Ir gana daudz cilvēku, kuri izvēlas doties kalnos un meklēt piedzīvojumus. Taču, galamērķos, kas atrodas augstu virs jūras līmeņa, ar katru augšup sperto soli samazinās skābekļa daudzums, un ceļotājus var piemeklēt augstuma slimība.

Augstuma slimība ir slimīgs stāvoklis, kas rodas, ja cilvēks paceļas lielā augstumā (vairāk nekā 3000 metrus virs jūras līmeņa), saistībā ar skābekļa parciālā spiediena samazināšanos elpojama gaisā. Augstumam palielinoties, organisms vairs šādu kompensāciju nespēj nodrošināt, un iestājas skābekļa bads (anoksija). Tas, savukārt, izraisa centrālās nervu sistēmas darbības traucējumus, kuri ietekmē elpošanas, kā arī asinsrites sistēmu.

Reklāma

Vecākiem cilvēkiem augstuma slimības pazīmes var parādīties jau 1000 m augstumā virs jūras līmeņa, turpretī jauniem un trenētiem cilvēkiem — tikai 4000 m augstumā. Akūtu kalnu slimību var arī nepamanīt, jo to var viegli sajaukt ar nogurumu vai migrēnu. Taču, ja parādās galvassāpes vai kādi citi simptomi, speciālisti iesaka nokāpt vismaz 300 metrus zemāk, lai atvieglotu situāciju. Var palīdzēt arī skābekļa baloniņš, bet ne vienmēr tas ir pieejams.