Milānas–Kortīnas XXV ziemas olimpiskās spēles (6.02.-22.02.2026) noslēdzās ar sportisko azartu, rekordlielu līdzjutēju interesi un vairākām vēsturiskām epizodēm, kas paliks atmiņā gan sportistiem, gan skatītājiem. Spēles apmeklēja vairāki miljoni līdzjutēju (apmēram 2,5 miljoni pārdoto biļešu), bet sacensībās piedalījās vairāk nekā 3,5 tūkstoši atlētu no 93 valstīm, padarot šo olimpiādi par vienu no visplašāk pārstāvētajām ziemas spēļu vēsturē.
Reklāma
Latvijas delegācija bija rekordliela, proti, 68 sportisti, no kuriem startēja 63. Mūsu valsts izcīnīja divas godalgas: sudrabu kamaniņu sportā nodrošināja Elīna Ieva Bota, bet bronzu šorttrekā 1500 metros – Roberts Krūzbergs.
Igaunija izcīnīja vienu sudraba medaļu, un to paveica jaunais frīstaila slēpotājs Henrijs Sildaru (leģendārās Kellijas Sildaru brālis) disciplīnā uz rampas (halfpipe). Lietuva šajās spēlēs palika bez medaļām. Medaļu kopvērtējumā Latvija ierindojās 24.vietā un Igaunija 25.vietā kopā ar Dāniju un Gruziju. Ja sarindotu valstis pēc medaļām uz iedzīvotāju skaitu, tad Latvija būtu pirmajā desmitniekā (~7.vieta).
Kopējā medaļu kopvērtējumā dominēja Eiropas Savienības valstu sportisti, kas kopā savāca vairāk nekā 160 medaļu. No atsevišķām valstīm pārliecinoši spēcīgākā bija Norvēģija ar 41 medaļu, kam sekoja ASV ar 33 un Nīderlande ar 20, bet spēļu rīkotāja Itālija ar 30 medaļām ierindojās 4.vietā. No Eiropas nevienu medaļu neieguva Slovākija, Ungārija, Serbija, Ukraina, Rumānija, Melnkalne, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Albānija, Bosnija un Hercegovina, Īrija, Portugāle, Lietuva, Islande, Luksemburga, Monako, Andora, Lihtenšteina, Sanmarīno.
1. Norvēģija – 41 medaļa (18 zelta, 12 sudraba, 11 bronzas)
2. Amerikas Savienotās Valstis – 33 medaļas (12 zelta, 12 sudraba, 9 bronzas)
3. Nīderlande – 20 medaļas (10 zelta, 7 sudraba, 3 bronzas)
4. Itālija – 30 medaļas (10 zelta, 6 sudraba, 14 bronzas)
5. Vācija – 26 medaļas (8 zelta, 10 sudraba, 8 bronzas)
6. Francija – 23 medaļas (8 zelta, 9 sudraba, 6 bronzas)
7. Zviedrija – 18 medaļas (8 zelta, 6 sudraba, 4 bronzas)
8. Šveice – 23 medaļas (6 zelta, 9 sudraba, 8 bronzas)
9. Austrija – 18 medaļas (5 zelta, 8 sudraba, 5 bronzas)
10. Japāna – 24 medaļas (5 zelta, 7 sudraba, 12 bronzas)
11. Kanāda – 21 medaļa (5 zelta, 7 sudraba, 9 bronzas)
12. Ķīna – 15 medaļas (5 zelta, 4 sudraba, 6 bronzas)
13. Korejas Republika – 10 medaļas (3 zelta, 4 sudraba, 3 bronzas)
14. Austrālija – 6 medaļas (3 zelta, 2 sudraba, 1 bronza)
15. Lielbritānija – 5 medaļas (3 zelta, 1 sudraba, 1 bronza)
16. Čehija – 5 medaļas (2 zelta, 2 sudraba, 1 bronza)
17. Slovēnija – 4 medaļas (2 zelta, 1 sudraba, 1 bronza)
18. Spānija – 3 medaļas (1 zelts, 0 sudraba, 2 bronzas)
19. Brazīlija – 1 medaļa (1 zelts)
19. Kazahstāna – 1 medaļa (1 zelts)
21. Polija – 4 medaļas (0 zelta, 3 sudraba, 1 bronza)
22. Jaunzēlande – 3 medaļas (0 zelta, 2 sudraba, 1 bronza)
23. Somija – 6 medaļas (0 zelta, 1 sudraba, 5 bronzas)
24. Latvija – 2 medaļas (0 zelta, 1 sudraba, 1 bronza)
25. Dānija – 1 medaļa (0 zelta, 1 sudraba)
25. Igaunija – 1 medaļa (0 zelta, 1 sudraba)
25. Gruzija – 1 medaļa (0 zelta, 1 sudraba)
28. Bulgārija – 2 medaļas (0 zelta, 0 sudraba, 2 bronzas)
29. Beļģija – 1 medaļa (0 zelta, 0 sudraba, 1 bronza)
Spēļu gaitā netrūka arī diskusiju. Plašu rezonansi izraisīja Ukrainas skeletonista Vladislava Heraskeviča diskvalifikācija par piemiņas simbolikas izmantošanu, kas tika atzīta par neatbilstošu olimpiskajai hartai. Vienlaikus sabiedrībā raisījās jautājumi par 13 Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalību zem “neitrālā atlēta” statusa.
Hokeja turnīrā ASV izlase demonstrēja pārliecinošu spēku un izcīnīja olimpisko zeltu, finālā pārspējot Kanādu. Šis panākums kļuva par vienu no spilgtākajiem momentiem Ziemeļamerikas sporta līdzjutējiem. Latvijas hokeja izlase olimpisko spēļu turnīrā izcīnīja 10. vietu 12 komandu konkurencē, apsteidzot vienīgi Franciju un Itāliju, kas šajās sacensībās palika bez uzvarām.
Norvēģu superzvaigzne, kas Milānas–Kortīnas spēlēs izcīnīja sešas zelta medaļas, ir distanču slēpotājs Juhanness Klēbo (Johannes Høsflot Klæbo). Viņš kļuva par pirmo sportistu ziemas olimpisko spēļu vēsturē, kurš vienās spēlēs spējis triumfēt visos sešos startos, pārspējot pat leģendāro Ēriku Heidenu. Klēbo dominēja gan sprintā, gan garajās distancēs, gan komandu disciplīnās, un ar šo sasniegumu viņš nostiprinājās kā viens no visu laiku izcilākajiem ziemas sportistiem.
Olimpiāde izcēlās arī ar tehnoloģiskiem jauninājumiem – vairākās disciplīnās tika izmantoti uzlaboti laika mērīšanas sensori, bet sacensību norisi papildināja interaktīvi risinājumi skatītājiem. Savukārt Itālijas rīkotāji saņēma atzinību par veiksmīgu infrastruktūras modernizāciju un ilgtspējīgu pieeju spēļu organizēšanā.
Milāna–Kortīna 2026 noslēdzās ar spilgtu noskaņu un sajūtu, ka ziemas sports turpina attīstīties gan tehniski, gan emocionāli. Nākamā ziemas olimpiāde notiks 2030. gadā Francijā, kur sportisti un līdzjutēji atkal pulcēsies, lai rakstītu jaunu olimpisko vēsturi. Pēc Šamonī 1924. gadā, Grenobles 1968. gadā un Albērvilas 1992. gadā rīkotajām spēlēm Francijas Alpi 2030. gadā kļūs par ceturto vietu, kur Francija uzņems ziemas olimpiskās spēles. 2030. gada ziemas olimpiskās spēles notiks no 1. līdz 17. februārim, un tās būs jau ceturtās ziemas spēles Francijas vēsturē.
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 12.02.2026 - 28.02.2026 Atpūta, kas uzlādē – no 415 EUR! Latvia Tours - Jēkabpils")
.png "Atpūtas un ceļojumu piedāvājumi 13.02.2026 - 28.02.2026 ❤️Dabiska skaistuma un atpūtas oāze!❤️ Latvia Tours - Jēkabpils")
