31. oktobris vēsturē: Pasaulē svin Halovīnu jeb Visu svēto dienas priekšvakaru

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com

Ar vārdu Halovīns (atvasināts no angļu valodas - Halloween) apzīmē Visu svēto dienas priekšvakaru jeb Visu Svēto vakaru, kas norisinās 31. oktobra vakarā. Apzīmējums Halovīns veidojies no angļu valodas vārdiem "All Hallows' Evening" - jeb jau minētā "Visu Svēto vakara".

Tradīcija svinēt Visu Svēto vakaru pirms novembra iestāšanās, ir izplatīta lielā daļā pasaules - arī Baltijā. Tomēr agrāk šie svētki bija daudz mazāk komerciāli un  globalizēti - tie vairāk tika svinēti klusumā, ģimenes lokā. Galvenokārt amerikāņu popkultūras rezultātā šobrīd Halovīna galvenās divas tradīcijas ir pārģērbties par mošķiem un spokiem, kā arī staigāt apkārt pa mājām, prasot saldumus. Izplatītākie tēli par ko bērni pārģērbjas, ir spoki, raganas, miroņi, zombiji un cita veida mošķi. Latvijā gan šādai tradīcijai īsti nav vēsturiska pamatojuma un tā balstās uz bērnu vēlmi iegūt saldumus. Halovīna pretinieki uzsver, ka šajā dienā tiek kultivēts arī vandalisms, jo bieži vien izjokošana ("Saldumus vai izjokosim") tiek pārvērsta par kādu īpašuma bojāšanu.

Reklāma

Tradicionāls Halovīna simbols ir izgrebts ķirbis ar sveci iekšpusē. Tradīcija esot radusies, pateicoties īru leģendai par kādu vīru, vārdā Džeks, kas visu mūžu uzdzīvojis un grēku dēļ nav ņemts debesīs, tādēļ viņš esot spiests mūžīgi dzīvot ēnainos kaktos uz zemes un klīst pa tumšām ielām. Vīram līdzi esot bijusi tikai viena oglīte, ar ko apgaismot ceļu, kuru tad viņš esot ielicis izdobtā rācenī, lai dod vairāk gaismas un ilgāk deg. Leģendai nonākot Amerikā, rāceņa vietā parādījies ķirbis, un šādus ķirbjus - laternas tagad sauc par "Jack' o Lantern". Parasti izgrebj vai nu baisu vai smieklīgu seju un ķirbi tumsā noliek pie mājas durvīm.

Tomēr tradicionālā Visu Svēto vakara svinēšana vietām radusies jau krietnu laiku pirms Kristus dzimšanas. Piemēram, ķelti šajā dienā atzīmējuši gada tumšās puses iestāšanos. Viņu priesteri, druīdi, dedzinājuši ugunskurus, tajos esot ziedojuši dažādus upurus nāvei un no dažādām ugunskurā atrodamajām zīmēm zīlēja nākotni. Pastāvēja uzskats, ka šajā laikā atveroties vārti uz viņsauli, un mirušo gari var apciemot zemi, bet kopā ar viņiem no elles ierodas arī visādi nešķīsteņi, raganas, tādēļ priesteri esot saģērbušies atbaidošos tērpos, zvērādās, lai aizbaidītu no sevis šos mošķus. Ķelti esot atstājuši ēdienu ārpus mājām un uz ceļiem, lai mirušie un dēmoni nenāktu mājā ēst.

Balti šo laiku sauc par veļu laiku, kad mirušo gari apciemojuši savus tuviniekus. Tiem par godu kaut kur ārpusē esot ticis klāts galds ar ēdieniem, ar kuriem tiem mieloties. Šajā laikā arī aktuāla bija zīlēšana - cilvēki, novērojot dabu, centās paredzēt, kāds būs nākamais gads.

Interesanti fatki par Halovīna svētkiem

• Amerikā ik gadu tiek pārdoti vairāk kā 1 miljards ķirbji, kas tiek pārvērsti mīlīgās vai biedējošās laternās.

• Ja ikdienā melns kaķis, kas šķērso ceļu, māņticīgajos izraisa nelielas bailes par neveiksmi, kas var nākt, tad Halovīna dienā šis ticējums darbojas ar daudzkārt lielāku spēku, jo melnajos kaķoš šajā dienā iemiesojoties pašas raganas.

• Neprecētās sievietes Helovīna dienā zīlējot savu nākotnes vīru - tumšā istabā nostājas spoguļa priekšā un skatās tajā caur sveces liesmu, vai parādīsies mīļotā aprises.

• Tiem, kas svin Halovīnus Holivudā, nav tik brīvas iespējas spokoties un jokoties - kopš 2014. gada Holivudā aizliegts vandīties šo svētku ietvaros - ja svinētāji tiek pieķerti, tos gaida sods līdz pat 1000 dolāriem.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.