsture
Ārzemnieki sauc mūsu valsts galvaspilsētu par Bangkoku. Paši taizemieši to dēvē parKrung Thep. Bangkokas nosaukuma izcelsme nav īsti skaidra. Saskaņā ar vienu teoriju tas varētu būt atvasināts no vārda Bang Ko. Bang nozīmē ciemats vai apdzīvota vieta upes krastā, bet Ko nozīmē sala. Tātad nosaukums attiecas uz šīs pilsētas ūdeņiem bagāto ainavu. Kāda cita teorija vēsta, ka nosaukums ir saīsināta vārda Bang Makok versija. Makok ir olīvai līdzīgs augļu augs, un šīs teorijas atbalsts ir Wat Arun – šajā apvidū esoša vēsturiska tempļa – bijušais nosaukums. Agrāk to sauca Wat Makok. Tātad Bangkokas nosaukumu var tulkot kā olīvu ciematu.
Bangkoka godāta kā Austrumu Venēcija
Bangkoka tika dēvēta par Austrumu Venēciju daudzo uz pāļiem virs upes krasta būvēto ēku dēļ un tāpēc, ka savulaik šeit pastāvēja plašs ūdensceļu tīkls pār visu pilsētu. Mūsdienās lielākā daļa ir aizbērti un bruģēti, lai izveidotu ceļus sauszemes transportam un labāk apmierinātu arvien vairāk augošā iedzīvotāju skaita vajadzības. Tomēr pilsētu joprojām uz visām pusēm šķērso apjomīgs ūdensceļu tīkls. Tas varētu palīdzēt iztēloties tās kādreizējo godāšanu par Austrumu Venēciju.
Tilts pār Kvai upi
“Tilts pār Kvai upi” ir 1957. gadā uzņemta episka filma par karu, kas veidota uz Pjēra Bula 1952. gadā sarakstītā romāna pamata. Šis tilts atrodas netālu no Kanchanaburi pilsētas un pieder pie Birmas–Siāmas dzelzceļa, kas tiek dēvēts arī par Nāves dzelzceļu. Tas piedzīvojis šausminošu vēsturi. Taizeme nekad nav bijusi kolonizēta, taču tā neapšaubāmi ir bijusi vairākkārt okupēta, tostarp bijusi Japānas okupācijā Otrā pasaules kara laikā. Japāna iebruka Taizemē (tolaik sauktā Siāma) 1941. gada decembrī un mēģināja uzbūvēt transporta līniju caur Siāmu uz Birmu, lai mazinātu lielo atkarību no jūras transporta un veicinātu tālāku virzību uz Indiju. Celtniecības darbu laikā aptuveni 13 000 karagūstekņu gāja bojā un tika apglabāti gar dzelzceļa līniju. Šī projekta gaitā dzīvību zaudēja arī aptuveni 80 000 līdz 100 000 civiliedzīvotāju, galvenokārt spaidu darbu strādnieki, ievesti no Malaizijas un Nīderlandes Austrumindijas vai piespiedu kārtā mobilizēti Siāmā (Taizemē) un Birmā.
Dabas velte pārvērsta par mākslas darbu. Kokosriekstu dārgumi
Samut Songkhram ir neliela Taizemes province pie Taizemes līča, uz dienvidrietumiem no Bangkokas.
Samut Songkhram ir slavena ne tikai ar tās gleznainajām dabas ainavām, kas harmonē ar vietējo iedzīvotāju vienkāršo dzīvesveidu, bet arī kā viena no provincēm ar bagātīgāko kokosriekstu ražu visā Taizemē. Pateicoties šai dabas svētībai, vietējie ļaudis uzkrājuši bagātīgu tautas gudrību pūru saistībā ar kokosriekstiem. Viens piemērs ir prasme pārveidot parastu necila izskata kokosrieksta čaulu par izgrebtu korpusu jeb rezonatoru vijolei – taizemiešu stīgu instrumentam, kurā harmoniski apvienota izcili smalka amatnieku māksla ar mūzikas akustiku. Uzziniet vairāk.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
