LIAA Tūrisma departamenta, Igaunijas Tūrisma padomes un Lietuvas Tūrisma valsts departamenta pārstāvji sanāca kopā uz 2 dienu ilgu apspriedi 17. un 18. aprīlī Rīgā, viesnīcas “Grand Poet” konferenču telpā.
Viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem bija atskats uz 2017. gada darba rezultātiem, secinot, ka Baltijas valstu tūrisms turpina attīstīties stabili un sekmīgi un tūristu plūsma un viņu nakšņojumu skaits arvien pieaug.
Reklāma
Lielākie tūrisma tirgi visām 3 valstīm saglabājas samērā līdzīgi, tikai ar niansēm, ko ienes kaimiņi - Igaunijai no Somijas, Lietuvai – no Baltkrievijas un Polijas un mūsu valstij it īpaši Krievijas tuvums. Attiecībā uz Krieviju – uzreiz jāpiebilst – visas trīs Baltijas atzina šīs valsts tūristu nepašaubāmo atgriešanos, reizē neslēpjot, ka jābūt uzmanīgiem. Situācijas saasināšanās, piemēram, šobrīd karstajā pasaules punktā Sīrijā var ietekmēt Krievijas saimniecības izaugsmi ar tālejošām sekām savu pavalstnieku maciņos un tas nozīmē - arī ceļojumu plānos.
Vairākumā gadījumu Baltijas valstu tūrisma nozares izaugsme pagājušajā gadā ir bijusi ar plusa zīmi, izņemot dažus tirgus. Tā, piemēram, kaut gan Igaunijā joprojām dominē Somijas tūristi, to skaits pērn piedzīvoja nelielu lejupslīdi. Viens izskaidrojums ir fakts, ka mūsu ziemeļu kaimiņvalsts pagājušā gada vienā pusē veica Eiropas Padomes prezidentes funkcijas, kas cēla viesnīcu cenas līdz somu tūristiem nepatīkamam augstumam.
Tomēr tas esot tikai viens no izskaidrojumiem. Latvijā, kā zināms, somu tūristu skaits pērn būtiski pieauga (+14 %). Varbūt tam ir sakars ar alkohola cenām, kas mūsu valstī ir zemākas nekā Igaunijā?
Apmaiņa ar informāciju baltiešu sanāksmē mijās ar jautājumiem, uz kuriem tika un arī turpmāk tiks meklētas atbildes. Tā, piemēram, pērn visas 3 Baltijas valstis skāra Norvēģijas tūristu skaita, kaut gan neliels, tomēr kritums. Kāpēc? Vai tāpēc, ka Norvēģijas tautsaimniecība mazliet mīņājas uz vietas un tās pavalstnieki samazina ceļojumu skaitu, teiksim, no 4 braucieniem gadā uz 3 un priekšroku ierastā kārtībā dod Rietumu metropolēm?
Sanāksmes gaitā, atskatoties uz aizvadīto gadu, kārtējo reizi tika apliecināta patiesība, ka ļoti nozīmīgs faktors katras valsts tūrisma attīstībā ir transports. Tā, piemēram, Lietuvas kolēģi sūkstījās, ka nekādi neizdodas iekustināt zviedrus apmeklēt viņu valsti. Lietuviešiem tik ērtās prāmju satiksmes, kāda ir mums un Igaunijai, nav. Latvijā zviedru tūristu skaits pērn visai ievērojami pieauga (+ 38 %), un tam, jādomā, varētu būt saistība ar pozitīvo faktu, ka maršrutā Rīga - Stokholma atkal kursē nevis 1, bet gan 2 kuģi.
Pēc atskata uz pērn sasniegto Baltijas valstu kolēģi informēja par saviem nozīmīgākajiem šā gada jaunumiem. Lietuvieši minēja vairākas jaunas nozīmīgu ķēžu viesnīcas - “Courtyard Marriott”; “Hilton Garden” un nacionālā zīmola “Pacai HotelI”, taču esot “iestrēdzis” daudzfunkcionālais centrs “Sporto Rumai” Viļņā. Savukārt Igaunijas kolēģi vairāk akcentēja daudzās izklaides iespējas, kādas drīzumā pavērsies vietējiem iedzīvotājiem un tūristiem - būs slavenā komponista Arvo Perta centrs 35 kilometru attālumā no Tallinas, Igaunijas lielākais atrakciju parks zem jumta “Super Skypark” Tallinas lidostas tuvumā, ģimeņu atpūtas un izklaides vieta Sāremā salā u. c.
Kopš 2002. gadā tika pieņemts lēmums par Baltijas valstu apvienotās tūrisma komitejas izveidi, kopīgo sanāksmju uzmanības centrā aizvien ir bijusi savstarpējā sadarbība ar mērķi sekmēt tūrisma popularizēšanu un reklāmu ārvalstu tirgos. It īpaši – tālajos tirgos, kur ar vienas valsts mārketinga jaudu ir par maz, lai piesaistītu svešās zemes iedzīvotāju uzmanību un stimulētu tūristu plūsmu.
Tikko aizvadītajā sanāksmē Baltijas valstu kolēģi bija vienisprātis par lēmuma pareizību – savu profesionālo sarīkojumu “Baltic Connecting” pērn un aizpērn rīkot tikai un vienīgi tālo tirgus valstu tūrisma uzņēmējiem. Šoruden, oktobra otrajā nedēļā, sarīkojumu “Baltic Connecting” organizēs Lietuvas nacionālā tūrisma organizācija, un uz to atkal tiks aicināti Ķīnas, Japānas, Dienvidkorejas un ASV pārstāvji.
Lietuviešu gatavošanās nozīmīgajam sarīkojumam jau rit pilnā sparā, un abas pārējās Baltijas valstis, tostarp – mēs, varam sākt domāt par iepazīšanās vizītes maršrutiem sarīkojuma “Baltic Connecting” nobeigumā.
Visciešākā baltiešu sadarbība līdz šim bijusi Japānas tirgū, kur visu 3 valstu uzdevumā mārketinga aktivitātes veic Japānas uzņēmums “Foresight Marketing”. Arī šajā vasarā (10. – 12. jūlijs), tāpat kā 3 iepriekšējās, vairākās Japānas pilsētas (Tokija, Osaka, Nagoja) notiks Baltijas valstu tūrisma semināri jeb Roadshow. Savukārt septembrī (20. – 23.) Baltijas valstīm būs kopīgs stends “JATA Tourism EXPO Japan” Tokijā.
Vai šādas pašas mārketinga aktivitātes tiks turpinātas arī nākamgad, Baltijas valstu apvienotajā tūrisma komitejā vēl spriedīs. Rīgas sanāksmē tika secināts, ka japāņu tūristu skaita pakāpenisks pieaugums mūsu valstīs ir stabils, un tomēr arī Japānas tirgus mainās. Varbūt ir lietderīgi meklēt jaunas, modernākas iespējas, kā tur strādāt, piemēram, rīkojot seminārus tīmeklī (webinārus).
Katrai tālajai valstij tika veltīta uzmanība, kur tiek strādāts gan atsevišķi, gan kopā. Tāpat tradicionāli tika spriests par Vāciju. Šogad tur plānotas dažas kopīgas aktivitātes, tomēr lielākoties katrai valstij ir savi plāni, kaut gan ir labi zināms, ka Baltijas reģions (Baltikum) Vācijā ir daudz labāk zināms nekā katra valsts atsevišķi.
Vāciešus vairāk tomēr uzrunājot kopīgie Roadshow un kopīgais Baltijas zīmols (Balticum!).
Daudz šķēpu tika lauzts par kopīgu Baltijas valstu prezentāciju dažādos tālo tirgu sarīkojumos, taču Rīgas sanāksme diskusijām punktu vēl nepielika.
Nākamā Baltijas valstu apvienotās tūrisma komitejas sanāksme notiks augusta beigās Igaunijā, bet gada nobeiguma tikšanās – Lietuvā. Nākamais gads lietuviešiem sola lielas pārmaiņas, jo pašreizējā Lietuvas Tūrisma valsts departamenta vietā iecerēts izveidot mārketinga aģentūru ar lielāku brīvību un plašākām iespējām.
Sarīkojums, uz kuru kolēģus LIAA Tūrisma departaments ielūdza jau sanāksmes laikā, ir starptautiskais Baltijas jūras tūrisma forums 14. un 15. novembrī, kas notiks kopā ar gadskārtējo mūsu valsts Tūrisma forumu.
.png "Izdota Bauskas novada tūrisma himna Bauskas TIC")
.jpg "Liepājas skaņas Rundāles pilī Bauskas TIC")
