1. novembris vēsturē: Ticīgo pasaulē atzīmē «Visu svēto dienu»

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: Baltictravelnews.com

Visu svēto diena ir diena, kad kristietībā tiek pieminēti visi svētie. Romas katoļu baznīcā tā tiek svinēta 1. novembrī, bet austrumu baznīcās — pirmajā svētdienā pēc Vasarsvētkiem.

Katoļu baznīcas visā pasaulē godina gan par svētiem oficiāli pasludinātos, piemēram, svētīgo māti Terēzi no Kalkutas, svēto Mariju Faustīni Kovaļsku un pāvestu Jāni Pavilu II, gan arī nepazīstamos svētos, kuriem Baznīcas kalendārā nav veltīta īpaša diena.

Reklāma

Šajā dienā ticīgie, apmeklējot Svētās Mises, dodoties uz kapiem, lūdzas par mūžībā aizgājušajām dvēselēm un gavē. Lūgšanas par mirušajiem ir vissenākā kristīgā tradīcija. Katrā Svētajā Misē Baznīca lūdzas par ikvienu cilvēku, kas atstājis šo pasauli. Pieminot mūžībā aizgājušos, ticīgie lūdzas, lai Dievs stiprina viņu ticību Kristum, kas ir augšāmcēlies, un cerību, ka arī mirušie sasniegs augšāmcelšanos.

Visu svēto dienu 1. novembrī sāka svinēt pāvesta Gregora III (731 - 741) laikā, kad viņš 1. novembrī visiem svētajiem svētīja kapelu Pētera bazilikā. Sākotnēji šī diena bija saistoša tikai baznīcai Romā, bet pāvests Gregors IV (827 - 844) noteica, ka šis datums ir saistošs visām Baznīcām.

Evaņģēliski luteriskā baznīca Vācijā, Šveicē, Igaunijā un Latvijā līdzīgā veidā svin Mirušo piemiņas dienu, kas noteikta pēdējā svētdienā pirms pirmās Adventes svētdienas. Skandināvijas un Ziemeļamerikas luterāņu baznīcas pirmajā svētdienā pēc 1. novembra svin Mirušo piemiņas dienu (All Saints Sunday).

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Visu Svēto diena svētki