Ko senie maiji zināja par pasaules galu?

Autors: Ilze Salna
Avots: BalticTravelnews.com/Bild.de

Interneta lietotāji dažādos forumos vētraini diskutē par pasaules galu, bet vācu pētniekiem izdevies atšifrēt seno maiju tekstus, kas to it kā paredzot jau 2012.gadā, kad debesu krokodils noslīcinās pasauli milzīgos plūdos.

Reklāma

Vai pasaulei draud jauni grēku plūdi? Seno maiju zīmējums, uz kura attēlots, kā debesu krokodils liek pār pasauli nākt lieliem, iznīcinošiem plūdiem, ir pēdējais slavenajā maiju kalendārā, un, tā kā pēc tā nekas vairs neseko, ezotēriķi uzskata, ka tuvojas pasaules gals – kalendāra beigas. Acīmredzot pienācis pēdējais brīdis palūkoties uz faktiem par „maiju kalendāru” un uzdot jautājumu – ko maiju civilizācija varēja zināt par 2012. gadu.

Pirmkārt, „maiju kalendārs” nekad nav pastāvējis grāmatas formātā, tā drīzāk ir kalendāra ideja, kas apvieno visu, ko maiju civilizācija zināja un uzskatīja par laika ritumu pasaulē, kurā viņi dzīvoja. Vecākā un kvalitatīvākā grāmata, kas satur ziņas par to, ko pierasts dēvēt par kalendāru, neatrodas ne Meksikā, ne Gvatemalā, Belizā vai Jukatanā, - vietās, ko apdzīvoja maiji, bet gan Vācijā, Drēzdenes Valsts un universitātes bibliotēkā. Tā ir 39 lappušu grāmata, kuras lapas izgatavotas no vīģeskoka mizas, aptuveni 20,5 centimetrus augsta un 10 centimetrus plata. Pirms apmēram 600 gadiem maiju priesteri to izgreznojuši ar zīmētām dievu figūrām, nereti biedējošām ainām, hieroglifiem un aprēķinu tabulām, - maiji bija ģeniāli astronomi un matemātiķi.

Viņu paredzējumi un prognozes par planētu kustību, saules un mēness aptumsumiem ir precīzi, arī skaitli „nulle” maiji pazina vismaz 1000 gadus pirms mums. Gandrīz 2000 gadus Vidusamerikā pastāvējusī kultūra balstījās uz stingru paļaušanos uz priesteru pareģojumiem. Viņi izvairījās no neveiksmes dienām, pareģoja laika apstākļus, dzemdību gaitu, ceļojumus un nodrošināja veiksmi karos, vēršoties pēc palīdzības pie dieviem, vadoties pēc stingri noteiktiem priekšrakstiem. Dievi nereti pieprasīja upurus, un tie tiem arī tika sniegti. Ja dievi pieprasīja kukurūzu vai zivis, tie tās saņēma, ja pieprasīja cilvēka upuri, tad arī tas tika dots, - tas viss aprakstīts tā sauktajā „Drēzdenes kodeksā”. Salocītās kalendāra lapas, ietītas jaguāra ādā, visticamāk arī glabājās šajā grāmatā. Kad 15. gadsimtā pie maijiem ieradās spāņu iekarotāji, vairums civilizācijas rakstu pieminekļu tika iznīcināt, pamatojot ar to, ka tas viss „nav nekas cits kā māņticība un velnišķīgi meli”, - tā rakstīja vēlākais Jukatanas bīskaps Djego de Landa. No uguns tika izglābti trīs rakstu pieminekļi- viens atrodas Parīzē, otrs Madridē, bet abi tik sliktā stāvoklī, ka to demonstrēšana publikai nav iespējama; un trešais – izcili labi saglabājies „Codex Dresdensis”. Ar kalendāra lapām maz ko varēja iesākt, nevienam pētniekam nebija ideju, ko ar tām iesākt, - līdz pat 19.gadsimta sākumam, kad dabas pētnieks A. Humbolts tās pirmo reizi pieminēja vienā no saviem darbiem. 19.gadsimta laikā kodekss tika pakāpeniski pārtulkots, un zinātnieki secināja, ka tā ir atslēga uz izpratni par maiju civilizācijas zināšanām un šīs kultūras trim kalendāra sistēmām:

· „garā skaitīšana” – astronomiskajiem aprēķiniem un vēstures notikumu fiksēšanai,

· „Haab” – lauksaimniecības prognozēm; saules gads ar 18 mēnešiem, katrā mēnesī 20 dienas plus piecas „nelaimes dienas”,

· „Tzolkin” – rituālu kalendārs ar 260 dienām, kas tika izmantots likteņu skaidrošanai.

Tomēr ne visus Drēzdenes kodeksa noslēpumus zinātniekiem bija izdevies uzminēt, un tas, protams, rosināja fantāziju un spekulācijas. Kalendāra laika skaitīšana sākas ar 3114. gada 13. augustu pirms mūsu ēras un beidzas 21. 12. 2012. Patiesība ir tā, ka šajā datumā beidzas viens 400 gadu cikls, tā sauktais 13. baktuns - laikmets. Kas īsti par šo datumu teikts maiju kalendārā?

„Lai nu kas tas ir, bet noteikti ne pasaules gala datums 2012.gadā”, saka Bonnas arheologs un etnologs profesors Nikolajs Grube (Nikolai Grube), kura darbs cieši saistīts ar Drēzdenes kodeksa kalendāra šifrēšanu. Viņš ir viens no nedaudzajiem cilvēkiem pasaulē, kas prot lasīt seno valodu: „Kalendāra beigas nenozīmē pasaules beigas!” Maiji, viņaprāt, bija pārāk inteliģenti, lai iedomātos, ka laiks var vienkārši izbeigties vai palikt stāvam. Kad 13. baktuns 2012. gada decembrī beigsies, sāksies 14. baktuns. Maiju kultūrā zināmi daudzi pareģojumi, kas sniedzas tālu aiz minētā datuma, bet apokaliptiskās ainas ar krokodilu, kas noslīcina pasauli, visdrīzāk saistītas ar to, ka maijiem kā zemnieku kultūrai nereti nācās saskarties gan ar sausuma, gan plūdu periodiem, gan pārdzīvot viesuļus un milzu viļņus okeānā, kas apdraudēja viņu eksistenci. Iespējams, tāpēc attīstījās ideja par iespējamu pasaules bojāeju, bet nekādā gadījumā tā netiek saistīta ar 2012. gadu.

Nākamā gada sākumā Vācijā tiks izdota profesora Grubes grāmata, kurā būs pilns kalendāra teksta tulkojums, bet jau šobrīd visi interesenti Drēzdenes bibliotēkas mājas lapā var aplūkot digitalizētās kalendāra lappuses (www.slub-dresden.de).

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Vācija maiju kalendārs pasaules gals 2012

Citi raksti par šo tēmu:

24. novembris vēsturē: Vācijā ievieš ātruma ierobežojumus (23.11.2021)

Reģistrēšanās viesnīcā: lielākā daļa viesu vēlas izmantot viesu uzņemšanas dienesta pakalpojumus (21.11.2024)

Bavārija atkal ir populāra tūristiem kā pirms pandēmijas (19.11.2024)

14. novembris vēsturē: Izveidota pirmā satiksmes «Tempo-30» zona Vācijā (13.11.2024)

9. novembris vēsturē: Krīt Berlīnes mūris (06.11.2020)