12. Janvārī, Valsts prezidents un „Zaļā Sertifikāta” patrons Raimonds Vējonis, klātesot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Kasparam Gerhardam un LLTA "Lauku ceļotājs" prezidentei Asnātei Ziemelei, pasniegs vides kvalitātes zīmi “Zaļais sertifikāts” 35 lauku tūrisma saimniecībām.
Šogad aprit 18 gadi, kopš Latvijā ir ieviests un veiksmīgi darbojas „Zaļais sertifikāts” - nacionālas nozīmes lauku tūrisma mītņu ekosertifikācijas jeb vides kvalitātes zīme. 1999. gadā ar LVAF atbalstu to iniciēja un 2000. gadā ar ES LIFE programmas atbalstu sāka ieviest LLTA „Lauku ceļotājs”. Sākotnēji tikai 12 saimniecības saskatīja šajā jauninājumā mārketinga potenciālu vai idejisku atbalstu savai „zaļajai” pārliecībai un spēja izpildīt stingros, pēc vairāku Eiropas valstu pieredzes veidotos un vietējo vides speciālistu apstiprinātos kritērijus. Šogad lepojamies ar 73 „Zaļā Sertifikāta” īpašniekiem – lauku tūrisma uzņēmējiem un ar paša sertifikāta ilgtspēju. Pagājušā gada novembra beigās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards apbalvoja ES LIFE programmas Latvijas 5 labākos projektus un to īstenotājus. Par valstiski nozīmīgāko projektu tika atzīts mūsu "Zaļā Sertifikāta" projekts. Kopš 2006. gada „Zaļais Sertifikāts” ir VARAM pārziņā.
Kā darbojas „Zaļais Sertifikāts?”
Sertifikāta vērtēšanas nolikumā ir ietverti punkti, kas ir svarīgi dabas resursu un daudzveidības saglabāšanai, kā arī cilvēkam veselīgas vides uzturēšanai. Pieteikšanās ir brīvprātīga. Sertifikāta saņēmēji tiek auditēti reizi trīs gados un, ja tie atbilst „Zaļā Sertifikāta” kritērijiem, un ir redzams arī progress, sertifikāts tiek piešķirts atkārtoti. Katru gadu var pieteikties arī jauni pretendenti. Visus pretendentus izvērtē Latvijas tūrisma mītņu nacionālā novērtējuma komisija, kurā ir pārstāvji no tūrisma industrijas, valsts institūcijām, NVO un izglītības iestādēm. Komisija sanāk VARAM ministrijas paspārnē un sertifikātus paraksta VARAM ministrs. „Zaļā sertifikāta” patrons ir Latvijas Republikas Valsts prezidents Raimonds Vējonis. „Zaļais sertifikāta” audita process un piešķiršana saimniekiem ir bez maksas. „Zaļā sertifikāta” ieviešanu finansiāli atbalsta Latvijas Vides aizsardzības fonds. Vairāk informācijas par saņemšanas kārtību un kritērijiem http://www.celotajs.lv/lv/c/prof/certificates/green_certificate .
Kādēļ saimnieki izvēlas „Zaļo Sertifikātu”?
• Resursu audits – cik ekonomiski saimniekojam? Saimniecības auditā jeb apsekošanā piedalās tūrisma un vides eksperti. Audita laikā saimnieki paši vai ar auditora palīdzību apzina un izvērtē, cik ekonomiski izmanto resursus – elektroenerģiju, siltumenerģiju (apkure), ūdeni un kādas iespējas ir samazināt notekūdeņu daudzumu, kopējo atkritumu daudzumu, t.sk. – šķirojot tos, uzzina jaunākās pieejamās tehnoloģijas. Pārdomāta resursu izmantošana izpaužas arī mazākos rēķinos. Ieguvēji no šī procesa ir daba, cilvēks, cilvēka un vides veselība.
• Pozitīva atpazīstamība - „Zaļā sertifikāta” saimniecības ir „saliņas” kur rūpējas par dabas vides saglabāšanu. To novērtē cilvēki, kuri tiecas pēc dabiskā (īpaši ģimenes ar maziem bērniem) – dabiskas vides, no dabas nākuša ēdiena, saskarsmes ar dzīvniekiem. Gandrīz katrā no „Zaļā sertifikāta” saimniecībām ir dārzs, lauks vai siltumnīca, kurā tiek audzēti dārzeņi, augļi, ogas u.c. lauku labumi. Klienti var iet un cienāties, kā arī iegādāties svaigu un veselīgus labumus. Vairāki „Zaļā sertifikāta” saimnieki ir vides gidi, kas prot parādīt un skaidrot norises dabā, pastāstīt par augiem, dzīvniekiem, sēnēm un dabiskām dzīvotnēm – biotopiem. „Zaļā Sertifikāta” nolikums nosaka, ka saimniecības videi – gan iekšējai, gan ārā ir jābūt bērniem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām draudzīgai – iekārtotiem spēļu un rotaļu laukumiem, iespējām gūt saskarsmi ar dzīvo dabu un mājdzīvniekiem. Vecāki „Zaļā sertifikāta” mītnēs var izmantot dažādas veselības un skaistuma procedūras, t.sk. – izmantojot no dabas nākušus materiālus. „Zaļā sertifikāta” saimnieki labprāt mācās, piedalās izglītojošos semināros un seko līdzi aktualitātēm zaļā dzīvesveida jomā.
• Mārketinga atbalsts - „Lauku ceļotājs” Latvijas apceļotājiem ik gadu sagatavo dažāda veida izdevumus, kuros iekļautas „Zaļā sertifikāta” saimniecības un to piedāvājums. Sertificētās saimniecības zaļā un veselīgā dzīvesveida piekritējiem atpazīstamas ar zīmola nosaukumu „Zaļās Brīvdienas”. Vairāk informācijas par tām: http://www.celotajs.lv/lv/c/wrth/green. Informācija atrodama arī asociācijas mājas lapā www.celotajs.lv, sociālajos medijos u.c.
2017. gada 12. janvārī „Zaļo Sertifikātu” saņem:• Lauku māja „Aizupmājas”, Ludzas novads.
• Brīvdienu māja „Bieriņi”, Saldus novads.
• Brīvdienu māja „Bramaņi”, Jaunpils novads.
• Lauku māja „Dieniņas”, Engures novads.
• Lauku māja „Dzirnupes”, Limbažu novads.
• Viesu māja „Ezernieki”, Lubānas novads.
• Brīvdienu māja „Ezersēta”, Pārgaujas novads.
• Brīvdienu māja „Ezerzemes”, Ludzas novads.
• Brīvdienu māja „Gāznieki”, Skrundas novads.
• Viesu māja „Jaunieviņas”, Raunas novads.
• Lauku māja „Kastaņas”, Lielvārdes novads.
• Viesu māja „Ķoņu dzirnavas”, Naukšēnu novads.
• Viesu māja „Kosīši”, Salacgrīvas novads.
• Viesu māja „Kučuru dzirnavas”, Madonas novads.
• Kempings „Labirinti”, Iecavas novads.
• Lauku māja „Lauciņi”, Limbažu novads.
• Muiža „Mārcienas muiža”, Madonas novads.
• Viesu māja „Mauriņi”, Siguldas novads.
• Viesnīca „Mazmežotnes muiža”, Rundāles novads
• Viesu māja „Meža salas”, Limbažu novads.
• Lauku māja „Mūrnieki”, Alūksnes novads.
• Brīvdienu māja „Ogrēni”, Ogres novads.
• Viesu māja „Pilsētnieki”, Tukuma novads.
• Viesu māja „Pītagi”, Dundagas novads.
• Viesu māja „Pūpoli”, Dundagas novads.
• Viesu māja „Purmaļi”, Limbažu novads.
• Brīvdienu māja „Rūķīši”, Rugāju novads.
• Viesu māja „Saule”, Talsi.
• Viesu māja „Spāre”, Talsu novads.
• Viesu māja „Turbas”, Ikšķiles novads.
• Brīvdienu māja „Upeslejas”, Pārgaujas novads.
• Viesu māja „Usma”, Ventspils novads.
• Brīvdienu māja „Ūši”, Kolka.
• Brīvdienu māja „Vējavas”, Salacgrīvas novads.
• Viesu māja „Senlīči”, Jelgavas novads.
Zaļā sertifikāta saimniecību vērtēšana notiek ar LVAF atbalstu
Par biedrību „Lauku ceļotājs”: Biedrība „Lauku ceļotājs” ir vecākā un spēcīgākā lauku tūrisma organizācija Latvijā, dibināta 1993. gadā. Biedrības mērķis ir lauku tūrisma attīstība Latvijā kopējā lauku ekonomikas kontekstā, sadarbojoties ar lauksaimniecības, pašvaldību, dabas aizsardzības un citām nozarēm. „Lauku ceļotājs” pārstāv savu biedru intereses, iesaistās uzņēmējiem labvēlīgas politikas veidošanā, kalpo kā profesionālas informācijas forums un mārketinga platforma. „Lauku ceļotāja” biedri ir lauku tūrisma, lauksaimniecības, amatniecības uzņēmēji, pašvaldības, valsts iestāžu un organizāciju struktūrvienības visos Latvijas novados.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
