Autors: Iveta Šņepste
Avots: Preiļu novada TIC
Atzīmējot Latvijas simtgadi un veicinot valsts atpazīstamību, Latvijas vēstniecība Polijā kopā ar Latgales tūrisma nozares pārstāvjiem šī gada 26.maijā kopīgā stendā piedalījās Varšavas rajona “Saska Kempa” ielas festivālā. Latvijas stendā tika piedāvāti tūrisma materiāli, īpaši uzsverot Latgales reģiona piedāvājumu poļu tūristiem, par ko informēja Latvijas vēstniecības Polijā darbinieki un Preiļu novada un Daugavpils pilsētas TIC pārstāvji.
Lai aktivizētu interesi par visas Latvijas un arī mūsu reģiona iepazīšanu un apceļošanu, ar savu produkciju pasākumā piedalījās uzņēmēji no Ziemeļlatgales. Viļakas novada z/s Kotiņi piedāvāja nobaudīt īpaši pagatavotu, gardu pērļu grūbu putru ar sieru, iegādāties savu ražoto produkciju – pērļu grūbas, lobītas lauku pupas, miežu grūbas, rapšu eļļu un citus produktus, kā arī aicināja tūristus apmeklēt saimniecību, lai iepazītos ar procesu, kā top šie garšīgie un veselīgie produkti. Savukārt, Kārsavas novada Šmakovkas brūža saimnieks aicināja doties apskatīt Malnavas muižas parku ar tajā apslēptajiem Hitlera bunkuriem (līdzīgiem kā Polijā), kā arī “Latgales šmakovkas dedzinātāvu”, kur iepazīstinās ar šī Latgalei tradicionālā stiprā alkoholiskā dzēriena ražošanas procesu no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām. Latvijas stendā varēja degustēt un iegādāties Latgales rudzu maizi un speķi, sieru, cidoniju dzērienu, dažādus konditorejas izstrādājumus un Latvijas alu. Kā uzsvēra Latgales uzņēmēji, šī bija lieliska iespēja sākt pamazām iepazīt un izprast lielo Polijas tūrisma tirgu, lai jau tagad mērķtiecīgāk veidotu savu piedāvājumu. Polijas iedzīvotāji ir gardēži, kas pasākuma laikā augstu novērtēja piedāvātos Latvijas un īpaši Latgales ēdienus. Viņi ir gatavi arī attiecīgi maksāt par kvalitatīvu un garšīgu produktu, tādēļ ir svarīgi potenciālajiem poļu tūristiem Latgales apceļošanas maršrutos ietvert arī vietējās saimniecības, kas piedāvā izbaudīt īpaši mūsu novadam raksturīgās garšas.
Polijas tūristu skaits Latvijā pamazām pieaug, un šāda tendence vērojama arī Latgales reģionā. Polijas iedzīvotājiem interesē izzināt savas valsts vēsturi un atstāto kultūrvēsturisko mantojumu citās zemēs, tādēļ Latgale kā potenciālo ceļotāju izvēle var piedāvāt diezgan daudz. Kā zināms, vairākas muižas, tai skaitā Preiļu muižas komplekss un parks, Lūznavas muiža un citas, savulaik piederējušas poļu aristokrātiem, tāpat arī vairāku Latgales baznīcu vēsture, ieskaitot katolicisma centru Aglonas baziliku, ir cieši saistītas ar Polijas muižkungiem. Latvijai un Latgalei arī mūsdienās ir cieša saistība un sadarbība ar Poliju. Piemēram, Daugavpils pilsētā šobrīd dzīvo ap 15 % poļu, darbojas poļu kultūras centrs un poļu ģimnāzija. Iepriekšējais Polijas valsts prezidents Broņislavs Komarovskis, kas 2010. gadā apmeklēja pilsētu, Daugavpili nosauca par Latvijas poļu galvaspilsētu. Šogad Daugavpilī tiks atklāta Polijas karalim, Lietuvas lielkņazam Stefanam Batorijam, kurš 1582.gadā Daugavpilij (Dinaburgai) piešķīra Magdeburgas tiesības, veltīta piemiņas zīme.
Plānojot mērķtiecīgāku darbu Polijas tūristu piesaistei, nepieciešams izstrādāt detalizētus vairāku dienu maršrutus no Polijas uz Latgali tieši poļu valodā, jo, kā varēja pārliecināties, krievu valodā saziņa notiek arvien retāk, biežāk angliski, īpaši jauniešu vidū, bet ļoti liela daļa poļu izvēlējās runāt tikai poliski. Tāpat jāapzina tās tūrisma aģentūras Polijā, kas jau tagad piedāvā ceļojumus uz Latviju, ieinteresējot tās organizēt vairāk ekskursijas tieši uz Latgali.
Latgaliešu dalība šajā stendā notika, sadarbojoties Latvijas vēstniecībai Polijā un Latgales reģiona tūrisma asociācijai “Ezerzeme”. Īpašs paldies Latvijas vēstniekam Polijā Edgaram Bondara kungam ar ģimeni par sirsnīgo uzņemšanu un patieso ieinteresētību, lai poļi arvien vairāk iepazītu Latviju un Latgali. Tāpat pateicamies aktīvajiem Latgales uzņēmējiem par dalību šajā pasākumā. Vairāk informācijas par tiem atradīsiet www.latgalessmakovka.lv un http://vilaka.lv/index.php?page=zs-koti-i .
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
