Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com/History.com/Wikipedia
Ikvienas valsts augstākais likums ir tās konstitūcija - ja Latvijas gadījumā konstitūciju dēvē par Satversmi, tad Amerikas Savienoto Valstu gadījumā - vienkārši par konstitūciju. Valsts konstitūcija pasludina valsti par eksistējošu, izskaidro mērķus kāpēc tāda dibināta un turpmākās darbības pamatprincipus. Jebkuram valstī esošajam likumam vai notiekumiem ir jābūt saskaņā ar konstitūciju.
ASV gadījumā konstitūcija tika pieņemta 1787. gada 17. septembrī Filadelfijas pilsētā, Pensilvānijas štatā.
Reklāma
Ceļotājs Kristofors Kolumbs Amerikas kontinentu atklāja jau 1492. gadā, kad kļūdas pēc apmeklēja Karību jūras salas. Viņš uzskatīja, ka atradis ceļu uz Indiju, tomēr atrada jaunu kontinentu. Pirmais eiropietis, kas tajā laikā piestāja mūsdienu ASV krastos, bija spānis Huans Ponse de Leons, kurš 1513. gada 2. aprīlī izkāpa zemē, kuru nosauca par "La Floridu". Pēc eiropiešu kolonistu ierašanās, nākamajos 100 gados arvien populārāk bija doties otrpus okeānam, lai uzsāktu jaunu dzīvi. ASV šajā laikā kolonizēja vienlaikus Anglija, Francija, Spānija un Nīderlande. Būtībā iesaistīta bija visa Eiropa - un tāpēc arī notika cīņas par aizjūras teritorijām.
Pieplusojot Eiropas valstu savstarpējās nesaskaņas, viss nonāca tik tālu, ka 1756. gadā norisinājās septiņgadu karš, kura rezultātā bojā gāja aptuveni miljons iedzīvotāju un tika pārzīmētas valstu robežas gan Eiropā, gan ārpus tām - kolonijās.
Kara apjoms un plašās teritorijas, kurās tika karots, lika Vinstonam Čērčilam vēlāk dēvēt šo periodu par Pirmo pasaules karu, taču šis nosaukums "nepanesās".
Pēc notikušā Septiņgadu kara 18. gadsimta vidū Apvienotā Karaliste no Francijas ieguva Kanādu un Luiziānas austrumu daļu. Pēc kara Lielbritānija valsts kase bija lielos parādos, un tā kā nodokļi pašā Lielbritānijā jau bija augsti, tika nolemts ieviest tiešos nodokļus Amerikas kolonijās. Tas noveda pie koloniju iedzīvotāju neapmierinātības, sākās masu kustība. 1770. gados masu nemieri pārauga Neatkarības karā, kurš ilga no 1775. līdz 1783. gadam. Tā bija pirmā revolūcija Savienotajās Valstīs un noveda pie ASV Neatkarības deklarācijas - un vēlāk arī pie konstitūcijas uzrakstīšanas.
Mūsdienās konstitūcija vairākas reizes ir labota, taču tā nodrošina Savienoto Valstu valdības organizācijas struktūru. Šis dokuments nosaka trīs galvenās valdību sfēras: likumdošanu tiek uzticēta divpalātu ASV kongresam, izpildvara tiek nodota prezidentam, bet juridiskās nozares priekšgalā atrodas Augstākā tiesa. Konstitūcija nosaka arī katras varas pienākumus. Tā arī nosaka katra ASV štata tiesības izsludināt savus likumus, tādējādi dibinot Savienoto Valstu federālās sistēmas valdīšanu. Šī ir viena no visu lielāko valstu īsākajām un vecākajām konstitūcijām. Tā kā ASV konstitūcija ir tik īsa, to ir iespējams interpretēt dažādi un tāpēc ASV regulāri strīdi nonāk tiesās, kur svarīgs ir precedenta gadījums.
Pēc ASV Neatkarības pasludināšanas, Neatkarības deklarācija kļuva par politisku un filozofisku izaicinājumu Eiropai, jo saturēja fundamentālus apgaismības principus. Tā, atšķirībā no Eiropā dominējošām monarhisma attiecībām, ietvēra Džona Loka līgumattiecību nostādnes, Monteskjē idejas par varas dalīšanu valstī, Žana Žaka Ruso sabiedriskā līguma principus.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.