Autors: Mārtiņš Švarcs
Avots: Eturbonews.com/BalticTravelnews.com
Sniegs un ledāji Tanzānijas majestātiskā kalna Kilimandžāro virsotnē, kuru skatīt klātienē tik ļoti iecienījuši tūristi, neskatoties uz iepriekš izteiktajām prognozēm, tuvākajā laikā noteikti nekusīs.
Amerikāņu klimatologs profesors Lonijs Tompsons 2002. gadā prognozēja, ka sniega sega Āfrikas kontinenta augstākā kalna virsotnē klimata pārmaiņu dēļ laika posmā no 2015. līdz 2020. gadam izzudīs pilnībā. Taču nu, pēc 12 gadiem, vietējie vides pētnieki atzīst, ka situācija uz kalna praktiski nav mainījusies, un ledus pilnīga izkušana noteikti nav gaidāma.
Reklāma

"Ja ledāji turpmāk kusīs tādā pašā tempā kā šobrīd, turklāt – var apšaubīt, vai tas notiek vispār, uzskatu, ka ledus uz kalna turēsies vismaz vēl 20–30 gadus. Ar neapbruņotu aci kalns patlaban izskatās tieši tāds pats kā pirms gadiem desmit," atzīst Viktors Manjanga, tūristu gids ar 13 gadu pieredzi ekspedīcijās uz Kilimandžāro masīva virsotnēm. Viņš uzskata, ka klimata izmaiņu sekas, iespējams, mazina ap Kilimandžāro masveidā sastādītie koki, kuri, kā norāda eksperti, absorbē mitrumu no mākoņiem, kuri bieži veidojas pie virsotnes, un ar to baro floru un faunu kalna pakājē.
Jāpiezīmē, ka sniega izzušana Kilimandžāro masīva virsotnē varētu graujoši ietekmēt Tanzānijas ekonomiku, jo tā dēvētais Āfrikas jumts, piesaistot tūristu un dabaspētnieku uzmanību, ik gadu valsts budžetā ienes ap 50 miljoniem ASV dolāru, bet kopā ar Ngorongoro krāteri un Serengeti Nacionālo parku ģenerē būtisku daļu ikgadējo ieņēmumu no tūrisma nozares.
Kilimandžāro masīvu veido trīs atsevišķi vulkāni, no kuriem augstākais – Kibo – sniedzas 5 895 metru augstumā. Kilimandžāro nereti tiek dēvēts arī par pasaulē augstāko atsevišķi izvietoto kalnu, un ir vienīgais kalns ekvatora tuvumā, kura virsotni ledāji klāj visu cauru gadu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.