Autors: Anna Marija Bērziņa
Avots: BalticTravelnews.com/Wikipedia.org
Mūsdienās lidmašīnā iekāpt pa slēgtu teleskopisko tuneli jeb tā dēvēto jet bridge šķiet pašsaprotami. Taču vēl pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados pasažieri līdz lidmašīnām gandrīz vienmēr devās pa peronu un izmantoja pārvietojamās kāpnes.
1959. gada 29. jūlijā ASV Sanfrancisko starptautiskajā lidostā tika uzstādīti pirmie četri teleskopiskie pasažieru iekāpšanas tuneļi “United Airlines” terminālī. Tie tika izbūvēti jaunajā B terminālī un kļuva par pirmo plaša mēroga šīs tehnoloģijas ieviešanu komerciālajā aviācijā. Drīz vien līdzīgus tuneļus sāka uzstādīt arī citās ASV lidostās, un tie kļuva par standartu visā pasaulē.
Reklāma

Tomēr pats stāsts par teleskopisko tuneli sākās nedaudz agrāk. 1958. gada 28. martā Čikāgas O'Hāras lidostātika izmēģināts pirmais modernais teleskopiskā tuneļa prototips “Aero-Gangplank”, ko izstrādāja uzņēmums “Lockheed Air Terminal” sadarbībā ar “United Airlines”. Tas bija eksperimentāls risinājums, kas pierādīja, ka pasažierus iespējams nogādāt lidmašīnā, neizejot uz perona.
Eiropā pirmā lidosta, kurā tika ieviests šāds risinājums, bija Amsterdamas Shipholas lidosta 1961. gada 7. augustā tajā tika atklāts pirmais Eiropā izstrādātais teleskopiskais pasažieru tunelis “Aviobridge”, kas bija radīts Nīderlandes uzņēmuma “Aviolanda” un partneru spēkiem. Tas tika izbūvēts īpaši KLM tālsatiksmes reisiem ar “Douglas DC-8” lidmašīnām.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.