Lai arī Senā Ēģipte pastāvēja pirms gadu tūkstošiem, tā vēl joprojām spēj pārsteigt ar neticamiem atklājumiem un dārgumiem. Šī zelta zeme glabā vairākus noslēpumus no tālās pagātnes, liekot ieplest acis, uzkurinot interesi un radot jautājumus, uz kuriem atbildes nav rastas pat vēl mūsdienās.
No karaļa Tutanhamona kapenēm un Rozetas akmens vēstījumiem, līdz pasaulslavenajām piramīdām - Senā Ēģipte pie Nīlas upes ir mistērijām, unikāliem cilvēkiem un tradīcijām bagāta.
Reklāma
Ilgu laiku eiropiešiem tā bija sveša un neizpētīta civilizācija, kas attīstīja jaunu zinātņu nozari – eģiptoloģiju. Mūsdienās eģiptologi savos atklājumos apvieno pētniecību, modernās tehnoloģijas un vēsturi, veidojot jaunus pieņēmumus un apgāžot arī sen pieņemtas teorijas.
Ja vēlies uzzināt vairāk, skaties raidījumu ciklu “Ēģiptes senie noslēpumi” kanālā “National Geographic” jau no svētdienas, 4. jūlija, plkst. 18.00, lai iepazītu skaisto zemi un senās civilizācijas dzīvi.
Tikmēr aicinām ielūkoties aizraujošākajās Senās Ēģiptes mistērijās, kas pat vēl mūsdienās ir neatrisinātas.
Faraona Tutanhamona noslēpumainā nāve
Ēģiptes valdnieks līdz 19 gadu vecumam un visplašāk zināmais faraons pasaulē – Tutanhamons. Viņš kļuva par valsts vadītāju jau deviņu gadu vecumā un šajā laikā atjaunoja ne tikai Senās Ēģiptes reliģiju un mākslu, bet arī izglāba vecos pieminekļus, kas viņa tēva valdīšanas laikā bija sabojāti.
Jaunietis pārcēla tēva mirstīgās atliekas uz Valdnieku ieleju, kā arī pārvietoja galvaspilsētu no Akhetatenas (Amarnas) uz Tēbām, ko mūsdienās sauc par Luksoru. Tēbas kļuva arī par reliģisko centru.
Faraons mira jau deviņpadsmit gadu vecumā, nezināmos apstākļos. Līdzšinējie pētnieku atklājumi norāda, ka viņam bija pat invaliditāte, kuras dēļ ikdienā nācies lietot spieķi, tādēļ par patieso nāves cēloni ir vairākas teorijas.
Vieni uzskata, ka agrā nāve bija veselības problēmu sekas, jo viņš piedzima ar tik daudziem ģenētiskiem traucējumiem, ka vēsturnieki ir pārliecināti - jaunieša vecāki bija brālis un māsa. Citi pieņēmuši, ka faraons nokrita, salauza kaulus, bet tie vēlāk nesaauga pareizi. Savukārt trešā versija pieļauj, ka nāve iestājusies inficētas rētas dēļ.
Lēš, ka viņu, iespējams, pat noindēja, taču pierādīts tas nav.
Tutanhamona nāvi saista arī ar lāstiem un burvestībām. Vēsturnieki min, ka viņa kapeņu atvēršana 1923. gadā bija milzu kļūda, kas pār klātesošo galvām klāja drūmu lāstu, jo viņi tīši iztraucēja aizgājēju mieru noslēgtā kapā.
Vai tā ir taisnība - to nezina neviens, bet divus mēnešus pēc notikuma aristokrāts un mecenāts lords Karnarvons, kas bija viens no klātesošajiem kapeņu atvēršanā, mira oda koduma izraisītas asins saindēšanās dēļ.
Heopsa piramīdas neparastie kambari
Viens no pasaules septiņiem brīnumiem, ko ēģiptieši cēla pirms 4500 gadiem, arī mūsdienās satricinājis zinātniekus. Proti, Lielajā jeb Heopsa (Hufu) piramīdā laika gaitā atklāja trīs atsevišķas telpas, taču 2017. gadā apstiprināja, ka ir vēl divi kambari, par kuriem līdz šim neviens nezināja.
Viens “dobums” atrodas piramīdas ziemeļaustrumu pusē, aptuveni 105 metrus no zemes. Savukārt otrs "tukšums" atklāts ziemeļu puses augšējā daļā, pie ieejas vārtiem, un zinātnieki min, ka tas varētu būt slepens koridors. Pati celtne ir ļoti masīva, gandrīz 150 metrus augsta un būvēta no vairāk nekā 2,3 miljoniem akmens bloku.
Eģiptologi uzskata, ka iespaidīgo konstrukciju vairāk nekā 20 gadus cēla kā faraona Heopsa kapenes un lai parādītu Ēģiptes Vecās valsts ekonomisko un politisko varenību. Vēlāk valdnieku piramīdā arī apglabāja.
Zīmīgi, ka pētnieki un vēsturnieki vēl joprojām lauza galvas par to, kam izmantoja šo plašo būvi. Turklāt ēģiptieši piramīdā apzināti izbūvēja nepieejamas telpas, jo ar tām nav savienoti ne ceļi, ne koridori. Tomēr, neatkarīgi no tā, kur slepenie kambari atrodas, faraons Heopss acīmredzot nevēlējās, lai tie kādreiz redzētu dienas gaismu.
Nezināmā karaliene
2015. bija atklājumu gads. Proti, Čehijas arheologu komanda Ēģiptē nejauši uzdūrās kādas sievietes kapenēm Khentkaus piramīdu kompleksā, Gīzas nekropolē. Uz nelaiķes atdusas vietas esošie uzraksti viņu dēvēja gan par “karaļa sievu”, gan par “karaļa māti”.
Skaidrs ir viens – pirms 4500 gadiem, kad šī nezināmā būtne dzīvoja, viņa bija viena no svarīgākajām personām uz Zemes. Vēsturnieki sievieti dēvē par Khentkaus III, uzskatot, ka viņa bija karalienes Khentkaus II meita, tomēr tas nav pierādīts. Arī mūsdienās pilnīgas pārliecības par to, kas bija šī noslēpumainā dāma, nav.
Viņas kapenes atrada vietā, kur uzbūvētas vairākas piramīdas, kas veltītas tieši no 2498. līdz 2345. gadam valdījušiem piektās dinastijas faraoniem.
Vēsturnieki lēš, ka kādreiz Khentkaus bija ietekmīga sieviete, bet mūsdienās viņa ir viena no lielākajām senās pasaules mīklām. Šis atklājums pierāda, ka Ēģiptes vēsture ir ļoti bagātīga un sniedz iespēju izprast Senās valsts piektās dinastijas pagātnes daļu, paverot ceļu turpmākiem pētījumiem par šīs iepriekš nezināmās karalienes ciltskoku.
Arheoloģiskā brīnuma - labirinta pazušana
Noslēpumainā vieta Havarā, ko uzbūvēja pirms aptuveni 2000 gadiem – Ēģiptes labirints. Vēstures liecībās to raksturo kā masīvu divstāvu ēku, kuras iekšpusē bija ar līkumotiem ceļiem savienotas 3000 istabas. Savukārt šī labirinta apakšā bija pazemes līmenis, kas kalpoja kā kapeņu vieta. Arī virspuse, tāpat kā sienas, bija izgatavota no masīva akmens.
Mūsdienās šī būve ir pazudusi. No tās palikušas tikai atliekas zem smiltīm, ar ķieģeļiem un dažādām granīta kolonnām. Tomēr tās ir milzīgas – vairāk nekā 300 metrus garas, trīs līdz četrus metrus zem zemes. Pētnieki secinājuši, ka tās ir tikai labirinta pamata atliekas, jo pati struktūra jau sen ir izrakta un iznīcināta.
Šo pazemes kompleksu uzskata par vietu, kas varētu būt cilvēces vēstures atslēga. Lēš, ka tur, iespējams, atrodama informācija par senā vēsturē dzīvojušām civilizācijām, lielām impērijām un valdniekiem, kas uz planētas mitinājās vēl krietni agrāk, nekā mums zināms. Tomēr šķiet, ka arī šī vieta savus noslēpumus glabās mūžīgi, un varbūt tā pat ir labāk.
Vēlies uzzināt vēl vairāk noslēpumu par šo brīnumaino zemi? Tad nenokavē un skaties intriģējošo raidījumu ciklu "Ēģiptes senie noslēpumi”, kurā iepazīsi ievērojamas celtnes, varoņus un atklājumus, kas spēj pārsteigt arī mūsdienās. Jau svētdien, 4. jūlijā, plkst. 18.00 kanālā “National Geographic”!
