Vidzemē ir unikālas kultūras un dabas mantojuma vērtības, un reģiona sociālekonomiskā attīstība lielā mērā ir atkarīga no šī mantojuma potenciāla apzināšanās un ilgtspējīgas izmantošanas. Lai stiprinātu attieksmi par novadu rīcībā esošā mantojuma vērtību un ilgtspējīgas izmantošanas iespējām, Vidzemes plānošanas reģions (turpmāk – VPR) projektā “SWARE” izstrādājis rīcības plānu dabas un kultūras mantojuma pārvaldībai un ilgtspējīgai attīstībai Vidzemes reģionā. Tā izstrādē tika meklētas atbildes uz jautājumu, kā radīt labāku līdzsvaru starp Vidzemes dabas un kultūras mantojuma aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu tūrismā. Plāna galvenais nosacījums ir virzīties uz dabas un kultūras mantojuma integrētu pārvaldību, kuras pamatā ir skaidra un vienota izpratne, kādas vērtības jāsaglabā un kā jārīkojas katrai iesaistītajai pusei.
Prioritārie aspekti, ko aptver rīcības plānā iekļautās aktivitātes, ir lejupēja un augšupēja iesaiste pārvaldībā un tūrisma galamērķu attīstība un mārketings, kuru labo prakšu piemērus VPR eksperti iepazina trīs projekta “SWARE” partnerreģionos. Pēc šo prakšu pārneses iespēju izvērtēšanas, kā arī situācijas analīzes par dabas un kultūras mantojuma pārvaldību Latvijā un Vidzemē, rīcības plānā noteiktas četras aktivitātes, kas vērstas uz
Reklāma
lielāku SAM 5.5.1. (“Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus”) rezultatīvo rādītāju sasniegšanu,
iesaistīto pušu sadarbības stiprināšanu,
sabiedrības iesaisti un
vietējo rīcības grupu uzmanības pievēršanu dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgai izmantošanai un attīstībai.
Rīcības plāna izstrādē ņemti vērā secinājumi pēc vairākām tematiskām diskusijām, kurās projekta “SWARE” ieinteresēto pušu pārstāvji aktualizēja ar nozari saistītos problēmjautājumus, un trīs darba grupām, kurās dokumenta saturu apsprieda VPR administrācijas eksperti kopā ar VPR pašvaldību pārstāvjiem, kā arī valsts institūciju (Kultūras ministrija, Nacionālā Kultūras mantojuma pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde, UNESCO Latvijas Nacionālā komisija), Latvijas Lauku foruma, Vidzemes Augstskolas un ārējo konsultantu SIA “Civitta Latvija” pārstāvjiem.
Viens no darba grupu secinājumiem bija, ka ainava ir vienojošais elements, kurā sastopas dabas un kultūras mantojums. “Ainava ir kā spogulis, kurā redzam izmaiņas vēstures lappusēs. Cilvēka darbošanās ainavā padara to par kultūrvēsturisku pieminekli. Būtiski ir saglabāt nemateriālo kultūras mantojumu, lai uzturētu dzīvas prasmes, kas nepieciešamas tradicionālās ainavas saglabāšanai,” atzīmēja UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas Kultūras sektora vadītāja Ieva Švarca. Būtiski arī veidot vienotu vīziju sabiedrībā un starp visām iesaistītajām pusēm, kas ir tā tradicionālā ainava, ko uzskatām par Vidzemes vērtību. Politikas veidotājiem un īstenotājiem jāmeklē risinājumi, kā to, kas mums ir, saudzēt, taču vienlaikus neturēt aiz slēgtām durvīm, tieši otrādi – rādīt un stāstīt, lai stiprinātu vietējo iedzīvotāju piederības sajūtu un identitāti, lai izmantotu to kā resursu attīstības plānošanai, kā arī piedāvātu kā pievilcīgu galamērķi ciemiņiem.
Plānā iekļautās prioritārās rīcības paredzēts ieviest 2 gadu laikā līdz 2020. gada septembrim.
Rīcības plāna pilnā teksta versija latviešu valodā ir lasāma ŠEIT.
Projekts “Mantojuma ilgtspējīga apsaimniekošana ūdensceļu reģionos” (SWARE) tiek īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda programmas “Interreg Europe 2014.-2020. gadam” atbalstu. Šī publikācija atspoguļo tikai tās autora viedokli, un Interreg Europe programmas vadības organizācijas nevar būt atbildīgas par jebkādu tās satura izmantošanu.
Par rakstu pārpublicēšanas noteikumiem lūdzam kontaktēties ar Travelnews.lv redakciju.
