Latvijā šogad uzsāktajā vērienīgajā biotopu kartēšanā jeb „dabas skaitīšanā” iegūtie dati palīdzēs turpmāk pieņemt tālredzīgus lēmumus dabas saglabāšanā un arī tautsaimniecības attīstībā, uzsver Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk – Pārvalde).
Pārvaldes ģenerāldirektors Juris Jātnieks pauž viedokli, ka tik plaša apjoma dabas inventarizācija, turklāt ar īpašnieku informatīvu iesaisti, Latvijā tiek veikta pirmo reizi. „Biotopu kartēšana sniedz detalizētu informāciju par biotopu izplatību un kvalitāti, un šo informāciju salāgosim starp valsts iestādēm un to datu bāzēm. Tādējādi tiks atvieglota dažādu atļauju un saskaņojumu izsniegšana un saņemšana, samazināsies termiņi un izdevumi gan privātīpašniekiem, gan valsts iestādēm,” uzsver J. Jātnieks.
Līdz šim dabas saglabāšanā tika ievērots piesardzības princips, nosakot teritoriju apsaimniekošanas metodes. Projekta laikā iegūtie salīdzināmie un visu Latviju aptverošie dati ļaus izvērtēt patieso situāciju un pamatoti lemt, kādi tieši dabas saglabāšanas pasākumi veicami.
„Veiktā “dabas inventarizācija” ļaus pieņemt politiskus lēmumus par dabas vērtību saglabāšanu un tautsaimniecības attīstību. Un jāatceras, – valsts interesēs ir sabalansēt abas jomas,” skaidro Pārvaldes ģenerāldirektors, vienlaikus uzsverot, ka šī projekta uzdevums nav veidot jaunas īpaši aizsargājamas dabas teritorijas un noteikt kādus ierobežojumus zemju īpašniekiem.
Projekta patrons Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks savukārt atzīmē veikto darbu nozīmīgumu no zinātniskā aspekta. Šogad pētniekiem izdevies konstatēt vairākas īpaši retas sūnu un sēņu sugas, atklāt ievērojamas atradnes augiem, kuri līdz šim Latvijā sastapti ļoti reti. “Tas liecina par mūsu zinātnieku vērīgumu un labo sagatavotību šim darbam,” teic I. Muižnieks.
Šajā sezonā no jūlija līdz oktobrim biotopu apsekošanu veica 191 darbu veicējs, kuri kopumā lauka darbos dabā pavadīja 26 805 stundas. Salīdzinoši vienam cilvēkam tas prasītu vairāk nekā trīs gadus. Apsekot bija plānots 132 sauszemes kvadrātus un 153 ūdeņu kvadrātus (katrs kvadrāts 12.5x12.5km liels), taču spēcīgā lietus un plūdu dēļ darbs veikts mazākās platībās.
Lai gan ekspertu iesniegtie dati vēl tiek pārbaudīti, jau ir izkristalizējušies vairāki secinājumi. Proti, apsekoto zālāju biotopu kvalitāte ir drīzāk zema vai vidēja. Tajos izplatījušies daudzi ekspansīvo sugu augi un tam par pamatu bijusi nepiemērota apsaimniekošana, tajā skaitā nopļautā zālāja sasmalcināšana un atstāšana uz lauka, vēlā pļauja vai pārganīšana.
Nepatīkama aina pavērusies, apsekojot iežu atsegumus un alas. Ar nožēlu jāatzīst, ka no ekspertu apmeklētajiem 119 atsegumiem, 28 gadījumos konstatēts sadzīves atkritumu piesārņojums, upju krastu kraujas nereti tiek izmantotas kā atkritumu izgāztuves.
Īpaši jāatzīmē zemes īpašnieku attieksme pret šo projektu. Ja sākotnēji, izsūtot informatīvās vēstules, bija bažas par atsaucības trūkumu un pat neizpratni par “dabas skaitīšanas” nepieciešamību, tad pēc pirmās sezonas jāatzīst, ka iedzīvotāji reģionos kopumā ir ļoti informēti un ieinteresēti projekta norisē.
Lai veicinātu sabiedrības izpratni par dabas skaitīšanas nepieciešamību, Pārvalde turpinās informatīvos seminārus, kā arī izsūtīs informatīvās vēstules tiem iedzīvotājiem, kuru īpašumos eksperti viesosies nākamgad. Savukārt šogad apmeklēto teritoriju īpašnieki, kuru īpašumos konstatētas dabas vērtības, saņems informāciju par rezultātiem.
Lai lauku darbus padarītu efektīvākus, Pārvalde meklēs arī risinājumus, lai kartogrāfiskā materiāla izveidē varētu izmantot jaunākos pieejamos datus no dažādām iestādēm un organizācijām.
Dabas skaitīšana ilgs līdz 2019.gada nogalei, un šajā laikā Dabas aizsardzības pārvaldes uzdevumā sertificēti eksperti veic aizsargājamo biotopu apzināšanu gan valsts, gan privātajās zemēs.
Dabas skaitīšana notiek Eiropas Savienības Kohēzijas fonda projekta “Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā” ietvaros. Projekta ietvaros plānots izstrādāt dabas aizsardzības plānus 20 jau esošām īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un piecus sugu aizsardzības plānus sugu grupai “Roņi”, sugu grupai “Pūces”, dīķa naktssikspārnim, platausainajam sikspārnim un sugu grupai “Dzeņveidīgie”.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
