Izdegšana pēdējos gados ir liela problēma, turklāt Covid-19 pandēmija daudziem varētu veicināt izdegšanas paradīšanos. Aptaujas rezultāti atklāj satraucošus datus – vairāk nekā puse jeb 58% respondentu saskaras ar izdegšanas simptomiem (23% bieži un 35% dažkārt). Vēl 28% procenti aptaujāto ar izdegšanu saskaras reti, 11% nekad, bet 3% atbildējuši “grūti pateikt”, secināts BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultātos, kas iegūti sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS.
Kā skaidro BENU Aptiekas farmaceite Zanda Ozoliņa – viens no galvenajiem izdegšanas veicinātājiem ir ilgstošs stress. Galvenie simptomi, ko novēro izdegšanas gadījumā, ir nogurums, uzvedības un attieksmes maiņa, kā arī darba izpildes un kvalitātes pasliktināšanās. Esot šodienas situācijā, kad mājas un darbs daudziem saplūst vienā, daudziem tiek novērots motivācijas zudums un liels nogurums. Visbiežākā pazīme, kas norāda, ka ir jau izveidojusies problēma, ir darba laika “pagarināšana” uz sava brīvā laika rēķina, piemēram, esot mājsēdē un strādājot no mājām, uz darba e-pastiem atbildam arī ārpus sava darba laika un veicam citus darba pienākumus. Turklāt, šobrīd novērojot to, ka aptiekā arvien vairāk jautā pēc nomierinošiem un nervus stiprinošiem līdzekļiem, nākas secināt – emocionālā spriedze un ikdienas stress rada arvien lielāku iespēju izdegt, stāsta farmaceite.
Reklāma
Biežāk “izdeg” sievietes
Aptaujas rezultāti atklāj, ka biežāk ar izdegšanu saskaras tieši sievietes – 27% aptaujāto sieviešu ar izdegšanas simptomiem saskaras bieži, 37% dažkārt, 25% reti, kamēr 6% nekad un 4% sniedza atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr no aptaujātajiem vīriešiem ar izdegšanu bieži saskaras 19%, dažkārt 32%, reti 31%, bet 15% nekad un 3% atbildēja “grūti pateikt”.
Savukārt no vecuma grupām visvairāk ar izdegšanu saskaras respondenti vecumā no 25 līdz 34 gadiem – 32% bieži un 40% dažkārt; 19% reti, 7% nekad un 2% atbildēja “grūti pateikt”. Tikmēr vismazāk ar izdegšanu saskaras aptaujātie seniori vecumā no 64 līdz 75 gadiem – 10% bieži, 34% dažkārt, 32% reti, 18% nekad un 6% atbildēja “grūti pateikt”.
Izdegšana – biežāk rīdzinieku problēma
Kā liecina BENU Aptiekas Veselības monitoringa rezultāti, biežāk ar izdegšanu saskaras rīdzinieki – no aptaujātajiem rīdziniekiem 26% ar izdegšanas simptomiem saskaras bieži, 35% dažkārt, 26% reti, 10% nekad un 2% sniedza atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr vismazāk ar izdegšanu saskaras Kurzemes iedzīvotāji (19% bieži, 33% dažkārt, 33% reti, 11% nekad, 3% “grūti pateikt”). No aptaujātajiem Vidzemes iedzīvotājiem ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 20%, dažkārt 38%, reti 26%, nekad 12%, bet atbildi “grūti pateikt” snieguši 4%. Zemgalē ar izdegšanu bieži saskaras 25% iedzīvotāju, dažkārt – 30% iedzīvotāju, reti – 30%, nekad – 11%, bet atbildi “grūti pateikt” snieguši 3%. Savukārt Latgalē ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 24% iedzīvotāju, dažkārt – 35%, reti – 28%, nekad – 8%, bet “grūti pateikt” atbildējuši 4%.
Tāpat interesanti, ka latviešu un krievvalodīgo respondentiem būtiskas atšķirības izdegšanas ziņā nav. Ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 23% aptaujāto latviešu, dažkārt – 35%, reti – 29%, nekad – 10%, bet 3% snieguši atbildi “grūti pateikt”. Tikmēr krievvalodīgo respondentu vidū ar izdegšanas simptomiem bieži saskaras 24%, dažkārt – 34%, reti – 27%, nekad – 12% un 3% atbildējuši “grūti pateikt”.
Kā lai neizdeg?
Farmaceite Z. Ozoliņa uzsver, ka, lai mazinātu izdegšanas risku, strādājot no mājām, primāri ir jāsaplāno savs laiks un darba dienas ritms atbilstoši tam, kāds tas būtu, strādājot darbavietā. Ieplānojiet vairāk pastaigu brīvā dabā, sakārtojiet savu ēšanas grafiku, jo, strādājot no mājām, dažkārt aizmirtam arī par ēdienreizēm. Fiziskas aktivitātes un pastaigas pie dabas ļaus sakārtot domas un sniegs iedvesmu jaunām idejām. Sekojiet līdzi veselīgam miega režīmam. Ieteicams atmest kaitīgos ieradumus, ja tādi ir – piemēram, smēķēšanu, kā arī centieties mazāk lietot alkoholu. Lai mazinātu pēcpusdienas nogurumu, pusdienās ēdiet vairāk olbaltumvielu un ogļhidrātu, kas atjaunos organisma enerģijas rezerves. Mazāk dzeriet kafiju, bet vairāk ūdeni.
Lai jaunajā gadā mazāk izdegšanas risku
Z. Ozoliņa iesaka – apņemieties jaunajā gadā vairāk rūpēties par sevi un savu emocionālo labsajūtu. Centieties mainīt ritmu tā, lai spētu atpūsties – dodieties neplānotā atvaļinājumā, centieties rast iespēju savu brīvo laiku veltīt sev un saviem hobijiem. Ieteicams katru dienu doties ārpus mājām. Apzinieties savu lūzuma punktu un „nenodzeniet” sevi līdz emocionālajam izsīkumam. Plānojiet savu brīvo laiku un katru dienu centieties rast kaut nedaudz prieka – tā var būt gan labas filmas noskatīšanās, gan grāmatas lasīšana vai patīkama saruna. Paceļojiet pa Latviju, nomainiet ikdienas vidi, sakārtojiet savu ikdienu, papildinot to ar fiziskām aktivitātēm un kvalitatīvu miegu.
Iemācīties pateikt „nē” un noteikt savas prioritātes. Varbūt jaunais gads nāk ar lieliem izaicinājumiem uzsākt ko jaunu, piemēram, meditāciju.
Lai jaunajā gadā izdodas rast emocionālo labsajūtu un balansu!
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
