Izvēlas ceļot un mīlēt

19.10.2005 10:41 | Latvija

Autors: Zane Kalniņa
Avots: gapyear.com

Ko darīt ar otru pusīti, ja pēkšņi saproti, ka vēl nav pabūts, kur gribētos būt, ka vēl nav redzēts, ko gribētos redzēt, un vēl nav baudīts, ko gribētos izbaudīt? Likt aprimties sapņiem par gadu ilgām Austrumzemju studijām, dēkām Amerikā vai brīvprātīgo darbu Āfrikā un palikt tur, kur pieenkurota sirds? Bet – vai pieenkurota? Un vai ceļavējš nekļūst arvien neatlaidīgāks, kamēr enkurs trūkst?

Tūkstošiem 20-gadīgu dēkaiņu visā pasaulē ik dienas izlemj doties ceļā, sevis meklējumos, studijās, piedzīvojumos, un daudziem no viņiem arī jāizlemj, kā labāk – pārtraukt attiecības ar draugu/draudzeni jau pirms tālā un ilgā ceļa, vai ticēt, ka “attiecības no attāluma” nav telefonkompāniju peļņas nolūkos izdomāts mīts.

Daži izlems saraut attiecības jau pirms došanās ceļā. Samērā godīga rīcība kā pret sevi, tā pret otru. Kāpēc kādam būtu jāizšķiež laiks gaidot? Un kāpēc 20-gadīgam dēkainim būtu jājūtas vainīgam un atskaiti parādā par ceļojuma piedzīvojumiem un bezrūpīgām ballītēm? Kāpēc savažot sevi ar regulāriem telefona zvaniem un e-pastiem: it kā esot prom, bet tomēr tā arī nekur netiekot.

Daži lidostā atvadīsies no otras pusītes ar nebeidzamiem skūpstiem, asarām un solījumiem zvanīt, bet jau lidmašīnā sajutīs, kā aug brīvības spārni – beidzot būt par to, kas patiesībā gribi būt, saprast, kas patiešām patīk un kas patiešām ir svarīgs. Mājas mīļotā cilvēka azotē nemaz nav bijušas tavas mājas, un tā – aizceļojot – tu brīnumaini sāc augt pats par sevi.

Savukārt palicējam jāsaprot, ka aizceļotājs neatgriezīsies tāds, kāds aizbrauca. Ceļotājs piedzīvos daudzas lietas, labas un sliktas, kas ļoti iespaidos un mainīs viņa dzīvi, tāpēc attiecību saglabāšanai būtisks ieteikums – esiet atvērti jūsu mīļotā cilvēka pārmaiņām.

Daži izvēlēsies “dots pret dotu” taktiku. Tu aizceļo? Labi, es gaidīšu. Tu atbrauci? Labi, tagad aizceļoju es. Tu gaidi. Un tad jūs abi būsiet to jutuši. Un tas patiesībā ir visgodīgāk. Lai arī liels pārbaudījums, tieši šādā veidā lieliski var norūdīt attiecības, turklāt abiem spēlējot ar vieniem noteikumiem. Kad katrs no abiem būs veicis savu nepiepildīto sapņu meklējumus un sasniedzis mieru nedodošos horizontus, kad katrs no abiem būs izgājis gaidīšanas un ilgošanās skolu, tad šāds pāris būs stiprāks par klinti, un turpmāk dzīvē viņus sagaida lieliski ceļojumi kopā. Protams, ne visas attiecības izturēs šādu pārbaudi, bet tikai “visīstākās”. Ir vērts mēģināt.

Dažs dosies ceļojumā brīvs kā vējš, bet tiks noķerts galamērķī, satiekot tur kādu “pavisam īpašu”, jo sevišķi, ja ceļojumam atvēlēts ilgāks laiks – gadu ilgas studijas, prakse, darbs. Ies dienas, neparastas, bezrūpīgas, romantiskas, bet tad pienāks arī tā diena, kad jūsu kuģim jāatstāj osta. Ko nu? Vest mājās svešzemju līgavu/līgavaini un atrādīt vecākiem, kuri varbūt pat nevarēs ar mīļoto sazināties valodas barjeras dēļ? Un vai viņš/viņa vispār gribēs braukt? Un vai jūs gribat palikt?

Ceļošana atklāj ne vien svešas zemes un kultūras, bet arī daudz jauna ceļotājam pašam par sevi. Pāriem attālums var izstāstīt daudz vienam par otru. Un attālums ir lielisks rūdījums divām dzīvēm, kas domā kļūt par vienu.