24. aprīlis vēsturē: Vatikānā par pāvestu inaugurēts Benedikts XVI

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/History.com/Wikipedia

Lai arī ierasts, ka par Romas katoļu baznīcas vadītājiem ievēl uz mūžu, Benedikts XVI (pilsoniskais vārds - Jozefs Aloīzs Racingers) iegāja vēsturē ar to, ka aptuveni astoņus gadus pēc savas ievēlēšanas, paziņoja, ka atkāpjas no sava amata, kļūstot par pirmo pāvestu 500 gadu laikā, kas savas pilnvaras nolicis, nevis nomiris esot pāvesta amatā.

Dzimis 1927. gada 16. aprīlī nelielā Bavārijas pilsētciematā Marktlā pie Innas upes. Benedikta vecāki bija cēlušies no zemkopjiem, taču tēvs senču nodarbošanos bija nomainījis pret policista amatu. Bērnības laikā ģimene pārcēlās uz Austriju un vēlāk atpakaļ uz Vāciju. Te arī nākmais pāvests mācījās garīgajā seminārā, kura laikā gan tika iesaukts armijā. No armijas gan viņš dezertēja un turpināja studēt teoloģiju. To vēlāk arī pasniedza dažādās augstskolās.

Reklāma

Kardināls Racingers pēc ievēlēšanas par pāvestu 2005. gadā 19.aprīlī izvēlējās Benedikta vārdu un 23.aprīlī tika inaugurēts. Vārda izvēli viņš pamatoja, minot divus svētus vīrus Baznīcas vēsturē. Pirmais no tiem ir Svētais Benedikts, kas dzīvoja 5. gadsimtā Nursijā. un pāvests Benedikts XV, kas vadīja Baznīcu Pirmā pasaules kara laikā - kamēr katoliskās nācijas vērsās cita pret citu ar ieročiem rokās, Benedikts XV lūdza mieru.

Vatikāns paziņoja, ka Benedikts XVI atkāpjas no sava pāvesta amata 2013. gada 28. februāra plkst. 20.00. Kā iemesli tika minēti veselība un cienījamais vecums. Tika sasaukts konklāvs, kurš ievēlēja jauno Romas pāvestu.

Iepriekšējais pāvests, kas atkāpies no amata, bija Gregorijs XII 1415. gadā. Dažādi avoti vēstī, ka neilgi pēc Vatikāna paziņojuma, tajā iespēris zibens. Benedikts XVI saglabāja Vatikāna pilsonību un mira 2022. gada 31. decembrī. 

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.