Tādi rudens vēstneši kā kastaņi, zīles, čiekuri un krāsainās rudens lapas ir lieliski piemēroti rotaļām ar bērnu un kopēju radošu darbu veidošanai. Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa un viņas meita Sāra dalās idejās, savukārt fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča skaidro, kā šie darbi veicina bērna attīstību.
Rudens dabas materiālu lasīšana veicina bērna attīstību un nomierina
Reklāma
“Rudens materiālu lasīšana ir kopā pavadīts laiks dabā, tāpēc vērtīgs pat tad, ja radoši darbi pēc tam netop,” saka Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Kad meklējam rudens materiālus, redzu bērnā un sajūtu sevī to lielo prieku, kas rodas, piemēram, atrodot kastaņus. Vai, lasot krāsainās koku lapas, – ņem rokās un apbrīno, cik katra no tām ir skaista!”
Rimi Bērniem kustības un stājas eksperte, fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča apstiprina, ka lasīšanas process pats par sevi ir vērtīgs, turklāt ne vien mazajiem, bet arī lielajiem: “Viss, kas saistīts ar dabas velšu – zīļu, kastaņu, lapu, sēņu, ogu – lasīšanu, nomierina un līdzsvaro.” Tāpat materiālu vākšana veicina acu, roku un pirkstu koordināciju, kā arī bērnam trenē spēju izvēlēties – ko es gribu salasīt, cik es gribu salasīt.
“Lasot rudens dabas materiālus, bērns trenē arī sensorās izjūtas – čiekurs nelīdzens, zīles gludas. Sajūt un mācās formas – apaļas, ovālas, sfēriskas. Rudens lapas māca atšķirt materiālu – ciets, mīksts, trausls. Lasot priekšmetus, bērnu var rosināt tos skaitīt. Tiek trenēta loģiskā un abstraktā domāšana – bērns, jau vācot materiālus, var domāt, ko no tiem izveidos,” skaidro fizioterapeite.
Svarīgi arī tas, ka, gan vācot materiālus, gan veidojot radošos darbus, notiek sīkās motorikas treniņš. “Sīkā motorika atbild par smadzenēm, atmiņu, koordināciju, spēju koordinēt acu un roku kustības, attīsta runu, lasītprasmi, domāšanu,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. Viss, kas saistīts ar roku un pirkstu kustībām, labi trenē smadzenes, bet smadzeņu darbība nepieciešama mācību procesā, tāpēc uzdevumi sīkās motorikas attīstībai ir svarīgi ne vien mazulim un bērnudārzniekam, bet arī pirmo klašu skolēniem.
Lapu zvēriņi
Darba uzdevums: uz papīra lapas izveidot koka lapu kolāžu un “atdzīvināt” lapas, uzzīmējot tām sejas.
Nepieciešams: krāsainas dažādu koku lapas, papīra lapa, līmes zīmulis, baltais un melnais marķieris.
Ieteikums darba gaitai. “Kura lapa varētu pārtapt par kaķīti? Kura – par putnu, kura – par zivi? Un kura – vienkārši par mīlīgu rudens ķēmu? Šis ir prieka pilns uzdevums, kurā savu radošo garu labprāt izmēģina arī ģimenes lielākie bērni un pat vecāki,” stāsta Rimi Bērniem eksperte Inga Akmentiņa-Smildziņa.
Fizioterapeites komentārs. “Lielisks uzdevums abstraktās domāšanas trenēšanai! Bērnam būs interesanti domāt un izlemt, kā uz lapas izkārtot un sagrupēt koka lapas,” saka fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. “Redzams, ka, veidojot šo darbu, bērns ir izlēmis – divas dzeltenas lapas vienā malā, divas sarkanas otrā, zaļās – citviet. Varbūt domāja: ezīti likšu, lai rāpo pa zemi, saulīti augšā. Šāds uzdevums ļoti liek domāt, trenē plānošanas prasmi. Tāpat tiek trenēta sīkā motorika, sfēriskais tvēriens; zīmējot sejas, trenējas pincetes tvēriens. Uzdevums palīdz apgūt krāsas, saskatīt dažādas formas.”
Rudens materiālu glezna
Darba uzdevums: izdomāt un izveidot konkrētu priekšmetu no dabas materiāliem.
Nepieciešams: daudzveidīgi dabas materiāli (zīles, zīļu cepurītes, čiekuri, kastaņi, kastaņu čaulas, ogas, zari u. c.), papīra lapa un karstā līme. Ja darbu neveido paliekošu, līme un lapa nav nepieciešama.
Ieteikums darba gaitai. “Novērots, ka dažkārt pieaugušajiem ar saviem padomiem gribas iejaukties bērna darbā, tāpēc vislabāk, ja vecāks veido pats savu darbu, izpaužoties pēc sirds patikas un ļaujot bērnam darboties savā ritmā un noskaņā,” iesaka Inga. “Šīs rudens gleznas var neveidot paliekošas – uz līdzenas virsmas uztaisa vienu objektu, piemēram, krāšņu koku, tad nojauc un veido nākamo, piemēram, ezi.”
Fizioterapeites komentārs. “Šis ir uzdevums, kas trenē bērna spēju plānot, saredzēt darba secību, trenē prasmi grupēt materiālus. Konkrētajā gadījumā bērnam jāizdomā, kā likt materiālus, lai tie aizpildītu apli. Tiek trenēta loģiskā un arī abstraktā domāšana,” skaidro Jekaterina Bovtramoviča. Viņa norāda, ka arī šeit tiek trenēta sīkā motorika un koordinācija, jo materiāli mērķtiecīgi jāpaņem ar pirkstiem. “Veiksmīgs uzdevums rakstītprasmes trenēšanai, kā arī runas un lasītprasmes veicināšanai,” rezumē fizioterapeite.
Kociņu ģimene
Darba uzdevums: no koku zariņiem izveidot savu ģimeni.
Nepieciešams: koku zari, kam vienā galā veidojas “kājas”, dzija, karstā līme, dažādi materiāli, ko iespējams izmantot matu un acu veidošanai.
Ieteikums darba gaitai. “Ļoti uzjautrinošs uzdevums, kas ļauj raisīties iztēlei – kā saģērbt mammu? Kā – tēti? Un kā pašam saģērbt sevi? Iesaku šo darbu vecākiem veikt kopā ar bērnu – ne tikai tāpēc, ka vecāku palīdzība noderēs, nostiprinot koka cilvēciņu rokas, bet arī tāpēc, ka bērniem ļoti patīk darboties kopā ar mammu un tēti,” teic Inga Akmentiņa-Smildziņa. “Iesaku arī ļaut fantāzijai vaļu, piemēram, mēs izlēmām, ka matus visai ģimenei varam veidot no kukurūzas “matiem” – izskatās kā īsti!”
Fizioterapeites komentārs. “Pievērsiet bildei uzmanību – mazā meitene smaida, izskatās laimīga! Gandrīz visiem bērniem patīk zīmēt un veidot mammu, tēti, brāli, māsu; ģimeniskums viņiem ir ļoti svarīgs,” norāda fizioterapeite Jekaterina Bovtramoviča. Viņa teic, ka uzdevums veidot ģimeni bērnam var radīt papildu motivāciju iesaistīties darba tapšanā, jo tas veido pozitīvas, gaišas emocijas: “Veidojot kociņu ģimeni, bērns var projicēt savu iekšējo pasauli – sapratni par to, kas ir ģimene. Ja vecāki darbojas kopā ar bērnu, tas rada vēl lielāku prieku.”
Kociņu ģimenes veidošana ir sarežģītāks darbs, saka fizioterapeite: “Pirmkārt, jānodarbina divas rokas. Ja kastaņu koku varēja veidot ar vienu roku, tad šeit vajadzīga vienlaicīga abu roku iesaiste. Tas nozīmē, ka tiek aktivizētas abas smadzeņu puslodes. Lai veidotu dzijas apģērbu, bērnam ilgstoši jātur noteikta kustību poza, kas šajā gadījumā trenē roku muskuļus. Kad kaut ko turam, tas prasa lielāku slodzi. Tas ir spēka treniņš plaukstu pamatnes un pirkstu muskuļiem.”
Kopumā šajā uzdevumā labi trenējas visi tvērieni – pincetes tvēriens, satverot sīkos priekšmetus, sfēriskais tvēriens, paņemot dzijas kamoliņu, atslēgas tvēriens – turot kociņu. Tāpat notiek acu un pirkstu koordinācija, trenētas sensorās izjūtas.
.jpg "Ziemassvētku koncerts Skaistkalnes baznīcā Bauskas TIC")
