Autors: Kitija Balcare
Avots: Lob.lv
Jaunākais ziņojums “Pasaules putnu stāvoklis” (State of the World’s Birds) atklāj līdz šim satraucošāko ainu par putnu sugu nākotni un līdz ar to arī par visu dzīvību uz Zemes. Teju pusei no visām putnu sugām vērojama populāciju lejupslīde, turklāt daudzām populācijām tā ir dramatiska. Astotajai daļai putnu sugu jau pašlaik draud izzušana.
Ziņojumā, ko reizi četros gados publicē organizācija “BirdLife International”, ir aprakstīta pašreizējā situācija, ko atklāj putni, raksturojot dabas stāvokli, draudus, esošos un nepieciešamos risinājumus. Ziņojumā ir secināts, ka svarīgākais uzdevums, ko pašreiz var veikt sugu saglabāšanai, ir efektīva putniem un bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgu vietu aizsardzība un apsaimniekošana.
Reklāma
Pašlaik gandrīz puse no visām putnu sugām pasaulē piedzīvo populāciju samazināšanos un tikai 6% putnu sugu populācijas pieaug. Lai gan pilnīgākie dati par putnu populāciju ilgtermiņa pārmaiņām pieejami par Eiropu un Ziemeļameriku, arvien vairāk datu liecina, ka šāda samazināšanās skar visu pasauli – no mežu un ūdeņu putnu sugām Japānā līdz plēsīgajiem putniem Kenijā.
Vairākas visā pasaulē apdraudētas putnu sugas sastopamas arī Latvijā, tostarp brūnkaklis (Aythya ferina), ragainais dūkuris (Podiceps auritus) un parastā ūbele (Streptopelia turtur).
Papildus tam, ka 2022. gada ziņojums par putnu stāvokli uzrāda kritisku putnu populāciju samazināšanos visā pasaulē, ziņojums norāda arī šī samazinājuma cēloņus:
Lauksaimniecības intensifikācija ir izteikti lielākais apdraudējums pasaules putniem, skarot 73% no visām apdraudētajām sugām.
Palielināta mehanizācija, agroķīmisku vielu lietošana un pļavu pārveidošana par aramzemi kopš 1980. gada ir izraisījusi lauku putnu skaita samazināšanos Eiropā par 57%.
Etiopijā zālāju biotopu zudums kopš 2007. gada ir izraisījis Ārčera cīruļu (Heteromirafra archeri) skaita samazināšanos par 80%, zaudējot sugu, kura nav sastopama nekur citur pasaulē.
Būtiskas problēmas izraisa arī neilgtspējīga mežizstrāde un mežu apsaimniekošana, katru gadu tiek zaudēti vairāk nekā septiņi miljoni hektāru meža, tā ietekmējot pusi no visām apdraudētajām putnu sugām.
Klimata pārmaiņas arī ir nopietns drauds, kas atstāj būtisku negatīvu ietekmi uz putniem pasaulē: 34% apdraudēto sugu jau ir skārušas klimata pārmaiņas.
Konvencijas par bioloģisko daudzveidību Pušu konference (CBD COP 15), kas norisināsies šogad, būs izšķirošs mirklis gan putniem, gan dabai kopumā, jo valdības pulcēsies, lai pabeigtu un pieņemtu Pasaules bioloģiskās daudzveidības ietvaru.
Kā uzsver “BirdLife International” valdes priekšsēdētāja Patrīcija Zurita (Patricia Zurita): “Putni mums atklāj dabiskās vides veselības stāvokli – mēs riskējam, ignorējot viņu ziņojumus. Daudzās pasaules vietās jau tiek piedzīvoti mežu ugunsgrēki, sausums, karstuma viļņi, plūdi, jo cilvēka pārveidotās ekosistēmas cīnās, tiecoties pielāgoties klimata pārmaiņām. Lai gan Covid19 pandēmija un globālā dzīves dārdzības krīze neapšaubāmi ir novērsusi uzmanību no dienaskārtībā esošajiem vides jautājumiem, sabiedrībai joprojām jāpatur uzmanības centrā bioloģiskās daudzveidības krīze.”
Ziņojums arī piedāvā risinājumus, kas vērsti uz bioloģiskās daudzveidības krīzes mazināšanu un kas tiek ieviesti daudzviet pasaulē. Būtiska nozīme ir svarīgu ainavu aizsardzība, ekosistēmu atjaunošana, būtiskāko putnu un bioloģiskās daudzveidības apdraudējumu novēršana.
Viena no steidzamākajām darbībām, kas ir nepieciešama, ir efektīvi saglabāt, aizsargāt un pārvaldīt putniem un bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgākās vietas, no kurām vairāk nekā 13 600 ir noteikusi organizācija “BirdLife International”. Tas būs īpaši svarīgi, lai nodrošinātu, ka centieni paplašināt aizsargājamās teritorijas, aptverot 30% sauszemes un jūras, ir vērsti uz visbūtiskākajām vietām.
Neraugoties uz dabas kritisko stāvokli, putni sniedz arī pamatu cerībai. Tie parāda, kā ar efektīvu rīcību sugas var saglabāt un daba var atgūties. Kopš 2013. gada 726 globāli apdraudētu putnu sugu stāvoklis ir uzlabojies pateicoties “BirdLife” partneru aktivitātēm un vairāk nekā 450 putniem un bioloģiskajai daudzveidībai nozīmīgas teritorijas ir noteiktas par aizsargājamām teritorijām pateicoties “BirdLife” partneru atbalstam.
“Putni liecina, ka mēs esam krīzē: kopš 1500. gada par izzudušām ir uzskatāmas vismaz 187 sugas. Nevar noliegt, ka situācija ir baisa, taču mēs arī zinām, kā to mainīt. Mūsu pētījumi liecina, ka kopš 1993. gada 21 līdz 32 putnu sugas būtu izzudušas, ja netiktu īstenoti to saglabāšanas un aizsardzības pasākumi. Piemēram, Maurīcijas gredzenkakla papagailis (Psittacula eques), Kalifornijas kondors (Gymnogyps californianus), klinšu ibiss (Geronticus eremita) un melnais garstilbis (Himantopus novaezelandiae) vairs neeksistētu ārpus muzejiem, ja “BirdLife” partneri un citas organizācijas nepūlētos tās aizsargāt. Ja mēs dosim dabai iespēju, tā spēs atgūties,” uzsver “BirdLife International” galvenais zinātnieks Dr. Stjuarts Bučarts (Stuart Butchart).
Ziņojums angļu valodā ir pieejams šeit: www.birdlife.org/papers-reports/state-of-the-worlds-birds-2022/ .
Par Latvijas Ornitoloģijas biedrību
Latvijas Ornitoloģijas biedrība (LOB) ir lielākā dabas organizācija Latvijā, kura pateicoties vairāk nekā 800 biedriem veic savvaļas putnu izpēti un tiecas saglabāt to dzīvotnes Latvijā, rūpējoties par dabas daudzveidību cilvēku un putnu labklājības vārdā. Par putnu daudzveidību iestājas kopš 1985. gada. Izdod vienīgo žurnālu par putniem latviešu valodā “Putni dabā”. Ir starptautiskās putnu aizsardzības organizācijas “BirdLife International” pārstāvis Latvijā. Plašāk: www.lob.lv un Facebook.com/LOB.LV.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
