18. februāris vēsturē: Gambija iegūst neatkarību no Lielbritānijas

Autors: Jānis Pēteris Bērziņš
Avots: BalticTravelnews.com/history.com

Gambijas Islāma Republika ir valsts Rietumāfrikā un tā ir vismazākā valsts Āfrikas kontinentālajā daļā. Gambijai ir sauszemes robeža vienīgi ar Senegālu.

1965. gada 18. februārī Gambija ieguva neatkarību no Britu impērijas un kļuva par Nāciju sadraudzības locekli. Gambijas galvaspilsēta ir Bandžula, bet lielākā pilsēta ir Serekunda. Gambijā ir liberāla, uz brīvā tirgus balstīta ekonomika. Galvenie ienākumu avoti ir lauksaimniecība (zemesriekstu eksports). Attīstās tūrisma industrija.

Reklāma

Mazākā Āfrikas kontinenta valsts Gambija ceļotājus vilina ar tropisko klimatu un savām saulainajām pludmalēm Atlantijas piekrastē. Taču te var ne tikai laiskoties pludmalē! Piedzīvojumu meklētājus gaida laivošana Gambijas upē un tās krastos kuplojošie nacionālie parki ar eksotiskiem putniem un īstiem Nīlas krokodiliem. Tam visam piedevās – īsts afrikāņu kolorīts un gadu simtiem glabātas tradīcijas.

Gambijai ir 80 kilometrus gara Atlantijas okeāna krasta līniju rietumos, bet no pārējām malām to aptver Senegāla. Valsts sauszemes teritorija ir 11 300 kvadrātkilometri, no kuriem 1300 kilometri ir ūdens. Valsts sauszemes robežas garums tai ir 749 kilometri.

Valsts virsma ir līdzena, augstākas punkts - Sarkanais Akmens - atrodas tikai 53 metrus virs jūras līmeņa. Garākā upe valstī ir Gambija.

Gambijas lielākie dabas resursi ir zivis un zemesrieksti. Tā atrodas subekvatoriālajā klimata joslā. Valstij ir raksturīgas karstas, lietainas vasaras un nedaudz vēsākas un sausākas ziemas. Pēdējo 30 gadu laikā nokrišņu daudzums ir samazinājies par 30%. Pamazām lietus meži pārvēršas tuksnešos, un valsti apdraud slimības.

Zīmīgi, ka 17. gadsimtā Gambijai bija saistība ar Latviju. Kurzemes un Zemgales hercogistei bija aizjūras īpašumi Rietumāfrikā Gambijas upes grīvā.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.

Bijusī Latvijas kolonija Gambija