Autors: Edgars Neilands
Avots: labiekoki.lv
Priede ir sīksts un izturīgs koks, kas nav pārāk prasīgs apstākļu ziņā, tāpēc tie, kuriem ir interese par koku stādīšanu, var izmēģināt spēkus ar priedi. “Mežpils alus” un pētījumu centra “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka lielākā daļa cilvēku (55%) izvēlas stādīt kokus pie privātmājas, 46% - dārzā, 27% - mežā, 12% - dauddzīvokļu mājas pagalmā, bet 10% - pilsētvidē. Tomēr, ja nav sava dārziņa vai pagalma, priedi iespējams stādīt un audzēt arī podiņā. Kokkopis, arborists un uzņēmuma "LABIE KOKI" vadītājs Edgars Neilands sniedz vairākus ieteikumus, kas jāņem vērā, lai priede podiņā veiksmīgi augtu.
Augsne, ūdens un gaisma
Reklāma
Priedei ir būtiskas vairākas lietas – augsne, ūdens un gaisma. Ja visas šīs prasības izpildās, lielām problēmām nevajadzētu rasties. Priedi var stādīt un audzēt podiņā – īstais laiks pārstādīt mežā būtu tas, kad priede sasniedz 50 – 80 cm, tad tas būtu liels un labs stāds. Ja priede sasniedz 2 m augstumu, tad gan būtu pēdējais laiks to vest uz laukiem vai mežu ar salīdzinoši lielu garantiju, ja priede veiksmīgi augs arī tur. Vienlaikus jāsaka, ka priede ir sīksta un arī 15 cm stādiņu (sīkstādiņu) var droši stādīt arī ārā, kā to dara mežu stādīšanas procesā.
Reizi 3 gados – uz lielāku podu
Galvenais, lai pirmajos dzīves gados priede saņemtu rūpīgu kopšanu. Izvēloties priedi audzēt podiņā, vismaz reizi 2 – 3 gados tā jāpārstrādā lielākā podā, tā katru reizi palielinot tilpumu. Priedi var turēt arī t.s. big bag maisos, turklāt ļoti ilgstoši. Podiņu priedi noteikti būs nepieciešams regulāri apgriezt, ja grib ilgstošo audzēt podiņā. Ja plāno vēlāk pārstādīt mežā, apgriezt nav nepieciešams – galvenais laistīt, mainīt podus un trešajā vai ceturtajā augšanas gadā to droši var stādīt mežā vai parkā.
Veidot formu vai ļaut priedei veidoties pašai
Labā ziņa, ka priede arī pati ģenētiski prot veidot formu. Un, ja nav vēlēšanās vai laika pie tās piestrādāt, galvenais ir sekot līdzi tam, lai priedei būtu tikai viena galotne. Ja izveidojas divas galotnes, vienu jānogriež. Ja tomēr ir laiks un entuziasms veidot īpašu formu arī priedei, kas iestādīta dārzā, parastajai priedei, kas ir pieejama no Portugāles līdz Somijai, apgriešana nepieciešama reizi gadā. Tāpat nepieciešams nokniebt jaunos izaugumus, atstājot pavisam nelielu (aptuveni 1/10) daļu. Tas neļaus lielajai priedei augt garumā, bet veidos neparastu formu. Ģenētiski priede paliks tikpat izturīga un ziemcietīga, kā jebkura parasta priede, bet papildus būs interesanta forma.
Formas veidošana ar virvēm
Tas ir lielisks veids, kā no parastās priedes veidot bonsai tipa koku, turklāt arī izmaksas būs daudz mazākas, nekā iegādājoties bonsai priedes stādus. Lai zarus veidotus formās horizontāli, tos var sasiet un atsiet, izmantojot virves un bambusa mietiņus. Priedes stādīšana, audzēšana un apgriešana nav sarežģīts process, taču to ietekmē visi iepriekš minētie aspekti – ja “Mežpils alus” akcijā visā Latvijā izplatītas aptuveni 2 miljoni sēkliņu, ceru, ka cilvēki būs entuziastiski un izdosies izaudzēt pēc iespējas vairāk koku.
Nebaidīties eksperimentēt
Priedes vainags parasti veidojas kā mākonis, bet, izgriežot liekos zarus vai, piemēram, tos, kuri noliecas uz leju, vai kuri aug cieši kopā, iespējams veidot atsevišķu mākonīšu formas uz katra zara. Ar formām nevajag baidīties eksperimentēt un dažādas idejas var aizgūties japāņu dārzkopības literatūrā. Tāpat vairāk informācijas un ieteikumus var iegūt biedrības “Annas Koku skola” Facebook lapā.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
