Rīgā atklās Ungārijas ebreju sieviešu piemiņai veltītu pieminekli

Autors: Inguna Andžāne
Avots: Rīgas dome

4. jūlijā, plkst.13.30, atzīmējot Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, Vecajos Ebreju kapos (pie Ebreju un Lomonosova ielas) tiks atklāts piemineklis 1944. gadā nacistu okupācijas laikā Latvijā piespiedu darbos bojā gājušo un nogalināto Ungārijas ebreju sieviešu piemiņai.

Piemineklis ir Ungārijas dāvinājums Rīgas pašvaldībai. Tā atklāšanas pasākums tiek rīkots sadarbībā ar Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomi un Rīgas domes Austrumu izpilddirekciju.

Reklāma

1944. gada vasarā aptuveni 4000-5000 Ungārijas ebreju sievietes no ziemeļaustrumu Ungārijas tika deportētas caur Aušvici uz Kaizervaldi Rīgā, un tad aizvestas uz darba nometnēm Latvijā (Spilvi, Rīgu, Popervāli, Dundagu un Pierīgu). Vairāki tūkstoši sieviešu zaudēja dzīvību, bet izdzīvojušās (aptuveni tūkstotis) tika aizvestas atpakaļ uz Vācijas okupēto teritoriju (lielākā daļa uz Štuthofas koncentrācijas nometni).

2015. gadā Ungārija bija Starptautiskās holokausta piemiņas alianses (IHRA) priekšsēdētājvalsts. Ungārijas vēstniecība Latvijā uzsāka pētījumu par Ungārijas ebreju sieviešu likteni, kuras 1944. gadā caur Aušvici deportēja uz darba un koncentrācijas nometnēm Latvijā. 2015. gada 27. janvārī, starptautiskajā Holokausta upuru piemiņas dienā, notika simpozijs „Nezināmā pagātne”. Uzmanību deportēto Ungārijas ebreju sieviešu nezināmajam liktenim pievērsa vēsturnieks Dr. Marģers Vestermanis, kuram par to laiku saglabājušās personiskas atmiņas. Viens no pierādījumiem par deportācijām bija teksta fragments ungāru valodā, kuru atrada uz sienas kādā no Kaizervaldes nometnes barakām Rīgā pēc nacistu padzīšanas: „atkal esam šeit….kad un kur dosimies no šejienes…nezinu un laikam labāk ir nezināt. Ja kāds jebkad satiks…ar mūsu vecākiem un piederīgajiem…pasakiet viņiem, ka par visiem…īpaši daudz domājām, bet galvenokārt…mums prātā visu laiku bija mūsu vecāki…visu labu…1944. augusts.”

Ungārijas valdība nolēma uzstādīt Rīgā pieminekli, lai godinātu šīs sievietes. Pieminekļa kompozīcijas pamatā ir tā laika notikumu aculiecinieces un tēlnieces Valdas Malējas ģipsī veidota figurālā kompozīcija. Skulpturālo kompozīciju ar ebreju sievietēm veidojis jaunais talantīgais tēlnieks Sandis Aispurs, pieminekļa projekta autors ir arhitekts Edvīns Vecumnieks. Pieminekli granītā izgatavoja SIA „Akmens Apstrādes Centrs AKM”.

Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.