Ielūkoties nākotnē ir aizraujoši, un pārtika ir viens no veidiem, kas jau šodien ļauj nojaust, kā dzīvosim rīt: arvien lielāku nozīmi pievēršam bio un eko produktiem, biežāk izvēlamies augu valsts produktus, attīstām pārtikas tehnoloģijas un inovācijas, lai ēstu ilgtspējīgāk un neapēstu planētu. Taču nākotnē bez alternatīvām, kuras pagaidām uzlūkojam ar aizdomām, arvien pieaugošo pasaules populāciju pabarot, visticamāk, neizdosies. Vai ir novērojamas atšķirības dažādu paaudžu attieksmē pret jauna veida pārtiku? Kādu ieguldījumu sabiedrības veselībā un vides ilgtspējībā sola augu izcelsmes un alternatīvā pārtika? Āzijas valstīs vai Meksikā uzkost kukaiņus nav nekas īpašs, bet cik gatavi tam esam Eiropā un Latvijā?
Gaļu var un vajag aizvietot!
Reklāma
Nav noslēpums, ka sabiedrībā pastāv dažādi stereotipi par augu izcelsmes pārtiku un gaļas aizvietotājiem. Daži no izplatītākajiem – šāda pārtika ir bezgaršīga, nevērtīga un dārga. Cilvēkiem nereti šķiet, ka augu izcelsmes produkti ir pliekani un garlaicīgi, nevar nodrošināt cilvēka veselībai pietiekamu olbaltumvielu, dzelzs un B12 vitamīna daudzumu, turklāt kvalitatīva augu izcelsmes pārtika ir dārgāka un grūtāk pieejama salīdzinājumā ar tradicionālajiem gaļas produktiem. Ne vienu vien biedē uzskats, ka augu izcelsmes ēdienu pagatavošanā jāiegulda daudz vairāk laika un pūļu un ka šāda diēta ir tikai vegānu, veģetāriešu vai citu alternatīva dzīvesveida piekritēju izvēle, kas vidusmēra cilvēkam neder.
“Šie stereotipi lielākoties ir balstīti uz veciem priekšstatiem vai informācijas trūkumu, jo mūsdienās ir pieejami daudzi garšīgi un olbaltumvielām bagāti augu izcelsmes produkti, kas var veiksmīgi aizvietot gaļu gan garšas, gan uzturvērtības ziņā. Svarīgi ir par to stāstīt, palielinot sabiedrības izpratni par ilgtspējīgu un bioloģiski daudzveidīgu pārtiku kā veselu sistēmu, kas var palīdzēt samazināt ekoloģiskās pēdas nospiedumu, veicināt veselīgāku dzīvesveidu un stiprināt apziņu, ka mūsu personīgās izvēles ietekmē visu planētu,” ir pārliecināta SIA “Reitan Convenience Latvia” (“Narvesen” un “Caffeine”) ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka.
Vecvecāki un mazbērni pie galda, iespējams, nesapratīsies
“Jaunākas paaudzes ir atvērtākas jauniem pārtikas trendiem, vairāk gatavas eksperimentēt ar diētām un labprātāk nogaršo augu izcelsmes produktus, uztraucas par vides jautājumiem, dzīvnieku labturību un veselību. Vecāki cilvēki mēdz būt skeptiskāki pret jauniem pārtikas produktiem un ir mazāk motivēti mainīt ēšanas paradumus, ja neredz tūlītēju nepieciešamību vai ieguvumus. Šīs atšķirības var būt saistītas ar izglītību, pieejamo informāciju un sociālajām ietekmēm, kas veido katras paaudzes uztveri un gatavību pielāgoties jaunām tendencēm,” stāsta Vita Breidaka.
Dažas no jaunajām tendencēm var izrādīties gana ekstremālas, taču arī tas ir pieraduma jautājums, ir pārliecināta ilgtspējas eksperte. Kā piemēru viņa min Āzijā un Meksikā gluži ierasto un pilnīgi normālo kukaiņu un kāpuru ēšanu, ko vairums latviešu uztver ar vēsiem šermuļiem pār kauliem.
“Kukaiņi un tārpi kā alternatīvs pārtikas avots Eiropā, tostarp Latvijā, joprojām ir salīdzinoši jauna un maz izplatīta prakse. Daudziem cilvēkiem ir kultūrā sakņoti vai psiholoģiski aizspriedumi pret entomofāgiju jeb kukaiņu ēšanu. Tomēr arī mūsu platuma grādos vērojama lēna, pakāpeniska attieksmes maiņa, kas saistīta ar lielāku informētību un labāku izpratni par kukaiņu uzturvērtību un ilgtspējību,” atklāj Vita Breidaka.
Pētījumi rāda, ka kukaiņi ir bagāti ar olbaltumvielām, vitamīniem un minerālvielām, un to audzēšana ir videi daudz draudzīgāka, ja salīdzina ar tradicionālo lopkopību. Turklāt arī Eiropā un Latvijā ir parādījušies vairāki uzņēmumi, kas piedāvā kukaiņus un kukaiņu produktus, piemēram, proteīna batoniņus, miltus un uzkodas. Dažos specializētos veikalos un interneta veikalos Latvijā ir pieejami kukaiņu produkti, lai gan tie joprojām nav plaši izplatīti lielveikalos vai ikdienas pārtikas veikalos, un to galvenā mērķauditorija pagaidām ir patērētāji, kas pievērš īpašu uzmanību veselīgam dzīvesveidam un ilgtspējībai. Arī vairākas kulinārijas skolas un pavāri eksperimentē ar kukaiņu iekļaušanu receptēs, popularizējot to kā interesantu un ilgtspējīgu pārtikas alternatīvu. Tāpēc paredzams, ka nākotnē šādi produkti bagātinās bioloģisko daudzveidību mūsu uzturā.
Augu izcelsmes pārtika – ne tikai veselīgam uzturam
“Kopumā augu izcelsmes pārtika piedāvā ievērojamu potenciālu gan sabiedrības veselības uzlabošanai, gan vides saudzēšanai, tādējādi veicinot ilgtspējīgāku un veselīgāku nākotni,” saka “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas vadītāja.
Sabiedrības veselībai augu izcelsmes pārtika ir neaizstājams šķiedrvielu, vitamīnu, minerālvielu un antioksidantu avots, kas nepieciešams arī gaļēdājiem, lai stiprinātu sirds veselību, mazinātu ļaundabīgu audzēju risku un palīdzētu uzturēt veselīgu svaru. Augu izcelsmes diētas bieži satur mazāk piesātināto tauku un vairāk labo tauku, kas var samazināt sirds slimību risku. Pētījumi liecina, ka cilvēkiem, kuri patērē vairāk augļu, dārzeņu un pilngraudu, ir zemāks asinsspiediens un holesterīna līmenis. Tāpat augu izcelsmes pārtika parasti satur mazāk kaloriju un vairāk šķiedrvielu, kas var palīdzēt regulēt cukura līmeni asinīs un samazināt aptaukošanos.
Tomēr ne mazāk svarīgi ir arī ieguvumi vides veselībai. Gaļas ražošana ir viens no lielākajiem siltumnīcefekta gāzu avotiem, patērē ievērojami vairāk ūdens, turklāt intensīva lopkopība bieži rada piesārņojumu no mēslojuma un dzīvnieku atkritumiem. Augu izcelsmes pārtika rada daudz mazāku oglekļa dioksīda pēdas nospiedumu, tās audzēšanai nepieciešamas mazākas platības nekā lopkopībai, un tas savukārt ļauj saglabāt dabiskos biotopus un mežus, kas ir svarīgi bioloģiskās daudzveidības nodrošināšanai.
Augu izcelsmes produkti pie bankrota nenovedīs
Ne vienmēr augu izcelsmes produktu ražošana un lietošana ikdienas uzturā ir dārgāka, un izmaksas var būtiski ietekmēt vairāki faktori. Piemēram, svaigi dārzeņi, augļi, pākšaugi un graudaugi bieži vien ir lētāki par gaļu, īpaši tad, ja tos pērk sezonas laikā un no vietējiem ražotājiem. Savukārt tādi specifiski gaļas aizvietotāji kā vegāniskie burgeri un desiņas vai pārstrādāti augu izcelsmes produkti var būt dārgāki, jo to ražošana bieži vien ir sarežģīta.
Dažviet augu izcelsmes produkti var būt dārgāki, jo tie ir mazāk pieejami vai retāk pieprasīti. Lielpilsētās ar plašu veikalu klāstu bieži vien ir vieglāk atrast lētus augu izcelsmes produktus. Savukārt pērkot augu izcelsmes produktus lielākā daudzumā vai vairumtirdzniecībā, var ievērojami ietaupīt. Gatavošana mājās no tādām sastāvdaļām kā lēcas, pupiņas vai rīsi ir daudz lētāka nekā jau gatavu pārstrādātu augu izcelsmes produktu iegāde.
“Starp citu, jāņem vērā vēl viens ekonomiskā izdevīguma aspekts – veselīga augu izcelsmes diēta var samazināt veselības aprūpes izmaksas ilgtermiņā, jo tā bieži vien pasargā no saslimšanas ar hroniskām slimībām. Tāpēc jāsecina, ka augu izcelsmes pārtika ne vienmēr ir dārgāka. Dažreiz pāreja uz augu izcelsmes diētu var prasīt sākotnējo ieguldījumu, lai atrastu labākās un ekonomiski izdevīgākās iespējas, bet ilgtermiņā tā var būt izdevīgāka gan no finansiālā, gan veselības viedokļa,” uzsver Vita Breidaka.
Viņa norāda – ieviešot kādu produktu, t. sk. augu izcelsmes produktu, tam jāsniedz labums gan klientiem, gan videi, lai to varētu uzskatīt par tiešām ilgtspējīgu. Pārtikas ražotāju un tirgotāju uzdevums ir radīt tādu sortimentu, kurā saglabātas visas vajadzīgās uzturvielas, mazinot sarkanās gaļas patēriņu, kas ir viena no emisiju ietilpīgākajām nozarēm, un, cik iespējams, fokusējoties uz augu valsts izcelsmes produktiem. Viens no perspektīviem attīstības virzieniem ir veģetārais un vegānais sortiments, kas veido jau vairāk nekā 20% t. s. food-to-go jeb uzkodu pa ceļam kategorijā Narvesen veikalos.
““Reitan Convenience” mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt CO2 pēdu par 43%. Tāpēc jebkurš lēmums, kas tiek pieņemts, – par veikaliem, to iekārtojumu, sortimentu, transportu un iepakojumu, – tiek vērtēts caur CO2 mazināšanas prizmu. 72% no mūsu CO2 pēdas veido tieši sortiments – produktu iegūšana, audzēšana, ražošana, piegāde, iepakošana. Tā ir vislielākā, visietilpīgākā emisiju joma, kurā varam panākt vislielākās pārmaiņas,” ir pārliecināta “Reitan Convenience Latvia” ilgtspējas vadītāja Vita Breidaka.
