Autors: Benita Zaretoka
Avots: BalticTravelnews.com
Lieldienu svētki saistās ar olu kaulēšanos, zaķa piesaukšanu un šūpošanos, taču kāpēc Lieldienas vispār tiek svinētas? Travelnews apsekoja vairākus informācijas avotus un galarezultāts ir sekojošs, kas sniedz vispārīgas atbildes uz dažiem svarīgiem jautājumiem par Lieldienu būtību un tradīcijām.
· Lieldienas tiek svinētas par godu Kristus Jēzus augšāmcelšanās faktam, kas ir kristiešu vecākie svētki un apliecina, ka nāve nav beigas, bet sākums jaunai dzīvei ārpus kapa;
Reklāma
· 40 dienas pirms Lieldienām ir gavēņa laiks, kas akcentē dvēselisku šķīstīšanos caur atsacīšanos no olām, piena un gaļas. Mūsdienās daudzi kristieši gavēņa laikā atsakās no alkohola un saldumiem;
· Lieldienu svinības sākas jau ar Pūpolsvētdienu, kas Rietumu pasaulē tiek dēvēta par Palmu svētdienu. Šajā dienā, nedēļu pirms Lieldienām, tie svinēta Kristus Jēzus ienākšana Jeruzalemē. Jaunajā Derībā ir aprakstīts, ka skatītāji Kristus ceļu noklāja ar apģērbu un palmām. Tāpēc ir ienācies šis nosaukums Palmu svētdiena, bet mūsu platuma grādos par pavasarīgāko uzskatīja tieši pūpolus.
· No Pūpolsvētdienas sākas Klusā nedēļa, kas ir kristiešu svarīgākais laiks visa gada periodā. Šajā laikā tiek sērots un domāts par Kristus ciešanām cilvēces labā. Klusā nedēļa sevī ietver daudzus notikumus Jēzus dzīvē - Svētā Vakarēdiena iedibināšana Zaļajā ceturtdienā, Kristus krusta nāve Lielajā piektdienā un Kristus augšāmcelšanās Lieldienās.
· Evaņģēliji stāsta par Zaļās ceturtdienas notikumiem jeb Kristus Jēzus Pēdējām vakariņām kopā ar mācekļiem un Svētā Vakarēdiena iedibināšanu. Tam seko Jūdas nodevīgais skūpsts par trīsdesmit dālderiem un Jēzus sagūstīšana. Zaļās ceturtdienas liturģiskā krāsa ir balta. Zaļās ceturtdienas nosaukums nav saistīts ar zaļo krāsu vai ar tautas ticējumu, ka šajā dienā nevar nest mājās neko, kas ir plūkts dabā. Zaļās ceturtdienas nosaukumu latvieši, visticamāk, ir pārņēmuši no vācu “Gründonnerstag”, kas arī nozīmē - zaļā ceturtdiena;
· Lielajā piektdienā Jēzus nonāca romiešu un jūdu farizeju tiesas priekšā, kur viņš tika izsmiets un notiesāts. Tam sekoja Kristus krusta ceļš un viņa krustā sišana. Lielo piektdienu jau pirmie kristieši uzskatīja par grēku un sēru dienu. Baznīcās šajā dienā izskan vēsts par to, kā Dieva Dēls tika sists krustā un mira par pasaules grēkiem. Šajā dienā parasti nesvin Svēto Vakarēdienu. Nereti baznīcās šajā dienā nopūš sveces, kas ir simbolizējušas dzīvo Kristu. Tās no jauna tiek aizdedzinātas Lieldienu naktī no Lieldienu uguns. Baznīcā šajā dienā altāris ir tukšs. Liturģiskā krāsa Lielajā piektdienā ir melna - tā simbolizē nāvi, tumsu un iznīcību.
· Klusā nedēļa noslēdzas ar Kluso sestdienu, kas liecina par nāves un kapa klusumu;
· Lieldienu svētdiena - Lieldienas ir baznīcas nozīmīgākais un priecīgākais notikums - Kristus augšāmcelšanās svētki. Lieldienu jeb Kristus augšāmcelšanās notikums ir tas, kas dod cilvēkiem uzvaru pār grēku, nāvi, dāvā mūžīgās dzīvības cerību. Lieldienās mainās baznīcās izmantojamā liturģiskā krāsa. Ciešanu laikā baznīcās dominē violetā krāsa, taču, sākot ar Lieldienām līdz Vasarsvētkiem altārpārsegi, stolas un citi liturģiskie priekšmeti pārsvarā būs baltā krāsā.
· Olu krāsošana tiek skaidrota, ka zemnieki vēlējās atšķirt svaigās olas no vecajām olām, jo 40 dienas olas nedrīkstēja ēst, bet vistas savu darbu pildīja un zemnieki ar krāsu iezīmēja olas.
· Lieldienu zaķis ieguva savu lomu 17.gadsimtā, jo tas kā auglības un pavasara simbols kļuva arī par olu nesēju bērniem.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
